Mobilais tālrunis. Vai tos atļauts lietot skolās? ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” devās pētīt, kādi ir mobilo tālruņu lietošanas noteikumi Siguldas novada skolās un kā skolēniem izdodas (vai neizdodas) tos ievērot. Savukārt eksperti vērtē, kādi ir atbildīgas mobilā tālruņa lietošanas principi un kādas sekas atstāj to neievērošana.

Stingrākie noteikumi – Laurenču sākumskolā un Mores pamatskolā

Veicot aptauju par to, kādi ir mobilo tālruņu lietošanas noteikumi dažādās Siguldas novada skolās, “Rīgas Apriņķa Avīze” secināja, ka visstriktākie noteikumi ir Laurenču sākumskolā un Mores pamatskolā, kur skolēni, atrodoties mācību iestādē, mobilos tālruņus nelieto, bet glabā tos somā vai ievieto speciāli šim mērķim paredzētos skapīšos.

Laurenču sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā Elīna Ozoliņa “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka “skolā mobilos tālruņus nelietojam. Mācību procesam tiek izmantotas planšetes, ir reti izņēmuma gadījumi, kad nepieciešami telefoni, tad arī tie skolēniem tiek izsniegti. Vecāki gada sākumā paraksta instruktāžu, ka ir informēti par mobilo tālruņu nelietošanu un ka nepieciešamības gadījumā bērnus var sazvanīt ar klases audzinātāja vai skolas dežuranta starpniecību. 1.–3. Klašu skolēniem telefoni atrodas somās, 4.–6. klašu skolēni savus telefonus glabā skapīšos, kas ir īpaši izgatavoti šīm vajadzībām. Atnākot uz skolu, skolēni telefonus ieliek skapīšos un, dodoties mājās, paņem. Šo noteikumu skolēni ievēro, jo ir klases audzinātājs vai citu priekšmetu skolotāji, kas tam seko līdzi. Skapītis tiek aizslēgts, un atslēga atrodas pie klases audzinātāja.

Pret šādiem noteikumiem no vecāku puses vispār nebija iebildumu, tikai atzinīgi vārdi. No skolēnu puses, protams, tas liekas kā striktākais noteikums. Ieguvums ir tāds, ka skolēni savstarpēji vairāk komunicē, spēlē spēles, rīko dažādu sporta spēļu turnīrus skolā, izpilda mājasdarbus, sarunājas ar skolotājiem. Skolēni tiek dažādos veidos informēti par atbildīgu mobilo ierīču lietošanu. Katrs klases audzinātājs to dara atšķirīgi. Daži skolotāji arī vada tematiskās klases stundas par mobilo telefonu ietekmi uz cilvēku. Datorikas stundās, sociālo zinību un klases stundās tiek runāts arī par datu aizsardzību, dažādu aplikāciju drošu lietošanu un drošu internetu.”

Vaicāta, vai nav gadījušās kādas nepatīkamas situācijas saistībā ar tālruņu atstāšanu skapītī, Elīna Ozoliņa atklāja, ka “līdz šim pārpratumi nav bijuši. Telefoni nav pazuduši, jo skapīši tiek aizslēgti. Protams, gadās, ka skolēni aizmirst nodot telefonu. Ir bijuši nelieli pārpratumi, ka skolēni paši ir aizslēguši skapīti un atslēgu nolikuši plauktiņā, taču tā nokritusi zemē. Tad bērni satraucas, ka atslēga ir pazudusi. Bet arī tādās situācijās ar mierīgu prātu tiek loģiski padomāts, un atslēga vienmēr atrodas. Turklāt katrai atslēgai ir dublikāts.”

Līdzīga kārtība no šā mācību gada ieviesta arī Mores pamatskolā, un “Rīgas Apriņķa Avīzei” par to vairāk pastāstīja Mores pamatskolas direktores vietniece izglītības un audzināšanas jomā Kristīne Grāvīte:

“Kopš 2019./2020. mācību gada sākuma Mores pamatskolā ir mainījusies mobilo tālruņu lietošanas kārtība. Pirms tam skolēni mobilos tālruņus varēja lietot no stundām brīvajā laikā. Mācību stundu laikā skolēni tos nedrīkstēja lietot, atskaitot gadījumus, ja pedagogiem tas bija nepieciešams mācību procesa norisē. Jāatzīst, ka ne pedagogus, ne skolēnu vecākus šāda tālruņu lietošanas kārtība neapmierināja, jo mobilo tālruņu lietošanas paradumi brīvajā laikā neveicināja skolēnu sadarbības un komunikācijas prasmes. Skolēni bija tik ļoti iegrimuši spēlēs, sociālajos tīklos un citos internetā pieejamajos resursos, ka nereti neatbildēja pedagogu aicinājumiem iet uz mācību stundām, pulciņiem. Tādēļ skolas padomē tika nolemts pārskatīt mobilo tālruņu lietošanas kārtību skolā un noteikt to lietošanas ierobežojumus.

Tagad, ierodoties mācību iestādē, skolēni savus mobilos tālruņus nodod klases audzinātājam, kurš tos ieslēdz speciālos skapīšos un pēc mācību stundām atdod. Jāatzīst, ka jaunie mobilo tālruņu lietošanas noteikumi skolēnus sākotnēji neiepriecināja. Sākumskolas klašu skolēni noteikumus labprāt ievēro, bet vecāko klašu skolēniem jaunās kārtības ievērošana nereti sagādā grūtības – viņi nelabprāt šķiras no saviem telefoniem, lai gan pēc būtības to lietošana skolā nav nepieciešama. Gadījumā ja viedierīces ir nepieciešamas mācību procesā, skolēni lieto planšetes.

Lai gan pagaidām jaunā mobilo tālruņu lietošanas kārtība nereti sagādā grūtības, īpaši vecāko klašu skolēniem, mūsuprāt, lēmums to pieņemt bija pareizs. Palēnām arī vecāko klašu skolēni sāk pieņemt jauno kārtību. Kā būtiskākos ieguvumus var minēt to, ka skolēni savā starpā vairāk komunicē un sadarbojas. No stundām brīvajā laikā biežāk lieto skolā pieejamās galda spēles, pavada laiku ārā, tāpat skolēni paši izdomā spēles un rotaļas. Par viedierīču lietošanu skolēni galvenokārt tiek informēti audzināšanas stundās, arī informātikas vai datorikas stundās. Pagājušajā mācību gadā Mores pamatskolā tika īstenots interešu izglītības pulciņš “IKT droša un lietderīga izmantošana “.”

Siguldas pilsētas vidusskolā mācās bērni no 1. līdz 12. klasei. Šajā skolā noteikumi paredz nelietot mobilos telefonus stundu laikā, ja vien tas nenotiek ar skolotāja atļauju, pārējā laikā tos lietot drīkst visu klašu skolēni, arī mazajās klasēs. Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode atzīst, ka skolēniem ne vienmēr izdodas noteikumus ievērot: “Šodien pat man bija trīs gadījumi, kad skolotājs atnesa tālruņus skolas administrācijai, jo skolēni pat pēc vairākkārtējiem aizrādījumiem turpināja lietot tos stundas laikā. Pēc tam bērnam jāraksta paskaidrojums. Ja tas notiek atkārtoti, informējam vecākus.”

Par slēdzamu skapīšu izmantošanu mobile tālruņu novietošanai direktore saka: “Esmu redzējusi dažādās skolās dažādus risinājumus, bet ieteikums no Izglītības kvalitātes valsts dienesta bija tāds, ka telefonam nav jāatrodas pie skolotāja. Tam vajadzētu atrasties pie skolēna kā minimums ar izslēgtu skaņu. Skolotājiem nav jābūt atbildīgiem vēl arī par skolēnu privātajām mantām.”

Arī Siguldas 1.pamatskolā tālruņi glabājas pie skolēniem somās. Skolas direktors Valters Mačs skaidro: “Manuprāt, slēdzami skapīši nav pareizs risinājums divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, skolotājiem nav jāuzņemas atbildība par skolēnu tālruņiem. Ja kāds mobilais pazudīs, kurš par to maksās? Otrkārt, arī no psiholoģiskā viedokļa tas nav pareizi. Kaut ko aizliedzot vai atņemot, mēs neieaudzināsim skolēniem atbildības sajūtu.

Mums ir noruna stundu laikā nelietot elektroniskās ierīces, tām jābūt izslēgtām un jāatrodas somās, 5.–9. klašu skolēni var šīs ierīces lietot no stundām brīvajā laikā. Savukārt mazo klašu stāvā tās netiek lietotas vispār no ierašanās brīža līdz stundu beigām, un tas jāievēro arī lielajiem bērniem, ienākot šajā stāvā. Protams, ne visiem vienmēr izdodas ievērot noteikumus, taču tādējādi mēs bērnos audzinām atbildības sajūtu, spēju pašam pieņemt lēmumu. Skolēniem tiek arī stāstīts par atbildīgu mobilo ierīču lietošanu, šī tēma parādās daudzos mācību priekšmetos, ne tikai audzināšanā un datorikā.”

Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur mācās bērni no 7. līdz 12. klasei, noteikumi ir līdzīgi. Ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns stāsta, ka “nodarbību laikā mobile tālruni drīkst lietot atbilstoši pedagoga norādījumiem un noteiktajiem ierobežojumiem. Starpbrīžos – bez ierobežojuma. Skolēniem izdodas ievērot noteikumus ar mainīgiem panākumiem. Tas ļoti atkarīgs no pedagoga rakstura. Tomēr šobrīd tā vairs nav problēma skolā. Mums nav tik strikti ierobežojumi. Domāju, ka tas ir vairāk nepieciešams sākumskolā, ne vidusskolā. Katra pedagoga pienākums ir radīt priekšstatu par efektīvu mobilo iekārtu izmantošanu mācību vajadzībām. Tas ir atkarīgs no stundas struktūras un metodiskajiem paņēmieniem. Atbildīgs ir katrs pedagogs, nevis tikai audzinātājs vai datorikas skolotājs. Mums ļoti daudz tiek stundās lietotas arī planšetes un portatīvie datori.”

“Rīgas Apriņķa Avīzei” neizdevās sazināties ar Allažu pamatskolu, taču skolas dokumentos lasāms, ka “mācību stundu/nodarbību laikā izglītojamais obligāti izslēdz mobile tālruni, mūziku atskaņojošas ierīces, videokameras, fotokameras un citas ierīces, kas traucē mācību procesu, tie nedrīkst atrasties uz sola”.

Mobilās tehnoloģijas jāiepazīst vecāku uzraudzībā

“Bērns nespēj izvērtēt savas rīcības sekas, tāpēc vecākiem rūpīgi jāseko līdzi tam, ko viņš viedtālrunī dara,” stāsta psihologs Krišjānis Zaremba. “Vislabāk, ja iesākumā mobilās tehnoloģijas vecāki ar bērniem iepazītu kopā, pārrunājot to, kas redzams ekrānā. Protams, ir pieejami arī video un spēles, kuru mērķis ir bērnu izglītot. Tas ir viens no jēgpilnākajiem mobilo ierīču izmantošanas veidiem. Bērni nereti spēlē arī tādas spēles, kas ir absolūti nepiemērotas viņu vecumam un attīstībai, piemēram, spēles, kurās ir vardarbība, biedēšana. Tas var negatīvi ietekmēt viņu uzvedību saskarsmē ar citiem, kā arī miega kvalitāti, kas savukārt ietekmē bērna uzmanību, koncentrēšanās spējas.”

No mobilo ierīču lietošanas var rasties atkarība. Kā to pamanīt? “Par atkarību no mobilajām ierīcēm liecina tas, ka bērnam tā kļūst par dominējošo interesi. Atkarības pazīme ir arī tā, ka laikā, kad bērns mobilo ierīci nelieto, viņš kļūst viegli aizkaitināms, agresīvs. Mūsdienās internet pieejamais saturs ir veidots tā, ka tam gandrīz nav beigu, noslēguma – sociālajos tīklos vienmēr ir jauna informācija, bērnu interesējošie video “Youtube” tiek piedāvāti cits pēc cita. Tas viss rada spēcīgas emocijas, adrenalīnu, jo tas ir pieejams tepat un tūlīt, rokas stiepiena attālumā. Tāpēc atkarība, jo īpaši bērniem, var attīstīties ļoti ātri. Taču – jo jaunāks ir bērns, jo vieglāk ir mazināt viņa atkarību. Un otrādi – jo bērns ir vecāks, jo smadzenes kļūst mazāk elastīgas. Ja vecākiem rodas aizdomas par atkarību no ierīcēm, lietošanas laiks jāsamazina pakāpeniski,” skaidro psihologs.

Ietekmē arī fizisko veselību

Pārmērīga mobilo ierīču lietošana atstāj negatīvas sekas ne tikai uz garīgo, bet arī uz fizisko veselību. Portāls “Mammām un tētiem” sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeiti Janu Gutkinu informē, kādas sekas uz ķermeni atstāj mobilo ierīču lietošana: “Veidojas tā sauktais īsziņu kakls. Kad bērns sēžot skatās telefonā, viņa mugura noapaļojas, bet galva noliecas uz leju. Kakla skriemeļiem balstīt galvu ir smags darbs. Turklāt jāatceras, ka, jo mazāks bērns, jo smagāka ir galva attiecībā pret pārējo ķermeni. Ja bērns daudz laika pavada ar nodurtu galvu, kakla daļas aizmugurējie muskuļi tiek pārmērīgi sasprindzināti. Taču tajos ir asinsvadi, caur kuriem asinis tiek pumpētas uz galvas smadzenēm. Ja asinsvadi ir nospiesti, smadzeņu apasiņošana tiek traucēta, rezultātā parādās galvassāpes. Ja ikdienas paradumi nemainās, ar laiku bērns var ciest jau no nopietnākas kakla starpskriemeļu deformācijas.

Cieš arī stāja. Ilgstoši sēžot ar noapaļotu muguru, tiek pārmērīgi sasprindzināta plecu joslas muskulatūra, savukārt starplāpstiņu muskulatūra, kurai mugura jānotur taisna, novājinās. Arī krūšu muskuļi saīsinās, krūškurvis tiek saspiests (tas rada risku samazināties plaušu tilpumam), pleci tiek savilkti, veidojas muskuļu disbalanss. Jau pašlaik daudziem bērniem tiek diagnosticēts stājas vājums. Bet ar laiku tas diemžēl var pāriet nopietnākā deformācijā.

Kopš bērnu ikdienā ienākušas viedierīces, viņi arī kustas mazāk. Piemēram, skolās, kurās nav aizliegts izmantot mobilos tālruņus, starpbrīžos bērni nevis izskrienas vai citādi izkustas, bet laiku pavada, ieurbušies telefonos. Diemžēl tas ir daudzu speciālistu novērojums – modernās tehnoloģijas, kas bērniem neļauj garlaikoties, viņus padara arvien mazkustīgākus. No tā savukārt izriet nākamās problēmas, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, – bērnu aptaukošanās un grūtības noturēt uzmanību. Arī skolotāji ir novērojuši – ja bērni starpbrīžos izskrienas, stundās viņi ir daudz koncentrētāki uz mācību vielu.

Jāsaprot, ka fizioloģiski kustības ir svarīgas gan muskuļu tonusa uzturēšanai, gan tam, lai organisms spētu uzņemt skābekli pietiekamā daudzumā, kas ir būtiski cilvēka kopējai veselībai. Kustību laikā asinsrite uzlabojas, un tas palīdz produktīvāk darboties smadzenēm. Tas ir svarīgi arī bērna fiziskajai veselībai – ja bērns nodarbojas ar sportu, viņš mazāk slimo, viņa imunitāte nostiprinās.”

Kā mācīt bērnus lietot viedierīces? Fizioterapeite Jana Gutkina iesaka: “Pirmkārt, vecākiem jāmāca ierobežot pie viedierīces pavadīto laiku. Otrkārt, lietojot tālruni, bērnam jāsēž ar taisnu muguru, atbalstoties pret krēsla atzveltni, savukārt elkoņi jābalsta uz galda tā, lai telefonu plaukstās varētu noturēt acu līmenī un galva nebūtu jānolaiž. Tiesa, šādā veidā ilgstoši nosēdēt bērnam būs grūti. Tāpēc, ja ir izvēle, labāk telefona vietā aicināt bērnu izmantot datoru un raudzīties, lai pie tā viņš sēž pareizā pozā. Tas stājai nebūs tik kaitējoši kā planšete un telefons.“