Menu
 

Skolēni izglītojas attālināti. Kādi ir skolu vadītāju secinājumi? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - pixabay.com; infografika - Izglītības un zinātnes ministrija Foto - pixabay.com; infografika - Izglītības un zinātnes ministrija

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ visas Latvijas vispārizglītojošās skolas pārgājušas uz mācību procesa organizēšanu attālināti. “Rīgas Apriņķa Avīze” skaidroja, kādus secinājumus par tālmācību tās pirmo dienu laikā paspējuši izdarīti triju Pierīgas mācību iestāžu vadītāji. Telefoniski tika aptautāti triju vispārizglītojošo skolu direktori – Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Olaines 1. vidusskolas direktors Jāzeps Volāns un Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.

Rūdolfs Kalvāns: Esam proaktīvi un atvērti jaunām idejām

Mēs Siguldas Valsts ģimnāzijā tālmācības jomā esam proaktīvi un atvērti jaunām idejām. Pamatā mēs izmantojam “Google” sistēmu. Vispār Latvijā skolas jau vēsturiski izmanto divas sistēmas – vai nu “Microsoft Teams”, vai “Google”. Paralēli tam visam ir “E-klase”, ko gandrīz visas Latvijas skolas lielākoties izmanto saziņai – vēstuļu, tekstu nosūtīšanai.

Mūsu lielākais izaicinājums, protams, ir skolotāju savstarpējā apjoma līdzsvars. Mums vēl ir jāpieslīpē tas apjoms, jo redzams, ka dažos mācību priekšmetos tas ir par lielu. Par to būtu jāvienojas pašiem priekšmetu skolotājiem, lai nav tā, ka skolēniem ir pārāk daudz uzdevumu, ka mācību darbs ir noorganizēts pārāk intensīvs. Iespējams, ka dažreiz uzdotajam darbam pietrūkst tik skaidru nosacījumu, kā varētu gribēt.

Katrā ziņā – ņemot vērā to, ka mums kā vispārizglītojošai skolai tālmācība ir kaut kas pilnīgi jauns, ieslēdzas citi izaicinājumi. Mēs vēl neesam pie tā pieraduši, varbūt tādēļ reizēm rodas kādi sastrēgumi. Daļa pedagogu jau pirmajās trijās dienās iegāja optimālajā ritmā, bet ir arī tādi kolēģi, kuriem vajag nedaudz ilgāku laiku un lielāku atbalstu. Arī otrā pusē notiek tas pats, jo ir ģimenes un jaunieši, kas jaunajam mācīšanās veidam adaptējas ļoti ātri un veiksmīgi, bet ir arī tādi, kuriem tas nemaz neliekas tik vienkārši.

Mēs ģimnāzijā nepārtraukti monitorējam skolēnu viedokli, lai uzzinātu, kas jauniešiem pašiem nav īsti labi izdevies, kas viņus traucējis. Skolēni šajā jautājumā ir atklāti: viņiem grūti pārslēgties uz pašvadītu procesu, mājās ir ļoti daudz traucēkļu, piemēram, televizors, datorspēles, brāļi un māsas, kaķi un citi apstākļi, kas novērš viņu uzmanību no mācībām. No rītiem grūti piecelties no gultas, zinot, ka uz skolu fiziski nav jāiet. Kopumā reizēm pietrūkst pašdisciplīnas – to skolēni paši atzīst.

Ja runā par tehnisko nodrošinājumu, Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem ir paveicies, jo mēs esam viena no tām mācību iestādēm, kas jau otro gadu īsteno infrastruktūras projektu. Tas nozīmē, ka šajā plānošanas periodā valsts ģimnāzijām prioritāri bija piešķirti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi. Kopā ar attiecīgo pašvaldību līdzfinansējumu šie līdzekļi tika ieguldīti ģimnāziju būvniecībā un materiāli tehniskajā nodrošinājumā.

Katra pašvaldība šos līdzekļus apguva atšķirīgi, bet jāatzīst, ka Siguldas novada pašvaldība diezgan daudz pielika klāt no sava budžeta – tika gan jaunai ēkai, gan mācību aprīkojumam. Līdz ar to mums ir arī ļoti daudz portatīvo datoru. Ja nemaldos, apmēram 15 jauniešiem un pieciem pedagogiem ar pieņemšanas-nodošanas aktu aizdevām portatīvos datorus, lai viņi droši varētu mācīties un pasniegt attālināti.

Interneta pieslēgums Siguldā arī nav problēma, internets pie mums ir labs – nav dzirdēts, ka kāda skolēna ģimenei ar to būtu problēmas. Katras nedēļas nogalē mums ir ieplānota skolas vadības videokonference, kuras laikā izrunāsim problēmas un, ja būs vajadzīgs, pieslīpēsim kādus tālmācības vai administratīvos procesus. Tālmācību turpināsim, kamēr vien no valdības puses nebūs jauns rīkojums.

Jāzeps Volāns: Izaicinājums ir iedabūt bērnus noteiktā režīmā

Pirmās tālmācības dienas Olaines 1. vidusskolā aizvadītas normāli. Šajā procesā izmantojam elektronisko skolvadības sistēmu “E-klase”, videokonferences un čatus ar audzēkņiem mēs neorganizējam. Lielākā daļa pedagogu mācību procesus vada no savas dzīvesvietas. Tālmācībai gatavojāmies visu brīvlaika nedēļu, kuras laikā daudz paspējām izdarīt. To, cik tālmācības process ir efektīvs, pagaidām vēl nevaram izvērtēt, jo pagājis pārāk maz laika. Nekādu pretenziju ne no skolotājiem, ne no skolēniem vismaz pagaidām nav.

Šobrīd ir tā, ka beidzot arī vecākiem ir kaut kas kopā ar saviem bērniem nopietni jādara mācību jomā. Manuprāt, viņiem šobrīd pats lielākais izaicinājums ir tas, kā iedabūt savus bērnus kādā noteiktā režīmā. Ja vecāki to nespēs izdarīt, tad arī nopietna darba nebūs, jo bērnam ir vajadzīga noteikta dienaskārtība – kā viņš strādās, kurā laikā, cik ilgi un kas būs pēc tam, kad viņš kādu posmu pabeigs.

Un vēl viena būtiska lieta – ne jau vecākiem ir jāmācās, bet gan viņu bērniem tas jādara. Bieži vien, manuprāt, vecāki grib saprast to, kas viņiem pat nebūtu īsti jāsaprot, piemēram, kas ir uzdots un tamlīdzīgi… Uzsvēršu, ka vecākiem nav jāmācās savu bērnu vietā! Protams, ka šobrīd ir apmulsuši ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki un skolotāji, bet jebkurā gadījumā vecākam nav jāuzņemas skolēna loma. Ar skolotājiem ir iespējams sazināties, bērni var viņiem uzdot jautājumus un paši visu noskaidrot.

Tālmācības process mūsu vidusskolā notiek, un man nav informācijas, ka saistībā ar to būtu notikuši kādi ekscesi.

Česlavs Batņa: Šobrīd vecāki ir skolotāju acis

Pie tā, kā noorganizēt tālmācības procesu, mēs Ādažu vidusskolā ļoti aktīvi strādājām jau brīvlaika nedēļā. Tagad, kad tālmācība jau sākusies, mēs rīkojam aptauju, lai skolēni un viņu vecāki varētu to novērtēt, kā arī ieteikt savus ierosinājumus un uzlabojumus. Paši jau šobrīd redzam un saprotam, ka ir nianses, pir kurām vēl jāpieķeras, kā arī redzam jomas, kurās viss darbojas nevainojami. Viena nianse attiecas uz 1.–4. klašu bērniem – viņiem droši vien būtu nepieciešama mazliet cita pieeja, tas ir, ne tik digitalizēta. Labāk būtu, ja viņi vairāk strādātu ar darba burtnīcām un darba lapām, bet papildus varētu būt kāda informējoša video tiešraide. Tas tāpēc, ka bērni līdz 3. klasei vēl nav apguvuši informātiku, tāpēc tādā līmenī darboties ar datoru viņi lielākoties neprot.

Vēl viena būtiska nianse, par kuru droši vien būtu jādomā jau valstiskā līmenī, ir tas, ka pie mums tomēr netrūkst arī daudzbērnu ģimeņu, bet arī tajās lielākoties ir tikai viens dators. Ja mēs ejam uz to, ka mums būs viena online platforma, kurā mēs tieštraidē varēsim vadīt nodarbības (šobrīd es runāju par “Microsoft Teams”, kas faktiski ir “E-klases”, “WhatsApp” un “Skype” apvienojums), tad vismaz sākumskolas posmā tas īsti nestrādātu. Tad ļoti būtiska būtu vecāku iesaiste, jo viņi šajā gadījumā ir kā skolotāja acis.

Teikšu, ka kopumā Latvijas izglītības sistēma vēl nebija sagatavota tālmācībai, bet tas, kas notika tagad, palīdzēja mums ļoti daudz saprast, ko mēs darītu labāk, ja tāda situācija atkārtotos. Tagad noteikti domāsim par pedagogu iemaņu pilnveidošanu tālmācības jomā un viņu piesaisti kādam konkrētam digitālajam rīkam. Tad mēs tālmācībai būsim daudz sagatavotāki. Šobrīd, piemēram, vecāku viedokļi par tālmācības procesa kvalitāti dalās. Vieni saka, ka viss ir kārtībā, pat ideāli, citi, ka nē. Galvenais, manuprāt, ir tas, ka skolēniem jāsaprot – tagad viņiem pašiem jāuzņemas lielāka atbildība par savu izglītošanos, pašiem jāorganizē savs darbs.

Protams, dažādu nianšu netrūkst, bet kopumā vērtēju, ka viss ir kārtībā. Varbūt dažbrīd izjūtam, ka e-vide kādās programmās sāk bremzēt, bet kopumā tās strādā un nekas nav apstājies. Lielas problēmas es nesaskatu. Vienīgais, ko es vēl gribētu pateikt – ja kādam liekas, ka pedagogi tagad var, tēlaini izsakoties, gulšņāt un neko nedarīt, patiesībā ir tā, ka skolotājiem šis tālmācības process prasa daudz lielāku enerģiju un darbu nekā mācības parastā formātā jeb stundu vadīšana klātienē. Vēlreiz atkārtošos, bet ļoti liela atbildība par mācību darbu šobrīd gulstas uz pašu skolēnu un arī uz viņu vecāku pleciem.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.