Menu
 

Kariņš pārliecināts, ka ir izstrādāta laba augstskolu reforma; nozares pārstāvji iebilst

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Ar grozījumiem Augstskolu likumā ir izstrādāts labs pamats augstskolu reformai Latvijā, lai augstākās mācību iestādes padarītu konkurētspējīgas pasaules tirgū, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atgādināja, ka vakar vadībā bijušas garas diskusijas par minētajiem grozījumiem un, neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, grozījumi Augstskolu likumā tika atbalstīti un virzīti tālāk izskatīšanai Saeimā.

"Diskusijas vēl turpināsies, domāju, ka mēs pārvarēsim visas grūtības un likums tiks pieņemts, tādējādi ļaujot īstenot būtiskas reformas Latvijas augstākajā izglītībā. Ziniet, mums ir klasiska iezīme, visi vēlas izmaiņas, bet tās realizēt nevēlas, jo atrodas arvien jauni sīkumi, ko nevajadzētu mainīt. Jebkurā gadījumā esmu pārliecināts, ka reforma tiks izstrādāta diezgan laba un ja tā netiks īstenota, tad mūsu augstskolas nebūs konkurētspējīgas pasaules tirgū. Tāpēc visu studentu vārdā darīšu visu, lai mūsu augstskolas būtu konkurētspējīgas," sacīja premjers.

Tikmēr vairāki nozares pārstāvji vērušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), Saeimas deputātiem un medijiem ar lūgumu neatbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā.

Kopumā 15 organizāciju pārstāvju parakstītā vēstulē tiek lūgts, neatbalstīt IZM piedāvāto "juridiski nekorekto projektu", kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.

Vēstulē uzsvērts, ka IZM projektu ir izstrādājusi un virzījusi steigā, klaji nedemokrātiskā procesā, kā arī norādīts, ka likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un "izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību".

Pēc vēstules autoru paustā, IZM nav ņēmusi vērā daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, "dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem".

"Nedemokrātiskā procedūrā IZM ir radījusi likumprojektu, kas tā vietā, lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā - augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei, būtiski ierobežojot augstskolas personāla spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni," rakstīts vēstulē.

Tiek uzsvērts, ka turpmākā atbildība par ministrijas "šaurās interesēs izstrādāto likumprojektu" ir uzvelta Saeimai, tādēļ nozares pārstāvji aicina ievērot elementārus demokrātiskās pārvaldes principus un nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas varētu paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus augstskolu studentu un docētāju.

"Uzskatām par mūsu vadīto organizāciju pienākumu līdzdarboties augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības pilnveidē, tādēļ aktīvi iesaistīsimies likumprojekta apspriešanas procesā Saeimā," klāsta vēstules autori.

Tāpēc nozare aicina arī Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas, savukārt, sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību.

Vēstuli parakstījuši Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes vārdā Baiba Rivža, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.

Tāpat vēstuli parakstījuši Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Pētersons, Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Neatkarīgās izglītības un zinātnes apvienības valdes locekļi Juris Dzelme un Māris Strads, nodibinājuma "Augstākās izglītības kvalitātes centrs" valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis.

Neņemot vērā sociālo partneru iebildes pret grozījumu kvalitāti un to, ka tie nav tikuši saskaņoti, valdība otrdien atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu virzīšanu uz Saeimu.

IZM sagatavotie grozījumi paredz noteikt augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas statusa iegūšanai.

Grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.

Tāpat plānots, ka Augstskolu likums tiks papildināts ar normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolu padomi, tiks mainītas likuma normas par rektora ievēlēšanas kārtību augstskolā un noteiks, ka tiek likvidēta Augstākās izglītības padome (AIP), tās funkcijas nododot Studiju kvalitātes komisijai un Latvijas Zinātnes padomei (LZP).

Vienlaikus IZM aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana un, lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums - risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.

IZM likumprojektā rosina, ka Ministru kabinets (MK) varētu noteikt valsts dibinātās augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā ieceļ amatā un atceļ no amata valsts dibinātās augstskolas rektoru.

Tāpat ministrija plāno rosināt, ka rektoru no amata varēs atcelt pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma MK noteiktajā kārtībā, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Vienlaikus IZM vēlas noteikt, ka valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt var arī pēc augstskolas padomes pamatoti argumentēta ierosinājuma, kuru izskata MK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolas padomes locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ attiecīgās nozares ministrija.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.