Menu
 

Attālinātas mācības mūzikas skolā – iespējamas, bet ne ilgtermiņā Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Mākslu skola “Baltais flīģelis” atrodas kultūrvēsturiskā vietā – šeit savulaik bija komponista Alfrēda Kalniņa ģimenes pansija. Foto - Jānis Tretjuks Mākslu skola “Baltais flīģelis” atrodas kultūrvēsturiskā vietā – šeit savulaik bija komponista Alfrēda Kalniņa ģimenes pansija. Foto - Jānis Tretjuks

“Šoreiz es noteikti nospēlēšu bez kļūdām,” teic mūzikas skolas audzēknis Kārlis, sesto reizi mēģinot nospēlēt skaņdarbu klavieru ieskaitei, kamēr tētis filmē. Šādas un līdzīgas ainiņas pēdējo mēnešu laikā bija novērojamas ģimenēs, kur kāds no bērniem mācās mūzikas skolā. Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju uz attālināto mācību režīmu nācās pāriet ne tikai vispārizglītojošajām, bet arī profesionālās ievirzes skolām.

Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis” skolēniem piedāvā mācības Mūzikas, Mākslas un Teātra nodaļā. “Rīgas Apriņķa Avīze” devās noskaidrot, kā attālinātais mācību process norisinājās Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Mūzikas nodaļā.

Attālināti apgūt instrumenta spēli var, bet ne kvalitatīvi

Viena no populārākajām specialitātēm Mūzikas nodaļā ir klavierspēles programma. Tā ir arī viena no pirmajām programmām ar garu vēsturi. Pagājušajā gadā Siguldas Mākslu skola nosvinēja 60 gadu jubileju, un tikpat gadu ir arī skolas klavierspēles nodaļai. Par attālināti organizēto mācību izaicinājumiem stāsta klavierspēles pedagogs Arnolds Dimants.

“Kad tika pieņemti pirmie valdības lēmumi, tieši atradāmies skolā, un noskaņojums bija diezgan satraucošs. Sākumā neko nezinājām, vai un kā turpmāk strādāsim. Pamazām darbs iegāja sliedēs, katrs pedagogs meklēja sev piemērotākos risinājumus. Ar audzēkņiem tikāmies reizi nedēļā tiešsaistes nodarbībā, izmantoju platformu “Webinarjam.com”.

Pie ieguvumiem varētu minēt to, ka pedagogi varēja ieraudzīt, novērtēt, kādos apstākļos bērni mājās strādā, piemēram, vai instruments ir uzskaņots, vai bērns sēž pareizā pozīcijā. Uzzinājām arī, ka dažiem audzēkņiem mājās nemaz nav instrumenta. Lai pārbaudītu nošu teksta apguvi, šādu attālinātu mācīšanu var pieļaut, bet neko tālāk par pareizām notīm un pareizu ritmu novērtēt nevar, jo skaņas kvalitāte ir diezgan slikta, lai neteiktu briesmīga.

Tāpat jāpievērš uzmanība, kāds ir roku stāvoklis uz klavierēm, un ir citas specifiskas lietas, kas ir svarīgas klavierspēles apguvē. Piemēram, nevaru iztēloties, kā varētu attālināti audzēknim iemācīt pedāļa lietošanu. Ja mums septembrī būs jāturpina šādi strādāt, lielas jēgas no tā nebūs. Vienīgais, ko no šā laika pieredzes var izmantot arī turpmāk, ir attālinātās nodarbības laikā, kad audzēknis ir apslimis un nevar ierasties uz nodarbību klātienē.”

Klavieru nodaļā audzēkņi muzicē ne tikai individuāli, bet arī ansamblī. “Ar kolektīvo muzicēšanu nenotika nekā. Bērni jau daudz bija iemācījušies, bet nevaru iztēloties, kā varētu kvalitatīvi muzicēt kopā attālināti. Protams, profesionāli mūziķi var ar metronomu ierakstīt savas partijas un pēc tam sinhronizēt ierakstus ar datora palīdzību. Taču klavierspēles audzēkņiem kolektīvā muzicēšana attālināti nav kvalitatīvi iespējama. Žēl, protams, jo bērni mācījās sarežģītus skaņdarbus un bija tālu tikuši, bija plānots piedalīties arī konkursā Saldū, bet tas tika pārcelts uz novembri.”

Noslēguma ieskaites, protams, netika atceltas, vienīgi tās nenotika klātienē, bet attālināti, proti, audzēkņiem bija jāiesūta skaņdarbu video, kas tika novērtēti ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, nevis ar atzīmi. “Tas tāpēc, lai bērniem nebūtu stresa, jo viņiem jau tāpat pietiek stresa šajos apstākļos. Ja klātienes ieskaitē ir tikai viens mēģinājums, tad video varēja filmēt vairākas reizes, kamēr sniegums viņus apmierināja. Savukārt kolektīvajā muzicēšanā tika izliktas vidējās atzīmes, ņemot vērā ieguldīto darbu līdz ārkārtējās situācijas sākumam,” skaidro Arnolds Dimants.

Viņš arī uzsver cilvēciskā kontakta nozīmi, jo mūzikas skola nav tikai mācības: “Kontakts ir svarīgs, it īpaši mazajās klasītēs. Bērns atnāk uz nodarbību un grib, tā teikt, parunāt par dzīvi, pastāstīt, kas ir vai nav izdevies skolā, kā klājas attiecībās ar draugiem. Ceru, ka vismaz individuālās nodarbības septembrī atsāksies. Ja katrs būsim atbildīgs pats par sevi, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām.”

Teorētiskajos priekšmetos – patstāvīgie darbi

Mūzikas nodaļas audzēkņi apgūst ne tikai muzicēšanu solo vai ansamblī, bet arī teorētiskos priekšmetus – solfedžo un vēlākajās klasēs arī mūzikas literatūru. Šajos priekšmetos tiešsaistes nodarbības organizētas netika, skolēniem tika uzdoti patstāvīgie darbi. Piemēram, mūzikas literatūrā tie bija testi platformā “Uzdevumi.lv”, savukārt solfedžo – diktāti, kad audzēkņiem, klausoties atsūtīto audiofailu, bija jāuzraksta notis. Saziņai ar skolēniem tika izmantota platforma “E-klase.lv”.

Solfedžo skolotāja Līga Trupavniece uzsver klātienes kontakta nozīmi skolēnu un pedagogu starpā: “Godīgi sakot, tas ir prātam neaptverami. Kā solfedžo var mācīt attālināti? Man vajag bērnu klāt, tad es zinu, ko vajag darīt un kā vajag strādāt. Paskatos bērna actiņās, redzu, ko viņš saprot, ko ne, ko vajag vairāk paskaidrot.”

Līga Trupavniece māca solfedžo 5. klases skolēniem, un līdz martam visa mācību programma jau bijusi apgūta, atlicis vien atkārtojums: “Uzdevu bērniem kontroldarbiņus, diktātiņus rakstīt, bet tie nebija sarežģīti darbi. Kopumā atzīmes bija labas. Šis nav laiks, kad sodīt bērnus ar sliktām atzīmēm, viņiem jau tāpat ir grūti. Uzskatu, ka skolotājiem divus mēnešus pirms mācību gada beigām jāiemāca viss, pēc tam seko tikai atkārtošana. Es vienmēr esmu strādājusi tā, līdz ar to man ļoti paveicās, jo attālinātajā mācību procesā nebija jāmāca bērniem jaunas lietas.”

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” direktore Jolanta Bimbere uzsver pedagogu nozīmi ārkārtējās situācijas izaicinājumu pārvarēšanā: “Piekrītu kolēģa, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna, kādā intervijā teiktajam, ka gads tika izvilkts uz pedagogu entuziasma rēķina.” Attēlā – skolas kolektīva brauciens uz Stokholmu 2019. gada vasarā. Foto - Arnolds Dimants


Pa vidu starp vispārējo un interešu izglītību

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” direktore Jolanta Bimbere atminas dienu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija: “Tā bija Siguldas novada domes sēdes diena, kurā piedalījos, un paralēli austiņās klausījos valdības paziņojumu par ārkārtējo situāciju. Tajā dienā steigā nepieņēmām nekādus lēmumus, sapratām, ka jāsasauc vadības komanda ar skolas metodiķiem. Labi, ka tas notika pirms brīvlaika, bija nedēļa laika, lai saprastu, kā turpmāk strādāsim. Apzinājām situāciju, kādas skolēniem ir iespējas strādāt mājās.”

Direktore uzteic pedagogu gatavību strādāt arī neierastos apstākļos: “Prieks, ka pedagogiem tika dota iespēja meklēt veidus, kā strādāt, un tādējādi tika saglabāts atalgojums. Jo varēja arī būt lēmums skolas slēgt un likt strādāt vasarā. Tas bija liels izaicinājums, bet priecājos, ka visi pedagogi bija gatavi meklēt radošus risinājumus un neviens neteica, ka tas nav iespējams. Pedagogiem bija brīva izvēle, kādas metodes izmantot mācību darbam. No skolas puses instrumentu spēlē noteicām minimālo nodarbību skaitu – vienu reizi nedēļā. Prieks, ka dažiem audzēkņiem attālinātā mācīšanās deva pat ļoti labus rezultātus.

Ja pedagogiem nebūtu misijas apziņas, neko no tā nevarētu realizēt. It īpaši grupu nodarbību skolotājiem bija liels apjoms – jāgatavo dažādi uzdevumi, testi, “E-klasē” ienāca simtiem vēstuļu, uz kurām jāatbild. Varētu teikt, ka veiksmīgi tikām šim laikam cauri, pateicoties pedagogu entuziasmam un pašaizliedzīgam darbam, neskaitot, cik stundas pavadītas darbā, bet koncentrējoties uz rezultātu.”

Tiesa, arī problēmu bijis gana daudz – piemēram, izrādījies, ka ne visiem bērniem mājās pieejams instruments, citiem tas ir ļoti sliktas kvalitātes. Taču kopumā mācību gads noslēdzies veiksmīgi, atzīmes skolēniem bijušas labas. Valsts vadlīnijās noteikt, ka noslēguma pārbaudījumi audzēkņiem jāvērtē ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, bet ne ar atzīmēm. “Sākumā tam nepiekritu, jo šķita, ka bērni, kuri cītīgi strādājuši, gribēs atzīmi par savu darbu, un nebūs godīgi likt “ieskaitīts” gan tam, kurš strādājis daudz un cītīgi, gan tam, kurš strādājis daudz mazāk. Beigās šī pieeja tomēr sevi attaisnoja, jo tādējādi mēs pasargājām tos bērnus, kuriem ieskaitēs neveicās tik labi,” stāsta Jolanta Bimbere.

Lai gan kopumā mācību gads audzēkņiem noslēdzies veiksmīgi, direktore uzskata, ka ilgtermiņā šādi strādāt nevarētu: “Attālinātā režīmā mūzikas skola spēj nodrošināt pamata prasmju apguvi, taču ilgtermiņā tas nav risinājums. Attālināti skolotājs var iemācīt notis, bet iedot sajūtu par muzikalitāti ir ļoti grūti, es pat teiktu – neiespējami. Tādēļ rudeni gaidām ar bažām.”

Runājot par atbalstu no valsts puses, Jolanta Bimbere atzīst, ka skolas vadības un pārraugošās valsts iestādes – Latvijas Nacionālā kultūras centra – redzējums par skolas mērķiem mēdz būt atšķirīgs.

“Mēs savus rīkojumus noteicām nosacīti paši uz savu galvu, pirms tika piedāvāti ieteikumi no valsts puses. Mēģinājām saprast, ko esošajā situācijā var darīt, pieņēmām pareizus lēmumus, un mums nekas nebija jāmaina. Atrodamies Latvijas Nacionālā kultūras centra pārraudzībā, un bija arī lietas, par ko mums atšķīrās viedokļi. Gribējām sarīkot skolas beidzējiem pārbaudes darbu noklausīšanos klātienē, jo mums ir liela zāle, iespēja nodrošināt distancēšanos un dezinfekciju, bet mums pateica kategorisku nē. Sekoja piezīme, ka mums jāatslābst, jo neesam obligātā izglītība. Mums dūša apskrējās, jo sapratām, ka mums jāatkāpjas no visiem principiem, pie kā esam strādājuši.

Rodas jautājums, kādā situācijā mēs kā skola esam. Saprotu, esam otrā skola, neesam vispārizglītojošā, tāpēc vienmēr esam pretimnākoši un saskaņojam stundu sarakstus, lai mūzikas skola netraucē mācībām skolā. Tomēr reizēm traucē šis disbalanss, ka esam profesionālās ievirzes izglītība. Varētu teikt, ka man tas traucē jau gadiem, jo mēs kā izglītības iestāde esam visam pa vidu. Kad tiek formēti likumi, vadlīnijas, mēs esam kaut kur pa vidu starp skolu un interešu izglītību. Nenoniecinu interešu izglītību, bet mūsu loma ir nedaudz cita, mērķtiecīgi gatavojam audzēkņus nākamajam izglītības līmenim. Bet par mums bieži aizmirst.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.