IZM nākotnē plāno vērtēt augstskolu pedagogu minimālās atalgojuma likmes nepieciešamību
- Autors: LETA
Foto: pixabay.com
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno izvērtēt augstskolu pedagogu minimālās atalgojuma likmes nepieciešamību, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
Viņš skaidroja, ka IZM šobrīd neplāno pilnībā atteikties no minimālā atalgojuma, tomēr ministrijā uzskata, ka šī sistēma jāvērtē kontekstā ar to, kādu efektu tā rada. "Lielākās bažas ir par to, ka minimālā atalgojuma sistēma rada vēl lielāku kohēzijas disproporciju starp augstskolām," skaidroja eksperts, vienlaikus piebilstot, ka tas ir neatkarīgi no tā, ka IZM augstskolām piešķir finansējumu pēc vienādiem nosacījumiem.
Viņaprāt, ir kritiski jāizvērtē situācija, ja šīs minimālās likmes ir noteiktas. Tāpat viņš piebilda, ka augstskolās, kuras intensīvi īsteno pētniecības projektus, vismaz 20% apmērā no kopējā augstskolas apgrozījuma, atalgojums ir krietni augstāks. Stepanovs skaidroja, ka akadēmiskā personāla minimālais atalgojums ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, tikmēr zinātniskā personāla, piemēram, asistentu un pētnieku, minimālā alga nav noteikta ārējos normatīvajos aktos.
IZM pārstāve Diāna Laipniece skaidroja, ka pēdējais augstskolu pedagogu minimālās atalgojuma likmes kāpinājums gaidāms 2021.gada janvārī. Pagaidām to saskaņo ar citām ministrijām, un gada beigās plānots iesniegt nepieciešamos grozījumus valdībā, lai no janvāra augstskolu mācībspēkiem mainītos likmes.
Viņa stāstīja, ka IZM ir analizējuši mācībspēku faktiskās algas, iegūstot datus no Valsts ieņēmumu dienesta un augstskolām. Atklājies, ka vairums strādā vismaz divās darbavietās, bet asistenti – teju trīs. Tāpat novērots tas, ka algas starp augstskolām ir ļoti atšķirīgas. Līdz ar to, neskatoties uz minimālo likmi, plaisa esot ļoti liela, un to nosakot augstskolas aktivitāte pētniecībā.
Viņa minēja, ka konceptuāli no 2022.gada IZM gribētu piedāvāt jaunu risinājumu, kas paredzētu, ka valsts nenosaka minimālo atalgojuma likmi, bet pašām augstskolām jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti augstskolas iekšienē. Pēc viņas paustā, tas jau notiekot lielākajās augstskolās.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja deputātus par šiem jautājumiem runāt arī frakcijās, jo kopumā tas, vai atalgojuma un slodžu jautājumi būs aktuāli un nonāks sadarbības sanāksmes dienas kārtībā, esot atkarīgs no koalīcijas spējas vienoties un deputātu iespējām šos procesus ietekmēt.