Koledžu un augstskolu mācībspēki varēs strādāt skolās par skolotājiem

Tāpat pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālā kompetences pilnveides kārtību" paredz noteikt vienkāršāk interpretējamu pedagogu iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību mācību jomai saskaņā ar jaunu pieeju kompetencēs balstīta izglītības satura nodrošināšanai.

Grozījumus izstrādājusī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka tas nepieciešams, lai risinātu arvien pieaugušo skolotāju trūkumu. Ministrijas 2019.gada 19.augustā veiktās aptaujas rezultāti rādot, ka 2019./2020.mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā, no tām ap 500 bija pilnas slodzes vakances. Rīgā esot bijusi aptuveni 361 neaizpildīta vakance.

IZM skaidro, ka līdz šim spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos tika noteiktas diezgan "šauras" prasības pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai, kas radīja lielu skolotāju skaita trūkumu, kā arī lielu skaitu skolotāju, kuri strādā nepilnu slodzi un attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu.

Ņemot vērā to, ka šajā mācību gadā uzsākts īstenot kompetenču pieejā balstīts izglītības saturu un vispārējās izglītības standartā paredzēts ieviest vairākus jaunus mācību priekšmetus, to pasniegšanai nepieciešams noteikt prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, pauda ministrijā. Tās ieskatā Ministru kabineta noteikumos bija nepieciešams plašāk noteikt vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo izglītību. "Spēkā esošā sistēma ir sadrumstalota un nedod skolotājiem elastīgi pārkvalificēties citu mācību priekšmetu mācīšanai," klāsta IZM, vienlaikus piebilstot, ka reformas nepieciešamību aktualizēja pilnveidotā mācību satura un standartu ieviešana, kas nosaka vajadzību pēc citiem skolotāju sagatavošanas principiem.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004.gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē, var strādāt izglītības iestādē. Tas saistīts ar to, ka iegūtā kvalifikācija atbilst pedagoģiskajai izglītībai, kā tas noteikts Izglītības likumā, un personai ir augstākā izglītība un attiecīgi profesionālās kompetences pilnveides kursi.

Tas esot attiecināms uz personām, kuras ieguvušas pedagoģisko izglītību un kvalifikāciju, kā arī augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē un ir atgriezušās strādāt izglītībā. IZM ieskatā tas ļaus elastīgāk risināt pedagogu trūkumu, īpaši pirmsskolā, piesaistot personas ar augstāko izglītību un pedagoga kvalifikāciju.

Tāpat grozījumi paredz, ka par vispārējās izglītības, profesionālās izglītības vai interešu izglītības skolotāju var strādāt persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai iegūts sertifikāts par tiesībām veikt pedagoģisko darbību, vai arī studiju programmā apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz divu kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā. Šāds punkta papildinājums nozīmē, ka iegūtais sertifikāts vai studiju programmā apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa aizstāj skolotāja kvalifikāciju.

Pieņemtie grozījumi arī paredz, ka persona ar pedagoģisko izglītību ir tiesīga mācīt citu mācību priekšmetu, ja apguvusi ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Mūzikas jomā atsevišķās kvalifikācijās, augstākās izglītības līmenī apgūstot studiju kursā mūzikas instrumenta spēli noteiktā kredītpunktu apjomā, kas apliecina spēju mācīt konkrētā instrumenta spēli, iespējams nodrošināt nepieciešamās prasmes arī citu radniecīgu mūzikas instrumentu mācīšanai. Par šādiem mūzikas instrumentiem un tiem radniecīgajiem instrumentiem stīgu instrumentu grupā uzskatāma vijoles spēle un alta spēle, pūšaminstrumentu grupā - eifonija spēle un tubas spēle, līdz ar to pedagogiem, kas apguvuši vienu no šiem instrumentiem, izglītības iestādē iespējams mācīt radniecīgā instrumenta spēli.

Otrdien pieņemtie grozījumi arī paredz, ka tiesības mācīt skolās ir arī koledžu un augstskolu akadēmiskajam personālam, kuram ir vismaz divu gadu pieredze pedagoģiskajā vai praktiskajā darbā ar mācību priekšmetu saistītā jomā. Koledžas gadījumā profesionālās tālākizglītības programmā par pedagogiem strādā akadēmiskais personāls. Piemēram, lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs praktiskā darba stāžs, piebilda IZM.

Vienlaikus pieņemta norma, ka par sociālo pedagogu var strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, un diploma pielikumā iekļautajam apjomam studiju programmai pedagoģijā jābūt ne mazākam kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.

Tāpat valdība pieņēma normu, kas paredz par pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi ieskaitīt arī starptautiskas mācību mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmas. Līdz šim pedagogu dalību šajos projektos bija paredzēts ieskaitīt tikai daļēji, un IZM skaidro, ka daudzos gadījumos skolotāji, kuri izmantoja minēto mobilitāšu un partnerību kursus profesionālās kompetences pilnveidē, piemēram, svešvalodas mācīšanas metodikā, jaunākajās tendencēs robotikas mācīšanā un citu 36 stundu vai vairāk stundu apjomā, tās ieskaitīja tikai sešu stundu apjomā.

Līdz ar to tikšot novērstas situācijas, ka, lai izpildītu normatīvu, skolotājam jāmeklē kursi, kas neatbilst viņa profesionālās pilnveides vajadzībām.