Lielākais jauno iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars – Rīgā un Pierīgā
- Autors: Apriņķis.lv
Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji pa vecuma grupām pēc augstākā iegūtā izglītības līmeņa (procentos). Grafika - CSP
Salīdzinot Latvijas reģionus, Rīgas iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā ir lielākais augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (48,2 %), kam seko Pierīgas iedzīvotāji (40,3 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Septiņos Pierīgas novados katram otrajam iedzīvotājam šajā vecuma grupā ir augstākā izglītība – 57,7 % Mārupes novadā, 52,2 % Ādažu novadā, 52,1 % Babītes novadā, 50,8 % Garkalnes novadā, 50 % Ķekavas novadā, 48,9 % Ikšķiles novadā un 48,3 % Carnikavas novadā. Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir attiecīgi 34,5 %, 31,6 %, 31,3 % un 30,4 %.
Kopš 2011. gada tautas skaitīšanas Vidzemē augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars (25–34 gadu vecumā) pieaudzis par 6,5 procentpunktiem (no 24,8 % 2011. gadā līdz 31,3 % 2019. gadā), bet Latgalē par 5,4 procentpunktiem (no 29,1 % līdz 34,5 %). Pierīgā pieaugums ir 3 procentpunkti (no 37,3 % līdz 40,3 %).
2019.gada sākumā no visām Latvijas sievietēm 25–34 gadu vecumā 51,1 % bija augstākā izglītība, starp vīriešiem – vien 28 %. No visiem augstāko izglītību ieguvušajiem šajā vecumā 0,5 % bija doktora grāds.
Pērn 39,3 % no visiem iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā bija augstākā izglītība. Tā ir vecuma grupa ar vislielāko augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru.
Pēc CSP datiem, jo vecāki ir iedzīvotāji, jo zemāks ir augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. 35–44 gadu vecumā augstāko izglītību bija ieguvuši 38,6 %, 45–54 gadu vecumā 31,8 %, 55–64 gadu vecumā 29,5 %, 65–74 gadu vecumā 25,9 %, 75 un vairāk gadu vecumā – vien 20,2 % no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem.
Vismazākais tikai pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars bija starp 45–64 gadus veciem iedzīvotājiem – vien 5,5 % 45–54 gadu vecumā un 4,6 % 55–64 gadu vecumā. Starp senioriem ir vairāk tādu, kam ir tikai pamatskolas izglītība – 19,6 % vecuma grupā no 65 gadiem. Arī jaunākiem iedzīvotājiem ir lielāks pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars – 12,4 % vecuma grupā 25–34 gadi un 14,7 % vecuma grupā 35–44 gadi. Divas trešdaļas iedzīvotāju 25–44 gadu vecumā tikai ar pamatskolas izglītību ir vīrieši.
Vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars starp 25–34 un 35–44 veciem iedzīvotājiem ir zemāks (39,5 % un 35,2 %), nekā starp 45–54 un 55–64 veciem iedzīvotājiem (44,7 % un 44,9 %). 38,2 % 65 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem augstākais iegūtais izglītības līmenis ir vidējā izglītība.
Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvis mazāks īpatsvars jaunāku cilvēku – tikai 7,3 % 25–34 vecumā un 10,2 % 35–44 gadu vecumā salīdzinājumā ar 17,5 % 45–54 gadu vecumā, 20,7 % 55–64 gadu vecumā un 16,1 % 65 un vairāk gadu vecumā, vēsta , Centrālā statistikas pārvalde.