Menu
 

Eksperti: Pieaugušo izglītības sistēma ir sadrumstalota un radikāli jāmaina

  • Autors:  LETA
Foto – pixabay.com Foto – pixabay.com

Pieaugušo izglītības sistēma patlaban ir ļoti sadrumstalota, un tas rada vairākus nopietnus izaicinājumus iedzīvotājiem, kuru prasmes un zināšanas nākotnes darba tirgus pieprasījumam var neatbilst, otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda nozaru eksperti. Lai nākotnē novērstu drastisku mazkvalificēto darbinieku pieaugumu darba tirgū, radikāli jāmaina pieaugušo izglītības sistēma, jo nākotnē būtiskas izmaiņas gaidāmas arī darba tirgū. 

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka pieaugušo izglītība ir svarīgs temats, jo par to liecina pieprasījums tirgū. Politiķis uzsvēra, ka Saeimas deputātiem jāmeklē risinājumi sistemātiskām izmaiņām, lai izglītības nozarē būtu skaidra koordinācija. Viņš norādīja, ka patlaban pieaugušo sistēma ir sadrumstalota un ir grūti saprast, kurš ir atbildīgs par konkrētiem pienākumiem. Tāpat Latvijas darba tirgū ir liels īpatsvars mazkvalificētu darbinieku, līdz ar to nākotnē milzīgs izaicinājums būs cilvēku prasmju pārkvalifikācija un strukturālās izmaiņas darba tirgū. 

Stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna atklāja, ka Latvijai līdz 2025.gadam būs jāpārkvalificē līdz 450 000 darbinieku, jo pasaule ļoti strauji mainās. Viņa uzsvēra, ka to nevar izdarīt mēneša laikā, tas ir izdarāms, ja tas ir pastāvīgs process.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nav manījusi plašāku analīzi, kāpēc investētā nauda pieaugušo izglītībā tiek izmantota neefektīvi. Čulkstēna pauda, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) līdz 2023.gadam plāno apmācīt apmēram 55 000 iedzīvotāju par 47 miljoniem eiro. Tātad uz vienu cilvēku būs 1000 eiro par apmācībām. "Tas ir pārāk lēns temps," viņa sacīja, piebilstot, ka mērķis ir novērst kvalifikācijas neatbilstību darba tirgum, bet Latvija no šī mērķa attālinās.

Čulkstēna uzsvēra, ka pieaugušo izglītībā problēma samilzusi, jo izglītības sistēma ir sadrumstalota, ir zema analītikas kapacitāte un lēmumi sistēmas sakārtošanai netiek pieņemti savlaicīgi. Tāpat problēmu palielina tas, ka galvenokārt fokuss ir uz profesijām, bet ne prasmēm, kā arī ir zema kvalitātes apmācību programmas.

VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale par Čulkstēnas aprēķiniem iedzīvotāju apmācībām pauda kritiku, ka VIAA projektā tā nevar mērīt – 1000 eiro uz cilvēku –, jo šīs izmaksas ir atkarīgas no izvēlētas izglītības programmas veida. "Profesijas ieguve ir dārgāka, pat vairāk nekā 1000 eiro, bet profesionālās pilnveides moduļa vai studiju kursa apguve ir apmēram 360 eiro uz vienu personu. To visu regulē Finanšu ministrijas apstiprinātā metodika," viņa skaidroja. 

Viņa piebilda, ka tieši tūrisma un ēdināšanas nozare šobrīd uzskata, ka šajās nozarēs strādājošie, kuri atrodas dīkstāvē, var veltīt laiku mācībām, iegūstot jaunas kompetences, kas būs vajadzīgas nākotnē. "Pozicionēt, ka ir zemas kvalitātes apmācību programmas, nav korekti, jo tiek piedāvātas akreditētas izglītības programmas. Akreditāciju veic nozaru eksperti," pauda Purmale.

VIAA pārstāve atzīmēja, ka atbilstoši nozaru priekšlikumiem VIAA projektā ir bijušas piedāvātas arī mūžizglītības kompetences, ieskaitot valodu (profesionālā svešvaloda), digitālo, uzņēmējdarbības, matemātisko kompetenci. Tāpat piedāvātas kompetences dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, arī mācīšanās kompetence.

Personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa atklāja, ka lielākoties darba tirgū ienāk 20 gadus veci jaunieši, bet tirgu atstāj iedzīvotāji vecumā līdz 80 gadiem. Viņa skaidroja, ka atalgojums iet līdzi pieprasījumam un kompetencei, līdz ar to patlaban darbinieku atalgojums 40 gadu vecumā ir lūzumpunkts un uzrāda strauju lejupslīdi. 

Āboliņa norādīja, ka pandēmija lielā ātrumā uzrāda pasaules virzību tehnoloģiju attīstībā. Viņa uzsvēra, ka mēs tuvojamies bīstamai situācijai, ka masa ar cilvēkiem pārvirzīsies uz to pusi, kur savu kompetenču trūkumu dēļ pieprasījums pēc šāda darbinieka strauji kritīs. 

Savukārt VIAA direktore Dita Traidās skaidroja, ka līdz šim valsts budžetā nav bijis paredzēts finansējums un vienīgais instruments ir bijis Eiropas Savienības struktūrfonda projekts "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide". Viņa norādīja, ka projektā ir iesaistītas 42 311 personas, no kurām visaktīvākā daļa ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kura labi spēj identificēt, ko grib mācīties, apgūt. Vislielākā iesaiste ir Rīgā, kam attiecīgi seko Latgale, Zemgale, Kurzeme un Vidzeme. 

Lai nākotnē stiprinātu pieaugušo izglītība sistēmu, Traidās rosināja deputātiem rast atbalstu darba devējiem, lai tie var ieguldīt darbinieka papildu izglītošanā. Būtisku atbalstu sniegtu arī "nodokļu atlaides", lai stimulētu darba devēju investēt nodarbināto izaugsmē. Traidās norādīja, ka instrumentu lokā jāparādās arī valsts budžeta finansējumam, vienotiem neformālās izglītības kvalitātes kritērijiem, kā arī Darba likumā jāparedz tiesības uz apmaksātām darba dienām mācībām.

Deputāte Marija Golubeva (AP) norādīja, ka šajā jautājumā būtiski domāt par stratēģisku skatījumu, vērtējot arī citu valstu pieredzi. "Mums ir jāmēģina saprast, kur mēs esam un kur mēs gribam būt. [..] Mēs, izglītības jomas deputāti, zinām, ka esam pie vainas, tāpēc mums jāsāk radikāli rīkoties, lai četros gados situācija mainītos," viņa skaidroja. 

Latvijas Darba devēja konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese norādīja, ka pieaugušo izglītībā patlaban ir uzsvars uz atbalstu indivīdam, bet tas negarantē tiešu pienesumu uzņēmējam ar nepieciešamajām prasmēm. Viņš atzīmēja, ka "nodokļu atlaides" un atbalsts uzņēmējiem būtu būtiski atbalsta instrumenti. Tāpat risinājumu varētu rast mikrolīmenī, proti, izglītības iestādes ar darba devēju vienojas par konkrētas grupas nokomplektēšanu, kuri potenciāli varētu strādāt pie šī darba devēja. Otra iespēja būtu, ka uzņēmumi uzrunā izglītības iestādes, lai definētu konkrētas prasmes, kas nepieciešamas nozarē. Attiecībā uz vispārējo prasmju piedāvājumu Blese norādīja, ka risinājumam ir jābūt personalizētam, jo jāsasniedz dažāda zināšanu un prasmju līmeņa cilvēki. 

Savukārt uz Ašeradena jautājumu, vai Saeimas deputātiem būtu jālemj par jauna likuma izveidi pieaugušo izglītībai, Blese atbildēja, ka tas nav biedrības pašmērķis un tas nav arī izšķirošais kritērijs sistēmas sakārtošanai. Viņa ieskatā tas ir viens no risinājumiem, taču patlaban izglītības sistēmā mēģina likumus apvienot, nevis atdalīt.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.