Pārapstiprina spēkā esošo regulējumu par klātienes mācībām 1.-4.klasēm
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Saeima ceturtdien pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto, spēkā jau esošu regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir no 220 līdz 250 uz 100 000 iedzīvotāju, pēc papildu kritērijiem vērtē klātienes mācību turpināšanu sākumskolas klasēs.
Šādi valdības iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments vēlāk lemj, vai tos pārapstiprināt vai noraidīt. Šādai sistēmai ir parlamenta vairākuma uzraudzības funkcija pār valdības lēmumiem attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs uzsvēra, ka, viņaprāt, valdība diemžēl nav lēmējinstitūcija. Parlamentārietis sacīja, ka visi jaunie un vecie ierobežojumi ir vērsti uz cilvēku pašizolācijas stiprināšanu, kā arī norādīja, ka vakar atvērta Latvijas robeža ar trešajām valstīm, palielinot riskus un plūsmas ar cilvēkiem, kas iebrauc Latvijā.
"Cik tas ir samērīgi, ja mēs atveram robežu un pastiprinām ierobežojumus valstī?" teica deputāts, apšaubot loģiku šajos valdības lēmumos.
Vienlaikus viņš aktualizēja jautājumu par kontroli. Pēc viņa domām, kontrole ir laba tad, ja tā ir pārdomāta un tiek precīzi pateikts, kā to organizē un kādas ir tiesības un pienākumi ir katrai kontrolējošajai institūcijai. Viņaprāt, Ministru kabinetam būtu "jāizbeidz rīkoties tā, kā tas uzskata par nepieciešamu", lai Saeimai nebūtu jāapstiprina "visas tās muļķības".
"Lēmums par ko šodien runājam izskatās kā darvas muca, kurā iepilināta viena medus karote. Nav loģikas, kas noved pie tā, ka nav nekādas uzticības ne parlamentam, ne valdībai," atzīmēja Dolgopolovs.
Ministru kabinets iepriekš lēma, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.
Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, no 16.marta var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsultācijām ar reģionālās ekonomiskās ģeogrāfijas ekspertiem kā papildu kritērijs noteikts incidences un prevalences rādītāji pa vecuma grupām administratīvā teritorijā, lai noteiktu infekcijas virzītājus. Ja saslimstību virza vecāka gada gājuma cilvēki, tad pamatots esot uzskats, ka tas nav saistīts ar izglītības procesu.
Iespēju vērtēs arī pēc tā, kādi transmisijas gadījumi ir identificējami mājsaimniecībās: no vecākiem uz bērniem, vai otrādi. Ja prevalē pirmais veids, tad skolas slēgšanai nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz šo transmisijas ceļu.
Paredzēts analizēt saslimšanas diagnostiku pa vietām - vai tā ir dzīves, vai darba vieta -, kā arī tiks skaidrots atklāto gadījumu saistība ar institucionālās aprūpes iestādēm. Vērtēs arī uzliesmojumus ražotnēs, kā arī sekojošo karantīnas pasākumu efektivitāti un epidemioloģisko izsekojamību. Ja veikta aptverošā testēšana, tad to ietekme uz atbilstoši organizētu izglītības procesu ir maza, ja tiek nodalītas mājsaimniecības, kurās ir inficētās personas.
Analizēs arī absolūto pozitīvo testa gadījumu skaitu un aktīvo slimības gadījumu skaitu. Ja tas ir mazs absolūtos skaitļos, risku iespējams efektīvi kontrolēt.