Menu
 

Mācības klātienē – vairāk nav nekā ir Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto – izm.gov.lv Foto – izm.gov.lv

Jau pilns mēnesis aizritējis, kopš ar valdības atļauju to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nepārsniedz 220, jaunāko klašu bērni skolu var apmeklēt klātienē. Pierīgā tādus novadus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, un arī tad trīs pirksti vēl paliks pāri. Turklāt situācija mainās teju katru dienu…

Šonedēļ Pierīgas reģionā mācības klātienē 1.–4. klašu bērniem atļautas tikai divos novados – Saulkrastu un Ropažu. Saulkrastu novada pašvaldība šo iespēju izmantos, bet ropažnieki, ņemot vērā vairākus apsvērumus, nolēmuši vienu nedēļu nogaidīt. Pagājušajā nedēļā Pierīgā mācības klātienē drīkstēja notikt tikai Sējas novadā, bet… tad bija skolēnu brīvlaiks. Kopš šīs nedēļas to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kur kumulatīvais rādītājs nepārsniedz 250, mācības klātienē drīkst organizēt arī ārpus telpām, bet tāds mācību process, kā pauž pedagoģijas praktiķi, saistīts ar virkni dažādu problēmu.

Velta Kalnakārkle: Mēs jau pusgadu muļķi laižam!

Saulkrastu vidusskolas direktore Velta Kalnakārkle telefonsarunā "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāj, ka 18. martā Saulkrastu novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu atļaut četru jaunāko klašu skolēniem atsākt mācības klātienē. Kā izrādās, otrajā mācību pusgadā tā ir jau otrā reize, kad Saulkrastu vidusskolas 1.–4. klašu audzēkņi dosies uz skolu. Pirmā bija tieši pirms mēneša – 22. februārī –, bet toreiz prieki nebija ilgi, jo jau pēc nedēļas Saulkrastu novads zaudēja vietu to administratīvo teritoriju sarakstā, kur epidemioloģiskie apstākļi pieļauj mācību procesa īstenošanu klātienē. Deputāti sēdes laikā daudz runājuši par to, vai atkal nesanāks tāpat, jo notikumu attīstība ir neprognozējama, tomēr viņu gala lēmums bija pozitīvs – vakar, 22. martā, mazākie saulkrastieši atkal sēdās skolas solos.

Pirms mēneša, kad Saulkrastu vidusskolā jaunāko klašu bērni atsāka mācības klātienē pirmo reizi, skolas vadība vispirms konsultējusies ar Slimību kontroles un profilakses centru par to, kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi jāievēro. Visi speciālistu padomi un ieteikumi tikuši ņemti vērā, un toreiz, izmantojot siekalu testus, inficēšanās ar vīrusu netika konstatēta nevienam skolēnam, skolotājam vai skolas darbiniekam. Tomēr jau nākamajā nedēļā skola atkal bija jāslēdz, jo 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs novadā bija paaugstinājies, pārsniedzot valdības noteikto normu.

Saulkrastu vidusskolā jau esot apspriesta iespēja organizēt ārpustelpu nodarbības. Nonākts pie slēdziena, ka ar mācīšanos ārā būs daudz un dažādas problēmas. Ārpustelpu nodarbībās, pirmkārt, viss atkarīgs no laikapstākļiem, līdz ar to – arī no bērnu apģērba. Jārēķinās, cik ilgi mazie skolēni varēs atrasties laukā. Svarīgi, lai viņi nenosaltu, bet, ja līs, lai nesamirktu. Jebkurā gadījumā – visu dienu turēt bērnus ārā būtu ļoti absurdi. Otrkārt, ko visu dienu visu mācību priekšmetu skolotāji varētu sadarīt ārpus skolas? Jāņem arī vērā tas, ka bērni, atrodoties laukā, nebūs spējīgi visu dienu koncentrēties mācībām. Varot dienā vienu vai divas mācību stundas noorganizēt ārpus telpām, bet ne jau visu dienu! Pirms nedēļas Saulkrastu vidusskolā audzināšanas stundas notikušas ārpus telpām. Bērni gājuši pārgājienos vai piedalījušies citās aktivitātēs, ko nu viņu klases audzinātājs bija izdomājis. Tāda veida ārpustelpu nodarbības Saulkrastu vidusskola atbalsta, bet, ja visu dienu un katru dienu, – tur skolotājiem vienkārši pietrūks izdomas, ko sadarīt laukā. Var jau ārā skaitīt čiekurus vai gatavot Lieldienu rotājumus, bet ir taču mācību programma, kas jārealizē. Secinājums ir tāds, ka pedagogi nevar iedomāties, kā organizēt mācību programmas apgūšanu ārpus telpām.

Labi, pat ja mācības notiktu ārā, ko darīt, ja bērns ir nosalis, slapjām drēbēm vai vienkārši grib uz tualeti? Tāpat taču viņam būtu nepieciešams ieiet skolas ēkā. Nu nevarēs visu dienu turēt mazu bērnu ārā! Un arī paēst viņam vajadzēs. Kā to noorganizēt, ja nedrīkstēs iet iekšā skolā? Direktore teic, ka sajūta ir tāda, ka valdība mācību iestādēm pametusi ideju, kurā nekas nav izdomāts līdz galam… Pedagogi, kā jau praktiķi, uzreiz domā, kā to ideju realizēt, bet neko īsti jau nevar izdomāt. Visu dienu uzturoties ārā, gan bērns var saslimt, gan skolotājs. Var jau staigāt pa mežu vai pat aiziet līdz jūrai, bet katru dienu tas būs ļoti grūti.

"Ziniet, es gribētu, lai Izglītības un zinātnes ministrijā vienreiz sāk domāt ar galvu vai lai aicina pie sevis praktiķus, kad tos jautājumus lemj. Un vispār – manuprāt, tos jautājumus vajadzēja atstāt domes ziņā," pauž V. Kalnakārkle. "Teiksim, arī par to saslimstību… Ja valstī mums kaut kur kāds ir slims, uzreiz visu taisa ciet. Bet jēga tam kāda? Skolas ir slēgtas, bet tie bērni taču tāpat katru dienu iet ārā un satiekas. Viņi iet uz stadionu, lai spēlētu tur bumbu, vai dara kopā kaut ko citu. Ja bērni visu laiku kopā tusējas, tad kāda jēga tai izolācijai? Tad jau labāk, lai viņi nāk uz skolu un dara kaut ko lietderīgu, bet mēs tur ievērotu visus tos piesardzības noteikumus," uzskata Saulkrastu vidusskolas direktore.

Velta Kalnakārkle pastāsta, ka viņas vadītajā mācību iestādē ir visi priekšnosacījumi, lai varētu izpildīt visas epidemioloģiskās drošības prasības. Saulkrastu vidusskolai ir divas ēkas, tāpēc jau iepriekš bijis iespējams katru klases kolektīvu sadalīt mazākās grupās – pa 11 bērniem. Ar vienu grupu strādājis skolotājs, ar otru – pedagoga palīgs. Visas stundas norisinājušās ideāli, apmierināti bijuši visi – gan bērni un pedagogi, gan arī vecāki. Nedēļu tā esot pamācījušies klātienē, bet, nē, atkal atpakaļ uz tālmācību… "Kur ir jēga tam visam? Es domāju, ka tas ir pilnīgi absurdi!" ar kritiku neskopojas direktore.

V. Kalnakārkle uzskata, ka lēmums par mācībām klātienē būtu jāpieņem katrai pašvaldībai uz vietas, jo tās labāk pārzina situāciju novadā. Ja inficētos kāds bērns vai skolotājs, uzreiz zinātu, ko darīt tālāk. "Tagad mēs jau pusgadu laižam muļķi! Jā, tā ir īsta muļķa laišana!" skarbi secina direktore. Turklāt esot pilnīgi iespējams, ka cilvēki, kas saslimuši un tā ietekmējuši Saulkrastu novada kumulatīvo rādītāju, dzīvo pavisam kur citur. Tieši Saulkrastos savu dzīvesvietu deklarējuši daudzi rīdzinieki, kas tur parādās tikai brīvdienās vai vasarā. Sestdienās un svētdienās Saulkrasti ir cilvēku pilni, sevišķi jūras malā. "Kur tad te ir tā izolācija? Vai tam kāds seko? Visi bērni kopā iet ārā, kopā spēlējas. Manā uztverē, liegt viņiem apmeklēt mācības skolā klātienē ir tīrā kaitniecība, citādi es to nevaru nosaukt. Tā ir kaitniecība, kuras dēļ bērni neiegūst izglītību. Mani vienkārši tracina šī bezatbildība! No vienas puses, it kā gribam maksimālu piesardzību, bet, no otras puses, nekā no tā nav. Vai tad kāds kontrolē, kas notiek katrā mazpilsētā? Nekādas kontroles nekur taču nav. Kāpēc bērni pulcējas? Vai tad pedagogiem tas jākontrolē? Saprotu, ka tas jādara policijai. Ja jau mēs tik ļoti baidāmies, ka bērnus uz skolu nelaižam, kāpēc pieļaujam, ka pa pludmali viņi staigā kopā, pa veikaliem staigā? Kur te ir loģika, pasakiet man, lūdzu?" retoriski jautā Kalnakārkle, kura skolā strādā jau 27 gadus.

Inta Ozola: Visiem lēmumiem jābūt ļoti, ļoti pārdomātiem!

Savukārt Ropažu novada vidusskolas direktore Inta Ozola "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāj, ka mazie ropažnieki vismaz pirmo nedēļu pēc brīvlaika turpinās mācīties attālināti. Tā domes ārkārtas sēdē 19. martā lēmuši Ropažu novada pašvaldības deputāti. Pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīti arī pedagogi un vecāku pārstāvis. Lēmums turpināt mācības attālināti pieņemts, lai neradītu trauksmi un nedotu veltas cerības nedz skolēniem un viņu vecākiem, nedz arī pedagogiem. Deputāti gan izteikuši cerību, ka situācija stabilizēsies un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas Ropažu vidusskola varēs atsākt mācības klātienē. Covid-19 izplatības jomā Ropažu novadā vērojama nestabilitāte – 18. martā kumulatīvais rādītājs novadā bijis 160, savukārt jau 19. martā tas bijis 190 gadījumu, kas ir kritiski tuvu pieļaujamajam rādītājam. Šādā situācijā esot risks, ka jau pēc nedēļas 1.–4. klašu skolēniem atkal būtu jāatsāk mācības attālināti.

Esot arī citi iemesli, kas ņemti vērā, pieņemot šādu lēmumu. Piemēram, ar jaunākajām klasēm strādā vairāki pedagogi, kas dzīvo kaimiņu novados, kur saslimstības līmenis ir krietni augstāks nekā Ropažos. Vērā ņemts arī tas, ka liela daļa Ropažu novada vidusskolas skolēnu dzīvo vairākus kilometrus no izglītības iestādes un viņiem nav iespējas nokļūt skolā patstāvīgi, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus. Ja šīs nedēļas laikā 14 dienu kumulatīvais rādītājs Ropažu novadā nepasliktināsies, jau 29. martā jaunāko klašu skolēni, visticamāk, varēs atgriezties skolas solos.

Protams, vidusskolas direktore par šādu lēmumu nav priecīga, bet viņa to saprotot un šobrīd arī atbalsta. "Pirmkārt, tā problēma ir tāda, ka šie Slimību kontroles un profilakses centra paziņojumi par to, kuros novados drīkstēs mācīties klātienē, nāk nedaudz par vēlu. Ja tā oficiālā publikācija "Latvijas Vēstnesī" ir tikai ceturtdien, tad skolas vispār nevar paspēt veikt testus un sagatavoties klātienes mācību procesam. Mums tomēr savi darbinieki ir jātestē, lai viņi varētu strādāt ar bērniem," pauž Inta Ozola.

Arī Ropažu vidusskolā apsvērta iespēja mācības pārcelt ārpus telpām. Taču, tā kā liela daļa skolēnu uz skolu brauc ar autobusu, ļoti precīzi jāsaplāno, cikos bērnus vest uz skolu, cikos viņus vajadzēs aizgādāt atpakaļ. Nākamnedēļ kādas nodarbības, piemēram, sporta aktivitātes, varētu organizēt ārā. "Mums viss jāizdomā tā, lai ārpustelpu nodarbības būtu jēgpilnas un bērniem pieejamas. Viens gan ir skaidrs – mēs nevarēsim bērnu atvest uz skolu un visu dienu turēt ārā.

Šis laiks visiem ir ļoti sarežģīts, mēs visi gaidām kādu atrisinājumu, bet tas tik drīz vēl nebūs. Tāpēc visiem lēmumiem jābūt ļoti, ļoti pārdomātiem un racionāliem, lai nekaitētu, lai neraustītu bērnus, vecākus un skolotājus. Lēmumiem jābūt ļoti racionāliem, pat ja tie ir nepopulāri. Otrkārt, mums jāņem vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, tāpēc, piemēram, domes sēdē mēs lūdzām piedalīties arī Skolas padomes pārstāvim. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas ir apmierināti ar lēmumiem, bet būs arī tādi, kuriem ir iebildumi. Tā tas būs vienmēr, tādēļ šī atklātā, skaidrā un drosmīgā komunikācija ir ļoti svarīga," savu viedokli atklāj I. Ozola. Skolas direktore cer, ka jau šīs nedēļas laikā būs skaidrs, vai Ropažu novada domes piesardzība bija pamatota. "Mēs esam gatavi šīs nedēļas laikā, ja tikai epidemioloģiskā situācija to pieļaus, sagatavoties mācībām klātienē," sarunas noslēgumā cerīgi teic Inta Ozola.

Inese Ozolniece: Uz papīra ārpustelpu mācības izskatās ļoti skaisti…

Sējas pamatskolas direktore Inese Ozolniece "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāsta, ka viņas vadītajā mācību iestādē klātienē bērni nav mācījušies, kopš valstī izsludināta ārkārtējā situācija. Vienu reizi 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Sējas novadā bijis mazāks par 220, bet tas noticis tieši pirms skolēnu brīvlaika. Jau nākamajā nedēļā šis rādītājs atkal pasliktinājies, tādēļ par mācībām klātienē pagaidām nav ko domāt. Sējas novadam ir salīdzinoši liela teritorija un neliels iedzīvotāju skaits, tādēļ kumulatīvo rādītāju var ietekmēt pat tikai pāris inficēšanās gadījumu. Sarunas dienā Sējas novadā bija tikai deviņi inficētie, bet kumulatīvais rādītājs – 370. Novada administratīvajā teritorijā nav lielu ciematu, bet pamatskola atrodas nomaļus, var teikt – meža vidū. No epidemioloģiskās drošības viedokļa tas ir labi, bet skolu apmeklēt klātienē tomēr nav atļauts…

I. Ozolniece gan arī pauž viedokli, ka vēl sliktāka par mācīšanos attālināti ir tāda raustīšanās, kā gadījies tajos novados, kur jaunāko klašu bērni vienu nedēļu uz skolu drīkstēja doties, nākamajā vairs ne, bet pēc tam atkal varēja. "Bērniem tā klātiene, protams, ir vajadzīga, lai sakārtotu savu domāšanu un izdarītu dažādas lietas, ko nevar pie datora ekrāna. Tajā pašā laikā bērni jau ir pieraduši strādāt attālināti. Skaidrs, ka mācību procesa kvalitāte nav tik laba. Kā ir, tā mēs iztiekam," stāsta skolas direktore.

Runājot par iespēju mācību procesu organizēt ārpus telpām, Ozolniece teic: "Mēs neesam pilsētas skola, kur bērns var atnākt uz vienu vai divām stundām, bet pēc tam aiziet mājās. Mums tas viss būs saistīts ar loģistiku, kas sarežģīs šo situāciju. Bērni uz skolu sabrauc no visa novada, turklāt ne visi vecāki var viņus atvest uz divām trim stundām, bet pēc tam aizvest atpakaļ. Toties braukt ar satiksmes autobusu šajos apstākļos nav ieteicams, un te arī nav pilsēta, kur autobusi kursē ik pēc brītiņa, – arī ar to ir jārēķinās. It kā laukos ir labi, sevišķi, ja ņem vērā, ka mums pie skolas ir liels parks, ko mēs varam izmantot, bet ir citas problēmas. Protams, kad laiks kļūs siltāks, mēs noteikti strādāsim ārā, bet šajā slapjdraņķī par to pat nedomājam. Uz papīra tās ārpustelpu mācības izskatās ļoti skaisti, bet grūti pateikt, kā tas būs dzīvē." Arī Sējas pamatskolas direktore teic, ka ārpustelpu nodarbību laikā būs problēmas ar to, ka bērniem vajadzēs labierīcības, arī kaut ar siltu tēju viņus vajadzētu nodrošināt. "Tas viss uzreiz ir sarežģītāk, bet nekas – visu jau var saplānot un izdarīt," I. Ozolniece ir optimistiski noskaņota.

"Mani visvairāk satrauc tas, ka mēs par daudzām lietām un lēmumiem uzzinām tikai no preses, nav tā, ka informācija vispirms pienāk uz iestādi. Man tā kā prasītos, lai no Izglītības un zinātnes ministrijas tā informācija vispirms tiktu sūtīta uz skolām, jo visām mācību iestādēm taču ir oficiālās e-pasta adreses. Tad man kā skolas vadītājai nevajadzētu meklēt informāciju pa visiem interneta portāliem. Tas ir tas, kā šobrīd pietrūkst. Mēs kā direktori gan esam pieraduši strādāt un paši izlemt daudzas lietas," sarunas noslēgumā teic Inese Ozolniece.

1 komentārs

  • Xxxx
    Xxxx Svētdiena, 11 Aprīlis 2021 19:54 Komentāra saite

    Lemt par ierobiežojumiem vajag epidemilogiem , ne viss katraa novada pašvaldibai vai skolas direktoriem !!!
    Un labi ka notiek ta. Saulkrastu pašvadiba ar deklaraciju notiek tieši otradi , iedzivotaju daudz vairak ne ka deklaretu , un lielaka daļa Saulk vidsskolas darbinieki dzivo citas novados " nelabveligos".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.