Aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanai plāno veidot jaunu studiju programmu

Tuvākajos gados ir paredzēta pakāpeniska valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vispārējās izglītības standartā. 2018./2019.mācību gadā plānots sākt pilotprojektu. Savukārt nākamajos mācību gados skolu skaits, kurās tiks īstenota aizsardzības mācība, tiks pakāpeniski palielināts - līdz 2024.gadā tā tiks pasniegta visās vidējās izglītības iestādēs.

Kā uzsver AM uzsver, lai realizētu šo ieceri, nepieciešams ilgtermiņa risinājums attiecīgo skolotāju izglītībai, kā arī nekavējoties jāsāk plānveidīgu valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanu.

Paredzēts, ka aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) personāls - jaunsargu instruktori, no kuriem daļa ir civilpersonas, bet daļa profesionālā dienesta karavīri. Lai nodrošinātu, ka šī mācība tiek apgūta ikvienā vidējās izglītības iestādē, kopumā būs nepieciešami līdz 350 jaunsargu instruktori. Tas nozīmē, ka esošais instruktoru skaits turpmākajos gados jāpalielina līdz pat trim reizēm, aplēsusi AM.

Aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanai plānots veidot studiju programmu LSPA. Pēc AM paustā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), akadēmija ir apņēmusies līdz 2019.gada septembrim izstrādāt un licencēt jaunu studiju programmu "Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība". Tajā tiks iekļauts specifisks modulis "Valsts aizsardzības mācība", kurā būs iegūstama gan sporta skolotāja, gan valsts aizsardzības mācības skolotāja kvalifikācija.

Vēl gan jānoslēdz sadarbības līgums starp AM un LSPA, vienojoties par sasniedzamajiem studiju rezultātiem un studiju moduļu saturu, kā arī informācijas apmaiņu, kvalitātes kontroli, studiju prakšu nodrošināšanu un citiem jautājumiem, norādīja ministrijā.

Savukārt paralēli šīs programmas izstrādei plānots nodrošināt jau esošo jaunsargu instruktoru apmācību, jo šobrīd viņiem nav izvirzīta prasība pēc augstākās izglītības, savukārt vispārējās vidējās izglītības pedagogiem tā ir nepieciešama. Augstākās izglītības šobrīd nav nedaudz vairāk kā pusei jaunsargu instruktoru, skaidroja AM.

Ministrija rosina JIC noslēgt vienošanos par personāla apmācību augstskolās, kurās var apgūt sporta skolotāja kvalifikāciju - LSPA, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. Studijas jaunsargu instruktoriem tiktu pilnībā apmaksātas, tomēr vismaz trīs gadus pēc to apgūšanas tām būtu jānostrādā LIC. Pretējā gadījumā studiju maksa būtu jāatmaksā. Šāds nosacījums būtu spēkā arī citās situācijās, piemēram, pārtraucot studijas.

Jau šī gada septembrī studijas varētu uzsākt 19 jaunsargu instruktori, no tiem 15 LSPA, divi - Daugavpils Universitātē un divi - Liepājas Universitātē. Turpmākajos četros gados mācības varētu sākt vēl līdz 80 jaunsargu instruktoriem, plāno AM. Šim mērķim šogad nepieciešami 11 435 eiro, 2019.gadā - 34 820 eiro, 2020.gadā - 59 920 eiro, bet 2021.gadā - 85 420 eiro.

Vienlaikus plānots, ka pēc jaunās studiju programmas izveides 2019.gadā tiem jaunsargu instruktoriem, kuri studijas būs sākuši šogad, būs iespēja pāriet uz jauno studiju programmu.

Papildus finansējums AM neesot nepieciešams, tas tiks ņemts no budžeta programmas "Jaunsardzes centrs".

AM ieceri ir saskaņojusi gan IZM, gan Finanšu ministrija. Tikmēr iebildumi ir Tieslietu ministrijai (TM) - tā norāda, ka nav saprotams, kādēļ jaunsargu instruktoriem maksu par mācībām plānots segt uzreiz, nevis pēcāk kompensācijas veidā, viņiem iesniedzot čekus. TM atsaucas uz esošo regulējumu un uzsver, ka atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos ir pieļaujama vienīgi, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.

Tikmēr AM pamatoja, ka šāds mehānisms ir pretimnākošs personālam, jo jaunsargu instruktoriem var nebūt brīvu finanšu līdzekļu, lai tie paši veiktu maksājumus, pēcāk piesakoties kompensācijai.

TM gan iesaka sagatavot atbilstošus grozījumus ārējos normatīvajos aktos, ja nepieciešams noteikt atšķirīgu kārtību nekā tas ir minēts Atlīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos.

AM rīkojuma projektu ceturtdien, 30.augusta, plānots izskatīt valsts sekretāru sanāksmē.

Kā ziņots, Saeima šogad 7.jūnijā aicināja Ministru kabinetu pakāpeniski iekļaut valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidusskolās. Deputāti vienojās, ka mācības teorētiskā daļa jāorganizē 10. un 11.klasē, bet militārā nometne notiktu pēc 11.klases, nevis 12.klases.

AM piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.

AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 320 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 260 stundas. Savukārt mācības īstenošana kā obligāts priekšmets skolās gadā izmaksātu līdz 17 miljoniem eiro.