Menu
 

Ādažu vidusskola direktors: Izglītības iestādes sadarbība ar pašvaldību ir nepieciešamība

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Izglītības iestādes sadarbība ar pašvaldību ir nepieciešamība, piektdien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā konferencē par aktuālajiem izglītības iestāžu pārvaldības jautājumiem izglītības kvalitātes nodrošināšanai uzsvēra Ādažu vidusskola direktors Česlavs Batņa.

Iepazīstinot ar ziņojumu "Izglītības iestādes un pašvaldības sadarbības pozitīvā pieredze", Batņa atsaucās uz amerikāņu uzņēmēja Hnerija Forda sacīto, ka sanākšana kopā ir sākums, turēšanās kopā ir progress, bet sadarbība ir veiksme. Ādažu vidusskolas direktors norādīja, ja sadarbības nebūs, tad nebūs arī veiksme, kas ir stipro sabiedrotā.

Viņš norādīja, ka vidusskolai ar Ādažu novada pašvaldību ir vienots mērķis, ko abas puses vēlas panākt ne tikai izglītības iestādes, bet visa novada kontekstā. Batņas ieskatā, būtiski, ka pašvaldība dala atbildību ar par skolas darbu. Puses nav katra savos ierakumos, tiek iets kopīgs ceļš, ir vienots viedoklis. Turklāt liela nozīme ir empātijai.

"Es kā skolas vadītājs izprotu pašvaldības darbu un tās pieņemtos lēmumus. Es apzinos, kā pašvaldība tiek vadīta. Iespējams, kādā brīdī mums nav naudas, bet es skaidri apzinos, kādi ir pašvaldības mērķi. Es empātiski izprotu pašvaldību un tas notiek abpusēji. Ja mēs vēršamies pie pašvaldības ar kādu līgumu, pašvaldība empātiski saprot, ko mēs vēlamies. Manuprāt, ir būtiski - saprast vienam otru," sacīja Ādažu vidusskola direktors.

Viņš uzsvēra, ja nebūtu savstarpējās uzticēšanās un Ādažu novada dome neuzticētos Batņam kā izglītības iestādes vadītājam, tad sadarbība, visticamāk, nebūtu veiksmīga. Tāpat, Ādažu vidusskolas direktora ieskatā, pamatu pamats ir komunikācija - ja nebūtu komunikācijas, tad šajā saspringtajā laikā netiktu atrisinātas daudzas nianses.

Batņa norādīja, ka pozitīvā pieredze, kas gūta, sadarbojoties ar Ādažu novada pašvaldību, būtiski ietekmē gan skolas vadības un skolotāju darbu, gan arī darba organizēšanu. Pēc Ādažu vidusskola direktora paustā, uzticēšanās ir rīcības brīvība, kas, kā apliecināja LIZDA veiktais pētījums, ir būtiska izglītības iestāžu vadītājiem.

"Protams, mums ar pašvaldību ir jāsaskaņo lēmumi, bet ir būtiski apzināties, ka pašvaldība uzticas tavam darbam. Pašvaldība ieklausās un nav nekāda savstarpējā rīvēšanās, jo mums ir vienots mērķis, kuru mēs kopīgi arī attīstām. Pašvaldība uzticas man kā vadītājam, lai šo mērķi sasniegtu," teica Batņa.

Ādažu vidusskola direktors akcentēja, ka uzticēšanās ir būtiska. Viņš skaidroja, ka šajā mācību pusgadā un iepriekšējā uz divām nedēļām skola tika slēgta un tika pāriets uz attālinātajām mācībām. Batņa sacīja, ka par šo lēmumu vajadzēja attaisnoties, bet būtiski, ka pašvaldība izrādīja iniciatīvu iet masu mediju priekšā kopā ar skolas vadību. Direktors norādīja, ka tas bija nepatīkams brīdis, jo tas ietekmēja ļoti daudzu ģimeņu ikdienas kārtību, tomēr pašvaldība bija gatava uzņemties atbildību kopā ar vidusskolu. Turklāt, Batņas ieskatā, šādi nepatīkami mirkļi tikai saliedē.

Kā pozitīvo piemēru, Ādažu vidusskolas direktors atzīmēja, ka nevienā no budžeta sastādīšanām nav pārdalīts finansējums mācību un metodiskajiem līdzekļiem, kas ietver dažādas skolotāju vajadzības, gan arī, piemēram, digitālās lietas. Batņas ieskatā, pašvaldība izprot, ka jānodrošina darba vide, resursi, un, iespējams, ka tieši tāpēc pedagogi novērtē, ka viņi strādā Ādažu vidusskolā.

Pēc Batņas paustā, neliels mīnuss ir nevienmērīgais atbalsts. Viņš pauda lepnumu par Ādažu sākumskolas korpusu, kur sākumskolas pedagogiem ir radīti lieliski darba apstākļi, kur skolotājiem ir tikai jāstrādā. Direktors atzina, ka, uzbūvējot jaunu izglītības iestādi, mazliet malā nolikta nepieciešamība pēc vidusskolas korpusa atjaunošanas.

"Es empātiski saprotu pašvaldību, jo, uzbūvējot jaunu skolu, pašvaldība risina telpu problēmu. Mēs nevaram iegūt visu un uzreiz. Manuprāt, arī vidusskolas korpusā strādājošajiem skolotājiem ir nepieciešamas labas telpas, taču, iedziļinoties problēmā, es saprotu pašvaldības rīcību un man nav pārmetumu par šādu situāciju," pauda Batņa.

Tāpat viņš uzteica Ādažu novadu pašvaldību, jo aizvadīto divu gadu laikā ar pedagogiem un pašvaldību ir noslēgts koplīgums. Koplīgums paredz atbalstu veselības apdrošināšanas polišu iegādei, kompensējot 150 eiro. Batņa norādīja, ka pašreizējais apdrošinātājs piedāvā polisi 186 eiro vērtībā, no kuriem 150 eiro apmaksā pašvaldība. Viņš arīdzan uzsvēra, ka pedagogs var izvēlēties, vai nu iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, vai saņemt kompensāciju briļļu iegādei. Ādažu vidusskolā divas trešdaļas skolotāju izvēles veselības apdrošināšanu.

Batņa atzinīgi novērtēja to, ka pašvaldība ieklausījās visu izglītības iestāžu, tai skaitā arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju viedoklī un ir noteikta diezgan augsta likme - no 1.februāra tā būs 118 eiro par 14 stundām. Tāpat pirmsskolas pedagogi un pedagoga palīgi saņem ēdināšanas kompensāciju, kas pedagogiem ir 15 eiro, bet pedagogu palīgiem ir 25 eiro, jo viņi mācību iestādē ir katru dienu. Paredzēta arī transporta izmaksu kompensācija, kas var būt no 30 eiro mēnesī līdz pat 150 eiro.

"Ievērojot visus iepriekš minētos pamatprincipus, esmu sadarbojoties ar Ādažu novada pašvaldību. Mums ir ļoti laba sadarbība un mēs varam kā līdzvērtīgi parteri diskutēt un ātri risināt problēmas. Sadarbības galvenie pamatprincipi balstās uz trim vaļiem - uzticēšanos, atklātību un cieņu. Es šos pamatprincipus ievēroju savā darba. Manuprāt, ja tie tiek ievēroti, sadarbībai starp pašvaldībām un izglītības iestādēm nevajadzētu radīt problēmas," pauda Batņa.

Noslēdzot ziņojumu, Ādažu vidusskola direktors atsaucās uz fiziķa Alberta Einšteina teikto, ka ir neprāts darīt vienu un to pašu atkal un atkal, un gaidīt atšķirīgu rezultātu. Uzrunājot kolēģus, Batņa uzsvēra, ja nesanāk ienākt pa durvīm, tad jākāpj pa logu, tad noteikti otra puse uzklausīs un sadarbība galarezultātā būs veiksmīga.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.