Menu
 

Lielo pilsētu asociācija aicina novērst samilzušās izglītības problēmas

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un 10 valstspilsētu Izglītības pārvalžu vadītāji vērsušies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), aicinot novērst samilzušās problēmas izglītības nozarē, aģentūru LETA informēja LLPA komunikācijas konsultants Uģis Darviņš-Kozlovskis.

LLPA ieskatā jau tuvākajā laikā nepieciešama pedagogu darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023.gada 1.septembra. Tāpat LLPA aicina Ministru kabinetu apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, paredzot finansējumu nākamā gada un vidēja termiņa budžetā. Reizē ir arī būtiski nodrošināt sabalansētas pedagogu darba slodzes, kā arī novērst akūtu pedagogu trūkumu visās izglītības pakāpēs, lai sekmētu Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikto kvalitātes rādītāju sasniegšanu. 

Savukārt visu pirmsskolas pedagogu darba samaksa pakāpeniski jānodrošina no valsts budžeta. Lai ilgtermiņā risinātu sasāpējušo izglītības darbinieku trūkumu, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu pedagoģijas programmās, jo nav pieļaujama situācija, kad pašvaldības strādājošiem pedagogiem finansē studiju programmas pedagoģijā, tādējādi cenšoties risināt cilvēkresursu krīzi nozarē.

Pedagogu darba samaksas saistītajos aprēķinos jāveicina lielāka caurskatāmība, ko ir iespējams panākt ar vienotas metodikas izmantošanu. Tāpēc LLPA aicina arī IZM apstiprināt aprēķinu veikšanai pielietoto metodiku, to publicēt, tādējādi sekmējot nozarē strādājošo un sabiedrības izpratni par pieejamā finansējuma apmēra noteikšanu pedagogu atalgojumam.

Kā vēstīts, valdība pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildu finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā. Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt, ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums. Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

IZM skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām: pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un, treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai. Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā. Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli "Skolēns pašvaldībā".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.