Menu
 

IZM: Uzlabojot proporciju līdz 12 skolēniem uz vienu pedagogu, skolotāju algas palielinātos par 20%; lielākās proporcijas - Rīgā un Pierīgā

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Uzlabojot skolotāju un skolēnu proporciju novadā līdz 12 skolēniem uz vienu pedagogu, iespējams celt pedagogu algas par apmēram 20%, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (K).

Viņš atzina, ka skolotāju un skolēnu proporcija ir labs mehānisms skolotāju algu pacelšanai. Piemēram, ja proporcija no 12 bērniem uz skolotāju mainās līdz 13 bērniem uz skolotāju, tad pedagoga bruto alga palielinās par 130 eiro.

Pašlaik lielākās skolotāju un skolēnu proporcijas ir Rīgā un Pierīgā. Rīgā proporcija ir 13,1, Ādažu novadā 15,4, Mārupes novadā 15,1, Olaines novadā 13,8, bet Ķekavas novadā - 13,9. Savukārt zemākās proporcijas ir Ventspils novadā, kur tā sasniedz 6,3 skolēnus uz vienu pedagogu, Rēzeknes novadā - 6,8, Balvu novadā - 6,6 un Preiļu novadā - 7,1.

Diskutējot par vidējo darba samaksu pedagogiem 2021./2022.mācību gadā, Ozols prezentēja, ka lielākās pedagogu algas ir Mārupes novadā, kur pedagogu vidēja mēneša likme bruto ir 1094 eiro, Olaines novadā 1097 eiro, Ķekavas novadā 1071 eiro un Ādažu novadā - 1025 eiro. Savukārt zemākās darba algas pedagogiem ir Preiļu novadā, kur pedagogu vidējā mēneša likme bruto ir 840 eiro, Līvānu novadā 863 eiro, Balvu novadā 848 eiro un Alūksnes novadā 861 eiro.

Ozols arī informēja, ka lielākais kontaktstundu apmērs pašlaik ir Balvu un Augšdaugavas novadā, kur vidēji pedagogu darba slodzē 80% ir kontaktstundas, savukārt Preiļu un Ludzas novadā - 78% ir kontaktstundas. Vismazāk kontaktstundu pašlaik ir Saulkrastu novadā, kur vidēji pedagogu darba slodzē 67% ir kontaktstundas. Tam seko Talsu, Valkas un Ķekavas novads, kur pedagogu darba slodzē 68% ir kontaktstundas.

Sēdes laikā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanga izrādīja neapmierinātību par to, ka nav saredzams iecerētās izglītību tīklu sakārtošanas reformas gala mērķis. Tāpat Vanaga izcēla, ka joprojām netiek pilnvērtīgi izmantoti Izglītības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam izteiktie principi.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka, tikai sakārtojot skolu tīklu, var iegūt optimālus resursus, kas veicinātu algas celšanu. Nesakārtojot skolu tīklus, neesot saredzama jēga celt algas.

Jau ziņots, ka LIZDA aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Pēc jūnija vidū notikušā piketa un tam sekojošās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K) Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.