Menu
 

Pētījums: Augstākās izglītības reputācija sabiedrībā kopumā pieaug, bet jauniešu vidū samazinās

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com. Infografikas - "Kantar" Foto - pixabay.com. Infografikas - "Kantar"

Laikā, kad skolās un universitātēs noritēja izlaidumu maratons, pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" eksperti apkopoja augstāko izglītības iestāžu reputācijas 2022.gada pētījuma rezultātus un noskaidroja, kā augstākās izglītības jomas reputāciju vērtē Latvijas iedzīvotāji un jo īpaši jaunieši, kāds sabiedrības īpatsvars tuvāko trīs gadu laikā plāno iegūt pirmo vai nākamo augstāko izglītību, kā arī to, cik par augstākās izglītības apguvi iedzīvotāji būtu gatavi maksāt, informē "Kantar".

Augstākās izglītības jomas reputācija iedzīvotāju vidū pēc ilgstoša stabilitātes perioda kopš 2018.gada šogad ir būtiski pieaugusi (kāpums par 4 indeksa punktiem), sasniedzot 62 indeksa punktus, un ir uzskatāma par vidēji augstu (visu nozaru kopējais reputācijas indekss Latvijā ir 47 indeksa punkti). Savukārt pretēja tendence šogad vērojama jauniešu (15-26 gadi) mērķa grupā. Tajā augstākās izglītības jomas reputācijas indekss šogad ir 58 indeksa punkti, kas pēc būtiska kāpuma 2021.gadā (līdz 62 indeksa punktiem) šogad ir ievērojami krities (kritums par 4 indeksa punktiem).

Augstskolu reputācijas pētījuma ietvaros ik gadu "Kantar" monitorē arī sabiedrības plānus iegūt augstāko izglītību, un, kā liecina jaunākie pētījuma rezultāti, kopumā desmitā daļa (10%) iedzīvotāju un ceturtā daļa (25%) jeb būtiski lielāks īpatsvars jauniešu nākamo trīs gadu laikā plāno iegūt augstāko izglītību vai iegūt papildu augstāko izglītību, norāda "Kantar" pārstāvji.

Desmitā daļa (10%) šo iedzīvotāju norādījuši, ka nākamo trīs gadu laikā plāno uzsākt tieši maģistra studijas. Ņemot vērā izmaiņas augstākās izglītības reputācijas jomā, interesanti, ka sabiedrības kopumā vēlme iegūt augstāko izglītību nav būtiski mainījusies kopš pagājušā gada.


Augstskolu reputācijas pētījums arī atklāj, ka 5% Latvijas iedzīvotāju vispār nebūtu gatavi maksāt par augstākās izglītības iegūšanu, vēsta "Kantar". Taujāti par to, kāda būtu studiju maksa, ko būtu gatavi maksāt par vienu studiju gadu (diviem mācību semestriem), 16% iedzīvotāju norāda, ka būtu gatavi maksāt no diviem līdz trim tūkstošiem eiro, līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (15%) būtu gatavi maksāt vairāk nekā trīs tūkstošus eiro par vienu studiju gadu. Savukārt piektā daļa (22%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka būtu gatavi maksāt līdz vienam tūkstotim eiro par studiju gadu.

Sesto pētījumu par augstākās izglītības jomas reputācijas novērtējumu kompānija "Kantar" veica 2022.gada aprīlī-maijā. Telefoninterviju veidā visā Latvijā tika aptaujāti 1014 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem. "Kantar" veiktais pētījums ir reprezentatīvs mērķa grupas ģenerālajam kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz kombinētu kvotu un nejaušās izlases metodi.

 

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.