Menu
 

LBTU rektore: Zemā valdības finansējuma dēļ Latvijas augstskolas pašas nespēs nomaksāt energoresursu rēķinus

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvijas augstskolām nepastāv iespējas, kā iestādes pašas varētu nodrošināt energoresursu apmaksu aukstajos ziemas mēnešos, jo valdības finansējums augstākajām izglītības iestādēm nav bijis palielināts jau vairāk nekā desmit gadus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Pilvere.

Kā skaidroja rektore, LBTU ir izdarījusi pilnībā visu, kas ir universitātes spēkos, lai maksimāli ietaupītu tērējamos resursus, kā piemēram, pavasarī LBTU pārgāja no gāzes apkures uz pilsētas apkuri. Tomēr joprojām tas nelīdzēs universitātei pilnībā nosegt energoresursu izmaksas.

Arī zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks (NA) norādīja, ka nav iespējams saskatīt variantus, kā augstskolas pašas tiktu galā ar strauji pieaugušajiem rēķiniem. Papildus Ratnieks atgādināja, ka augstākās izglītības iestāžu atbildībā ir arī daudzas koledžas un zinātniskie institūti, kuriem nepieciešams nodrošināt energoresursu apmaksu. Ratnieks rezumēja, ka LBTU šogad, salīdzinot ar 2021.gadu, papildus ir nepieciešami septiņi miljoni eiro, kas ir izmaksu palielinājums par vismaz 200%.

Arī Latvijas Universitātes (LU) pārstāve Ilze Kūka norādīja, ka universitātēm cenu palielinājums ir izteikti lielāks nekā pērn. Sekojoši LU padome esot lēmusi noteiktu LU objektu daļēju slēgšanu laika posmā no 12.decembra līdz 19.februārim, ietverot attālinātā darba piemērošanu. Kā norādīja Kūka, "ir nopietni apdraudēta universitātes spēja veikt pamatfunkcijas".

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule norādīja, ka augstskolās arī ir iekārtas, kuras bez temperatūras un gaisa mitruma regulēšanas ies bojā, tādēļ augstākās izglītības iestādes nevar arī pilnībā aizslēgt ēkas un pārtraukt energoresursu izmantošanu ziemas sezonā. Atkārtoti arī citu izglītības iestāžu pārstāvji norādīja, ka iestādēs ir nopietnas un dārgas tehnoloģijas, kuras atkarīgas no kontrolētas gaisa temperatūras. Piemēram, Pilvere norādīja, ka LBTU ir tādas svarīgas zinātnes iekārtas kā gēnu banka, kuras nav iespējams atstāt aukstā un mitrā atmosfērā.

Savukārt biznesa augstskolas "Turība" pārstāvis Aldis Baumanis izcēla, ka privātajām augstākās izglītības iestādēm neesot skaidrības, pie kuras ministrijas tām ir jādodas, lai diskutētu par atbalstu energoresursu nodrošināšanā. Kā skaidroja Baumanis, Ekonomikas ministrija (EM) augstskolas deleģē runāt ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), bet IZM norāda, ka jāvēršas pie EM, jo privātās augstskolas nav valsts institūcijas.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāve Marija Hramcova norādīja, ka gadījumā, ja RSU pati nomaksās visus energoresursu rēķinus, tas notiks uz universitātes prestiža rēķina, jo nebūs iespējams ieguldīt finansējumu, lai noturētu starptautisku universitāšu standartus.

Kultūras ministrija (KM) jau patlaban esot nodevusi Ministru kabinetā saskaņošanai lēmumu projektu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu KM pakļautībā esošajām augstākās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu to turpmāko darbību.

IZM plāno precīzāk apkopot nepieciešamo finansējumu augstākās izglītības iestādēm, bet pašreiz provizoriski tiek saskatīts, ka papildus nepieciešams būs vismaz 21 miljona eiro finansējums. Tādējādi nodrošināts finansējums būtu IZM, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas pakļautībā esošajām augstākās izglītības iestādēm.

Savukārt deputāts Arvils Ašeradens (JV) vēstīja, ka EM pirmdien koalīcijas padomē iepazīstināja ar plānu, kā atbalstīt tautsaimniecību energoresursu sadārdzinājuma periodā. Deputāts solījās izprast, kā šajā plānā tiks iesaistītas augstākās izglītības iestādes un pēc tam turpināsies diskusijas par iespējamā papildus finansējuma nodrošināšanu.

Jau ziņots, ka vairākām Latvijas universitātēm maksājumi par energoresursiem divu gadu laikā būs trīskāršojušies, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts. Kā informē RSU rektors Aigars Pētersons, viņa vadītājā augstskolā izmaksas par siltumenerģiju un elektroenerģiju 2023.gadā būs par 346% lielākas nekā 2021.gadā, bet Rīgas Tehniskā universitāte lēš pieaugumu par 306%. LU, neieskaitot padotības un pārraudzības iestādes un kapitālsabiedrības, elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu pieaugums "optimistiskā scenārijā" prognozēts par 299%, Daugavpils Universitātē - 300%, LBTU un Liepājas Universitātē - par 266%.

Sadārdzinājums augstskolām ir būtisks un atstāj nopietnu ietekmi uz augstskolu budžetu, uzsvēris Pētersons. Augstskolas jau vērsušās pēc palīdzības pie nozaru ministrijām, bet saņemtās atbildes bijušas negatīvas, tādēļ tagad nosūtītas vēstules arī Valsts prezidentam un premjerministram cerībā rast pozitīvu risinājumu.

Izglītības iestādes pauž, ka universitātes plāno veikt energoresursu taupīšanas pasākumus, bet to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms būšot nesamērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēšot nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu. Latvijas Universitāšu asociācija (LUA) piesauc arī augošo inflācijas ietekmi un iepriekšējo gadu negatīvo Covid-19 atstāto ietekmi uz studiju procesa kvalitāti.

LUA lūdz rosināt iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā izdevumu pieauguma kompensēšanai vai iniciēt likumdevēju rast valsts dibinātajām augstskolām cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai, piemēram, izveidot atbalsta programmu specifiski valsts dibinātām augstskolām.

Asociācijā apvienojušās sešas lielās Latvijas valsts dibinātās universitātes.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.