Menu
 

Jaunu pedagogu piesaistei izglītības iestādēm IZM ieplānojusi 8,6 miljonus eiro

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunu pedagogu piesaistei izglītības iestādēm ieplānojusi 8,6 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē deputātus informēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Viņš norādīja, ka šāda programma paredzēta pirmo gadu un to plānots īstenot arī divus turpmākos gadus, ņemot vērā, ka valstī trūkst pedagogu. Pēc IZM datiem, 70% pedagogu izglītību iegūst par maksu un tikai 30% pedagoģijas studentu izglītību studē par valsts budžeta līdzekļiem. Tie, kuri iegūst izglītību par maksu, studijas apvieno ar darbu skolā.

Stepanovs skaidroja, ka lielākā problēma ir tā, ka skolotāji pēc trīs gadiem darbu skolā pamet, tādēļ jaunajiem pedagogiem ir jānodrošina mentora atbalsts un mazāka slodze, saglabājot tādu atalgojumu, kas motivētu jaunos cilvēkus nepamest pedagoga profesiju. Plānots, ka no programmā paredzētajiem līdzekļiem pedagoģijas studentiem varētu maksāt paaugstinātas stipendijas, lai motivētu jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju.

Kā vēstīts, saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem, pirms gada, 2022.gada 4.janvārī, valstī vakanti bija 1,98% no kopējā nepieciešamā skolotāju skaita. No kopumā 300 pilnas slodzes vakancēm angļu valodā valstī vakantas bija 36 pilnas likmes, matemātikā - aptuveni 32,48, latviešu valodā un literatūrā - 23, mūzikā - aptuveni 16,77, datorikā - aptuveni 14,60, dizainā un tehnoloģijās - aptuveni 10,92 pilnas likmes.

Visvairāk pilnas slodzes pedagogu trūka Rīgā, kur vakantas bija 157,43 slodzes. Tikmēr Jūrmalā tās bija 14,96 slodzes, Ogres novadā - 12,41, Liepājā - 10,67, Jelgavā - 10,64, Ķekavas novadā - 7,19, Valmieras novadā - 7,09, Bauskas novadā - 5,76, Daugavpilī - 5,59. Daudzos novados pilno slodžu vakances nepārsniedza trīs slodzes, savukārt Alūksnes, Gulbenes, Krāslavas, Līvānu, Madonas, Varakļānu novadā pilnas slodzes vakanču nebija vispār.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% jauno pedagogu tuvāko piecu gadu laikā apsver iespēju pamest pedagoga profesiju, liecina pētījuma rezultāti, kas veikts pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pasūtījuma.

LIZDA jau ilgstoši vērsusi uzmanību uz skolotāju vidējo vecumu Latvijā un jauno pedagogu trūkumu nozarē. Jau 2018.gadā Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) veiktās skolotāju aptaujas rezultāti liecināja, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina puse skolotāju no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir 34%.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.