Biedrība: Plānotie grozījumi par vecāku zīmēm pirmsskolās palielinās, nevis samazinās birokrātiju
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts, lai bērna prombūtni veselības stāvokļa dēļ privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs varētu apliecināt ar vecāku zīmi, esošajā redakcijā varētu rezultēties ar birokrātiskā sloga pieaugumu un lielāku neizpratni vecāku vidū par to, kādos gadījumos jaunie noteikumi būs vai nebūs spēkā, norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība. Atļauto prombūtnes dienu skaits bērniem līdz piecu gadu vecumam un bērniem pēc piecu gadu vecuma būs atšķirīgs, taču normatīvajos aktos nav noteikts, vai atšķirības stāsies spēkā ar brīdi, kad bērnam paliks pieci gadi, vai tā paša kalendārā gada 1.septembrī?
Biedrība iepriekš bija vērsusies atbildīgajā ministrijā, lūdzot mazināt birokrātisko slogu, tāpēc vēlreiz aicina VARAM ieklausīties nozares viedoklī un neradīt papildu neskaidrības vecākiem. Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība jūnija sākumā vērsās VARAM un aicināja ministriju veikt izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, novēršot papildu slogu ārstiem un pirmsskolu audzēkņu vecākiem, ko rada obligātā prasība pēc ārstu zīmēm kavējuma gadījumā, lai saglabātu pašvaldības līdzfinansējumu. Šobrīd VARAM sagatavojusi noteikumu projektu, kas paredz no 60 līdz 80 darbdienām palielināt plānotās prombūtnes dienu skaitu bērniem vecumā līdz četriem gadiem, par kuru bērna likumīgais pārstāvis izglītības iestādi rakstiski informējis pirms tās.
Biedrības pārstāvji atzīmē, ka lielākais izaicinājums būs tieši noteiktās atšķirības dažādām vecuma grupām. “Normatīvajos aktos līdz šim joprojām nav atrunāts, kurā brīdī līdzfinansējuma izpratnē stāsies spēkā izmaiņas – tiklīdz bērnam paliks pieci gadi, vai tā paša kalendārā gada 1.septembrī? Ja bērnam 2024.gada martā paliks pieci gadi, cik attaisnotas dienas kavējuma dienas ar vecāku zīmi drīkstēs būt 2024.gadā?” retoriski jautā biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Viņa norāda: “Pašvaldībām būs jārada papildu atskaišu formas (gan papīra formātā, gan digitāli), lai fiksētu kavējuma dienas, turklāt vienlīdz liels izaicinājums būs arī skaidrojošais darbs par to, ka noteikumi mainās nevis brīdī, kad bērnam paliek pieci gadi, bet attiecīgā kalendārā gada 1.septembrī. Tikpat absurda situācija jau ir spēkā līdzfinansējuma aprēķināšanas jomā, kad bērnu skaits tiek fiksēts 1.septembrī, bet aprēķini veikti par periodu no 1.janvāra līdz 31.decembrim, un arī katra bērna vecuma izmaiņas tiek fiksētas attiecīgā kalendārā gada 1.septembrī. Prakse liecina, ka daudzās ģimenēs tas rada neskaidrības, bet pirmsskolām – papildu slogu, lai to skaidrotu.”
Birokrātijas pieaugums novērsīs uzmanību no patiesiem saslimšanas gadījumiem un sabiedrības izglītošanu par bērnu veselību. Vienlaikus pastāv risks, ka palielinātā sloga dēļ virknei pašvaldību būs nepieciešami papildu resursi, kas nozīmēs lielākus izdevumus no nodokļu maksātāju līdzekļiem, skaidro biedrībā.
Šobrīd gadījumos, kad bērni slimo vai kavē pirmsskolu, izglītības iestādēm ir jāievēro virkne MK noteikumu. Lai gan privātajās, gan pašvaldību pirmsskolās var mācīties bērni no viena gada un sešiem mēnešiem līdz pat septiņiem gadiem, atšķiras noteikumi par attaisnotajiem kavējumiem. Pašvaldību pirmsskolās kavējumu var attaisnot ar ārsta vai vecāku zīmi, arī privātajās pirmsskolās kavējumu var attaisnot ar ārsta vai vecāku zīmi, taču vecāku attaisnojumam ir ierobežots kavējumu dienu skaits – 60 kalendārās dienas. Jau iepriekš biedrība lūgusi šo ierobežojumu atcelt, jo vecākiem bieži bez būtiska iemesla jādodas pie ārsta, lai saņemtu attaisnotu kavējumu, taču piedāvātais risinājums nesniegs plānoto rezultātu – administratīvā sloga samazināšanu un neradīs vecākiem vieglāk izprotamu finansēšanas un mācību maksas aprēķinu sistēmu.