Menu
 

Rektore: Budžeta vietām būtu jāseko darba tirgū pieprasītām profesijām

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākās izglītības iestāžu finansējumu to absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai, ka valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne, šādu viedokli pauda Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Rektore piekrita, ka prioritāte ir budžeta studijas profesijās, kas nodrošina sabiedrības būtiskās vajadzības - izglītības, drošības un veselības nozarēs. Taču būtu jārēķinās arī ar uzņēmēju vajadzībām, jo bez atbilstošiem profesionāļiem nebūs iespējams ražot vai sniegt pakalpojumus, un attiecīgi maksāt nodokļus valsts kasē.

Peiseniece uzsvēra nepieciešamību ieklausīties darba devējos, kā arī prognozēt darba tirgus izmaiņas tuvākajos gados, izmantojot, piemēram, Ekonomikas ministrijas prognozes vai Latvijas Darba devēju konfederācijas datus.

Rektore vērsa uzmanību, ka, lai arī aizvien vairāk tiek automatizēts manuālais darbs, ierīču kalibrēšanai, uzraudzībai un apkopei ir vajadzīgs cilvēks, bet "krietni kvalificētāks". Arī pieaugot elektrisko automašīnu skaitam, būs nepieciešami profesionāļi, kas pārzina auto digitālo pusi, "nevis tikai dzelžus", prognozēja rektore.

Ja lēmums par budžeta vietu piešķiršanu specializētām programmām tiek balstīts analītikā un "sapratīgās nākotnes prognozēs", tad tā nebūt nebūs šaura loka vajadzībām iztērēta nauda, uzskata rektore, paužot pārliecību, ka šāda pieeja ļautu konkurēt starptautiski un motivēt Latvijā veidot uzņēmumu filiāles, jo būtu kvalificētais darba spēks.

Vienlaikus Peiseniece uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt to, kā un cik bieži tiek pārdalīts finansējums budžeta vietām dažādām programmām un piesaistīt šo finansējumu profesijām ar augstu potenciālu un pieprasījumu tirgū, jo specializētās studiju programmas visbiežāk ir dārgākas nekā "standarta" profesijas - pietiekama budžeta vietu pieejamība ļautu gan izskolot vairāk talantu, kuriem citā gadījumā, iespējams, nepietiku līdzekļu šīm studijām.

Valdība oktobra nogalē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz, ka turpmāk augstākās izglītības iestādes saņems papildu snieguma finansējumu atbilstoši tam, cik daudz un ar cik lielu pieprasījumu ir attiecīgās jomas absolventi.

Lai novērstu augstskolām kļūdainu stimulu palielināt absolventu skaitu uz kvalitātes rēķina, tiks ņemta vērā arī absolventu nodarbinātība kvalificētajos amatos. Atbilstoši absolventu monitoringa metodoloģijai, profesiju nosaka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas tiks savienoti ar augstākās izglītības iestādes sniegtajiem datiem par absolventiem. Ja persona strādā vairākos darbos, profesiju noteiks, balstoties uz galveno darbu, kuru nosaka pēc darbā pavadītā laika vai pēc saņemtajiem ienākumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka tādējādi tiks sagatavots aizvien lielāks skaits ar tautsaimniecībai nepieciešamajiem darbiniekiem.

Pašlaik augstākās izglītības sistēma tiek finansēta atbilstoši trīs pīlāru modelim, ko valdība apstiprināja 2015.gadā. Līdz ar jauno finansēšanas modeli tika paredzēts jauns finansēšanas veids augstākās izglītības iestādēm - snieguma finansējums -, kā kritēriji ir saistīti ar pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanu, piemēram, augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē.

Starp uzskaitītajiem kritērijiem ir arī saņemtais finansējums Eiropas Savienības Ietvarprogrammas un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos, kā arī ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, ko augstākās izglītības institūcija saņēmusi iepriekšējā gadā pētniecības un attīstības līgumdarbu ietvaros. Tiek ņemts vērā arī piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu ietvaros.

Vienlaikus IZM vērtējumā pašlaik augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšana veicina tikai jauno zinātnieku ataudzi augstskolās, kas esot nepietiekami, jo augstākajā izglītībā uzsvars būtu jāliek arī uz nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu.

Ar grozījumiem iecerēts veicināt uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanu, virzoties prom no uz procesu orientētas finansēšanas, pauda IZM.

Snieguma finansējuma jauniem rādītājiem - absolventu skaitam prioritārās jomās un absolventu nodarbinātības kvalitātei - IZM no šī gada ieguvusi papildus 6 726 352 eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē norādīja, ka šis ir "skaidrs signāls augstskolām - piegādāt tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus", un tas kalpo kā motivācijas mehānisms augstākās izglītības iestādēm domāt par ekonomisko ieguvumu.

"Izglītība ir ekonomikas nozare. Modelis attīstās tā - jo augstskola nodrošina labāku absolventu nodarbinātību un augstāku atalgojuma līmeni, jo valdībai ir jēdzīgāk investēt šajās izglītības programmās. Tas nenozīmē tikai inženieros, bet arī citur, kur tas ir vajadzīgs," sacīja Ašeradens.

Vienlaikus studentiem, kuros tiek investēts, ir jābūt augsti motivētiem cilvēkiem. Attiecīgi, iespējams, speciālistus vajag mazāk, bet labākus, uzskata ministrs.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka "augstskolām ir jāpielāgojas tirgus prasībām".

Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.