Menu
 

IZM parlamentārā sekretāra amata kandidāte saredz nepieciešamību pārskatīt modeli "nauda seko skolēnam"

IZM parlamentārā sekretāra amata kandidāte saredz nepieciešamību pārskatīt modeli "nauda seko skolēnam" Foto - arhīvs

Modelis "nauda seko skolēnam" kopumā ir atbalstāms, tomēr to vajadzētu koriģēt, lai skolotāja atalgojums nebūtu tik ļoti atkarīgs no audzēkņu skaita, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" pauž Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP), kuru Jaunā konservatīvā partija (JKP) plāno virzīt uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāra amatu.

"Laba ir doma, ka katram skolēnam seko noteikts finansējums un ka vecāki var izvēlēties, kur bērnam mācīties. Taču neaizmirsīsim, ka skolotājs stundai gatavojas vienādi ilgu laiku, vai klasē ir desmit vai 20 skolēnu. Tāpēc modelis jākoriģē tā, lai skolotāju algas nebūtu tik atkarīgas no skolas lieluma. Lai nebūtu tā, ka skolotājs finansiāli tiek sodīts par to, ka strādā mazā skolā," intervijā laikrakstam norāda Muižniece.

Viņasprāt, piemaksa par darbu lielā klasē var būt, bet tai jābūt tādai, lai skolotāju algu atšķirība par to pašu darba apjomu nebūtu lielāka par 20-25%.

Potenciālā IZM parlamentārā sekretāre, kura pati strādā par angļu valodas skolotāju Daugmales pamatskolā, arī aizstāv atsevišķu mazo skolu saglabāšanu, lai gan pēc būtības atbalsta skolu tīkla sakārtošanu. Viņa uzskata, ka katra skola ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā pedagoģiskā darba kvalitāti. Nedrīkst aizmirst, ka ļoti attālās vietās skolām ir sociāla loma, un tur, ja nebūs skolas, paliks tukša vieta, uzskata deputāte.

Pēc Muižnieces domām, uz mazajām skolām jāraugās plašākā kontekstā. "Jāraugās, kāda ir konkrētās skolas nozīme konkrētajā apdzīvotajā vietā. Piemēram, pierobežā varētu būt ļoti svarīgi atstāt skolas. Jāņem vērā, ka ir skolas un apdzīvotas vietas, kur jau tas vien, ka visi bērni ir sekmīgi, ir liels skolotāja panākums. Ir vietas, kur skolas dod vienīgo cerību," pauž parlamentāriete.

Viņa atzīst, ka bija viena no piketētājām, kas iebilda pret sešgadnieku sūtīšanu skolā, kad šo reformu virzīja Kārļa Šadurska (JV) vadītā IZM. Muižniece uzskata, ka Šadurskis centās vienlaicīgi īstenot par daudz reformu, sametot tās visas vienā katlā, bet par maz uzmanības pievēršot pedagogu atbilstošai sagatavošanai. Tomēr vienlaikus deputāte arī paslavē Šadurski, ka viņam bija vīzija par to, kas nozarei jāsasniedz.

31 gadu vecā Muižniece intervijā atklāj, ka vidusskolas gados viņai bija sapnis par pedagoģisku darbu, tomēr mātes ietekmē pabeidza studijas uzņēmējdarbības vadībā. Viņa strādājusi par biroja vadītāju starptautiskā auditorkompānijā, bijusi arī grāmatveža palīgs. Kad Muižnieces meitai apritējis pusotra gada, bet nebijusi vieta bērnudārzā, dažādu apstākļu sakritības dēļ viņa nopirkusi privātu bērnu pieskatīšanas iestādi, ko divus gadus veiksmīgi vadījusi, bet vēlāk to pārdevusi. Tagad viņa Daugmales pamatskolā māca angļu valodu un tikko ir ieguvusi pedagoga izglītību. Muižniece turpina studijas Latvijas Universitātē, kur maģistrantūrā apgūst izglītības zinātni, bet tālāk viņa gribētu "iet akadēmiskā virzienā".

Kā ziņots, sākotnēji JKP Muižnieci vēlējās virzīt uz izglītības un zinātnes ministres amatu, bet tagad viņai iecerēts uzticēt IZM parlamentārā sekretāra amatu, uz ministres krēslu virzot deputāti Ilgu Šuplinsku. Valdības veidošana gan vēl nav noslēgusies, un oficiāls Ministru prezidenta kandidāts pat vēl nav nominēts.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.