Jūrmalas Valsts ģimnāzijas statuss apdraudēts ^{Apriņķis.lv}

Par maz skolēnu

Patlaban Latvijā ir 28 valsts ģimnāzijas, kurās mācās aptuveni 10% visu vidusskolēnu, “Rīgas Apriņķa Avīzi” informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Zaharova. “Valsts ģimnāzijas sniedz būtisku ieguldījumu talantīgo un spējīgo skolēnu atbalstam, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu un augstus sasniegumus gan mācību darbā, gan nacionāla un starptautiska mēroga olimpiādēs, konkursos un zinātniski pētnieciskajā darbā,” skaidroja ministrijas pārstāve. Būtiski esot arī tas, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” valsts ģimnāziju pedagogi saņem piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji” ir minēti visi nosacījumi, kā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss. Ministrijas pārstāve vērsa uzmanību uz faktu, ka 2018. gadā vairākas valsts ģimnāzijas neizpildīja normatīvos noteiktos kritērijus. Arī Jūrmalas Valsts ģimnāzija esot starp tām četrām izglītības iestādēm, kam draud valsts ģimnāzijas statusa atņemšana, jo tā atkārtoti neesot izpildījusi Ministru kabineta noteikumu kritēriju par minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasē.

“Ministrija ir nosūtījusi vēstuli visām pašvaldībām, kuru dibinātajām valsts ģimnāzijām radušās problēmas ar kritēriju izpildi, aicinot sniegt redzējumu par izglītības attīstības stratēģiju, izvērtēt sava novada izglītības tīklu un iespējas saglabāt valsts ģimnāzijas statusu izcilākajām izglītības iestādēm, lai sarunās ar pašvaldībām un izglītības iestādēm rastu iespējamos risinājumu, stiprinot izcilas izglītības kvalitātes nozīmi valsts ģimnāzijās,” skaidroja L. Zaharova. Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz savs redzējums par skolu tīkla attīstību.

L.Zaharova informēja, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, lai pilnveidotu vispārējās izglītības iestāžu tipoloģiju un skaidri nodalītu katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā un virzītos uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

Jūrmalas Valsts ģimnāzija iesniedz domei stratēģiju

“Jūrmalai ir svarīgi, lai ģimnāzija arī turpmāk saglabātu savu statusu, tādēļ pašvaldība meklē risinājumus, lai to saglabātu,” “Rīgas Apriņķa Avīzei” pavēstīja Jūrmalas pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Imants Vasmanis. Vaicāts, ko dome plāno darīt lietas labā, lai šo statusu saglabātu, I. Vasmanis skaidroja, ka, pamatojoties uz 2018. gadā izdarītajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, valsts ģimnāzijā var īstenot arī pilnu pamatizglītības programmu.

“Lai pakāpeniski skolēnu skaitu ģimnāzijā palielinātu, pašvaldībā tiek virzīts izskatīšanai lēmums par Jūrmalas sākumskolas “Atvase” pievienošanu ģimnāzijai, tādējādi, stiprinot pamatskolu un nodrošinot skolēnu pieaugumu vidusskolas klasēs,” atklāja Izglītības pārvaldes vadītājs. Lēmumprojekts par izglītības iestāžu apvienošanu tika skatīts un atbalstīts Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē 13. februārī, bet 21. februārī par to pozitīvi lēma deputāti Jūrmalas pilsētas domes kārtējā sēdē. Izglītības iestāžu apvienošana iecerēta no nākamā mācību gada sākuma. “Ģimnāzijas statuss ir izglītības iestādes prestiža un izglītības kvalitātes nodrošinājuma jautājums,” uzsvēra I. Vasmanis.

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Sandra Rone atzina, ka fakts par skolas pašreizējā statusa apdraudējumu ir satraucošs, un apstiprināja, ka skola ir ļoti ieinteresēta saglabāt valsts ģimnāzijas statusu, kas ir izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājums ne tikai pilsētā, bet arī valstī.

“Jūrmalas 1. ģimnāzijai statuss pārejai uz valsts ģimnāziju nāca mērķtiecīga mācību darba rezultātā, jo bija atbilstoši kvalitātes rādītāji, nodrošināta metodiskā centra funkcija un četru vispārējās vidējās izglītības programmu īstenojums vidusskolas klasēs,” atklāja S. Rone, kura Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora amatā ir kopš 2003. gada. Valsts ģimnāzijas statuss skolai ir no 2008. gada 19. maija. Skolas vadība ir izstrādājusi un iesniegusi Jūrmalas pilsētas domei Jūrmalas Valsts ģimnāzijas stratēģiju, kā nodrošināt skolēnu skaita pieaugumu tuvākajos gados.

“Pašlaik pašvaldība mērķtiecīgi vada procesu šajā jautājumā, virzot jautājumu Jūrmalas pilsētas domes 21. februāra sēdei par Jūrmalas sākumskolas “Atvase” pievienošanu valsts ģimnāzijai, lai perspektīvā palielinātu skolēnu skaitu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 10.–12. klasēs, jo republikas pilsētām noteiktais skaits ir 180 skolēnu, bet mūsu skolā pašlaik mācās 132 skolēni. Pievienošana nodrošinātu pēctecību nākamajās izglītības pakāpēs, ko pieļauj 2018. gadā veiktie grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Ceram, ka kopīgi meklētie risinājumi ļaus saglabāt valsts ģimnāzijas statusu,” – tā skolas direktore.

Viens no galvenajiem ieguvumiem skolai kā valsts ģimnāzijai ir tas, ka valsts ģimnāzijas sniedz iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, skaidro S. Rone. 90% Jūrmalas Valsts ģimnāzijas absolventu turpinot izglītības ieguvi kādā no Latvijas un ārvalstu augstskolām. “Ja statuss tiktu zaudēts, daudzi motivētākie Jūrmalas skolēni būtu spiesti izvēlēties kādu no valsts ģimnāzijām ārpus Jūrmalas pilsētas,” ir pārliecināta mācību iestādes direktore.

Vēl S. Rone atklāja, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzijā mācās lielākā daļa jūrmalnieku, tāpat arī bērni no Engures novada un Rīgas, pārceļoties uz dzīvi Jūrmalā. Arī vecāki esot ieinteresēti, lai bērni mācītos skolā ar tādu nosaukumu, kāds tas bija, mācību gaitas uzsākot.

Augsti sasniegumi mācību olimpiādēs

S.Rone “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka pašlaik Jūrmalas Valsts ģimnāzija nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu un skolēni gūst labus rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.

“Jūrmalas Valsts ģimnāzija pēc Latvijas skolu reitinga 2018. gadā darbā ar talantīgajiem skolēniem lielo skolu grupā ierindojās 14. vietā valstī, un to nodrošināja iegūtās vietas valsts olimpiādēs 12. klašu grupā,” ar skolēnu panākumiem lepojas direktore. Audzēkņi guvuši augstus panākumus 2018. gada olimpiādēs, izcīnot dažādas godalgotas vietas, kā arī pirmo vietu valstī zinātniski pētnieciskajos darbos tieslietās. “Skolu reitinga balva “Lielā pūce”, ko ik gadu organizē Draudzīgā aicinājuma fonds, 2019. gadā ir atceļojusi pie mums – par augstiem sasniegumiem valsts pārbaudes darbā vēsturē, 40 ģimnāziju konkurencē iegūstot pirmo vietu,” pavēstīja S. Rone. Skola veiksmīgi darbojas arī zinātniski pētniecisko darbu izstrādes jomā; sadarbībā ar Igauniju un Zviedriju tiekot īstenots “Nordplus” projekts “Skolēnu starptautiskā zinātniskā konference”.

Audzēkņi lepojas ar savu skolu

Skolas mājaslapā var iepazīties ar skolēnu sasniegumiem mācību olimpiādēs, konkursos un citos pasākumos, un viens no tiem vēsta, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 10. m klases skolniece Katrīna Štālmane ieguvusi pirmo vietu Jūrmalas skolu skatuves runas konkursā “Jūras mala”, par ko priecājas arī viņas skolotāja Dace Umbraško.

Katrīna Štālmane ir īstena savas skolas patriote un lepojas ar skolas seno vēsturi un tradīcijām. “Šeit mācījās mana mamma, šeit ir satikušies manu draugu vecāki, te bijusi viņu pirmā mīlestība, un tagad šeit mācos es un mani draugi,” teic K. Štālmane. Meitene uzsver, ka skolā strādā atsaucīgi un pretimnākoši skolotāji un mācās daudzpusīgi, aktīvi jaunieši. Mācību stundas esot interesantas un daudzveidīgas, skolēniem bieži esot dažādi radošie un grupu darbi, tiekot apgūtas prezentācijas prasmes utt.

“Lai arī mūsu skola vēl nav renovēta, tai piemīt kaut kas vērtīgs, neatkārtojams! Un vēl viena lieta, kas šajā skolā ir īpaša, – katru reizi ir ļoti rūpīgi pārdomāti un organizēti pasākumi. Es lepojos, ka mācos Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, jo mūsu skolu veido cilvēki, uz kuriem vienmēr var paļauties.”

“Vienmēr ar prieku atgriežos un pakavēju laiku savā Jūrmalas Valsts ģimnāzijā,” teic Vadims Ņefjodovs, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas absolvents, ārsts, plastikas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas rezidents, “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstot, ka skolas gados viņam ļoti paveicies arī ar klasesbiedriem – lai gan ir pagājuši seši gadi kopš skolas absolvēšanas, ar daļu Vadims regulāri satiekoties vēl joprojām. Arī ar daudziem skolotājiem bijušais absolvents tiekoties kā ar līdzīgiem – kā ar domubiedriem.

“Jūrmalas Valsts ģimnāzijā pavadītais laiks man dāvāja vislielāko vērtību – emocijas, labas attiecības ar gudriem cilvēkiem, lietderīgus kontaktus. Absolvējot šo skolu, es biju spējīgs iestāties fakultātē ar vienu no lielākajiem konkursiem valstī un šobrīd strādāju valsts lielākajā slimnīcā. Esmu pārliecināts: ja šajā valstī visi strādātu kā lielākā daļa Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolotāju, tad Eiropas Savienību dibinātu un uzturētu Latvija,” – tā savu skolu vērtē tās absolvents V. Ņefjodovs.

Skola ar tradīcijām un talantīgiem audzēkņiem

“Skolas vide ir ne tikai labvēlīga mācībām, bet, piedāvājot plašu interešu izglītības programmu, tā ir arī motivējoša daudzpusīgas personības attīstībai,” uzskata Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore. Ģimnāzijas teātris, kuru vada režisore Dace Umbraško, šobrīd esot viens no labākajiem skolu teātriem valstī.

“Skolas teātris ir Jūrmalas Valsts ģimnāzijas lepnums. Tā ir īpaša pasaule ar savām tradīcijām un auru, un laika gaitā ģimnāzijas teātris kļuvis par vienu no labākajiem skolu teātriem Latvijā, regulāri iegūstot augstu novērtējumu skatēs un festivālos. Šobrīd esam saņēmuši uzaicinājumu piedalīties V Minskas starptautiskajā bērnu un jauniešu teātra forumā “Soļi”.” Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātrī savas skatuves mākslinieka gaitas uzsākuši vairāki šobrīd jau pazīstami Latvijas aktieri, mācījušies aktiermākslas un režijas studenti.

Dace Umbraško Jūrmalas Valsts ģimnāzijā strādā vairāk nekā 20 gadu. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmas skolēniem Dace māca skatuves mākslu, visus šos 20 gadus vada skolas teātri, kā arī bijusi skolas direktores vietniece. Par savu darbavietu D. Umbraško teic, ka skola ir kā personība, tai ir spēcīgas tradīcijas un sava seja.

“Mūsu skolotājiem vienmēr ir bijušas augstas prasības gan pret sevi, gan skolēniem,” atklāj D. Umbraško un, atbildot uz jautājumu, kā viņa vērtē faktu, ka skola varētu zaudēt valsts ģimnāzijas statusu un kā tas atsauktos uz turpmāko darbu, atklāj, ka, viņasprāt, šāds lēmums veicinātu izglītības iestādes prestiža un kvalitātes graušanu: “Zaudēsim gan kvalificētus pasniedzējus, gan skolēnus, kuriem ir svarīgi, kādā iestādē viņi strādā un mācās. Zaudējumi vienmēr ir nepatīkami, un sabiedrība, diemžēl neiedziļinoties patiesajā būtībā, izdara secinājumus, kuros nav patīkami klausīties un grūti atspēkot. Es vēlētos, lai sistēma mainās uz kvalitāti, ne kvantitāti, ņemot vērā to, ka Latvijā paliek arvien mazāk iedzīvotāju, arī skolēnu.”

Valsts ģimnāzijas statusu saņem Mārupes vidusskola

Tajā pašā laikā kāda cita skola nupat atzīta par valsts ģimnāzijas statusam atbilstošu – Ministru kabinets 19. februārī lēma par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Mārupes vidusskolai. Izglītības un zinātnes ministrija vēsta, ka valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kurš paredz no 2019. gada 1. septembra Mārupes vidusskolai piešķirt valsts ģimnāzijas statusu.

“Rīgas Apriņķa Avīze” vaicāja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākajai konsultantei sabiedrisko attiecību jautājumos Laurai Zaharovai, kā notiek ģimnāzijas statusa piešķiršana, un ministrijas pārstāve paskaidroja, ka izglītības iestādei ir jāvēršas Izglītības un zinātnes ministrijā ar oficiālu lūgumu piešķirt valsts ģimnāzijas statusu. Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma.