Menu
 

Olaines bērnudārza vadītāja: Katrā cilvēkā ir saule, jāļauj tai spīdēt! Apriņķis.lv

  • Autors:  “Olaines Domes Vēstis”
Foto - Olaines novada pašvaldība Foto - Olaines novada pašvaldība

Ar Olaines pirmsskolas izglītības iestādes “Magonīte” vadītāju Jeļenu Kalvišu tiekamies darba dienas vidū. Bērnudārzā ir pavisam kluss, ap 270 mazo šobrīd ir diendusā, garajos gaiteņos teju neviena nav. Šo gandrīz vai jāsauc par paraugdārziņu – pie nesen būvētās ēkas ieejas plīvo Ekoskolas zaļais karogs, iekšpusē redzama goda zīme, kas vēsta, ka 2017. gadā “Magonīte” ieguva apbalvojumu kā pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde.

J.Kalvišai ir divas izglītības – pedagoga un psihologa – un, visticamāk, abu šo profesionālo pamatu apvienojums ir ļāvis izveidot stipru bērnudārza kolektīvu un devis spēju atrast kopīgu valodu ar bērniem un viņu vecākiem. “Magonīte” ir viņas pirmā darbavieta, kopumā te nostrādāti jau 30 gadi.

Kāda ir “Magonītes” vēsture, cik ilgi tā jau strādā?

Bērnudārzs šajā vietā darbojas no 1965. gada maija. Sākumā tas bija uz pusi mazāks – sešas grupiņas, bija aptuveni 120 bērnu. 2010. gadā ekspluatācijā nodeva bērnudārza jauno piebūvi, uzņēmām vēl sešas grupas un pēc dažiem gadiem atvērām vēl vienu. Pēdējos gados nemitīgi esam auguši, taču pieprasījums uz iekļūšanu joprojām ir liels. Laba ziņa novadam! Arī kolektīvs ir audzis – mēs esam 75 darbinieki, no tiem 30 cilvēki ir tehniskais personāls, pārējie ir pedagogi. Ļoti draudzīgs un kompetents kolektīvs, ar to es no sirds lepojos.

Esat novada lielākais bērnudārzs?

Mūsu novadā ir divi lieli bērnudārzi – šis Jaunolainē un bērnudārzs “Zīle” Olaines pilsētā. Abos ir 13 grupiņas, mūsu dārziņu apmeklē ap 270 bērnu: sākot no pusotra gada līdz septiņiem, tātad pēc bērnudārza – uzreiz uz pirmo klasi. Būtiski, ka te bērnu sagatavojam skolas gaitām, ieliekot nepieciešamos izglītības pamatus, kā arī – sagatavojot viņus psiholoģiski. Un tas nav mazāk būtiski.

Mēs esam divu valodu bērnudārzs. Varam lepoties, ka šobrīd esam vienīgais bērnudārzs novadā, kas realizē tā saucamo Ekoskolas programmu. Proti, katru gadu izraugāmies vienu gada tēmu, ko apgūstam padziļināti, – šogad tā ir bioloģiskā daudzveidība. Šis ir ļoti populārs vides izglītības modelis pasaulē, un mūsu gadījumā tas ir īpaši nozīmīgi, jo bērns jau no mazām dienām apgūst tādu domāšanas veidu, kas ir videi draudzīgs. Caur dabas iepazīšanu ekskursijās, caur tekstiem, ko izlasām, caur filmām, ko noskatāmies. Programmas ieguvumi ir gan bērnu izglītošana, gan daudzveidīga, interesanta mācību programma pedagogiem. Jo visas lielās pārmaiņas taču sākas ar katru no mums individuāli.

Kā Jūs pati sākāt savas darba gaitas?

Strādāju te no 1988. gada, kopumā jau 30 gadus un 22 gadus no tiem – par vadītāju. Šī ir mana pirmā darbavieta, kur sāku strādāt pēc vidusskolas paralēli studijām Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā. Par citu profesiju pat nebiju domājusi, tāpēc nekādu sarežģījumu ar studiju virziena izvēli man nebija. Viss bija skaidrs jau diezgan agrā vecumā. Tiesa, tas sapnis varbūt nebija gluži kļūt par bērnudārza vadītāju, kas tomēr pamatā ir administratīvs darbs, bet tik un tā – esmu vietā un vidē, kas man ļoti patīk. Vienmēr ir patikusi.

Esat dzimusi Olainē?

Uz Olaini ar vecākiem atbraucām no Latgales, no Maltas [atrodas netālu no Rēzeknes, red.], kad man bija divi gadi. Pārcēlāmies, jo vecāki te dabūja darbu, un tā arī palikām.

Pati gājāt bērnudārzā?

Nē (smejas), neesmu gājusi. Bet mana meita gan gāja, šajā bērnudārzā, tā ka labi zinu un saprotu, kā tas ir no bērna skatpunkta.

Bet, ja vecākiem ir izvēle, Jūsu ieteikums būtu iet dārziņā vai labāk palikt mājās?

Vispirms jau – lieliski, ja vecākiem ir šāda izvēle, jo katra bērna piemērotība bērnudārzam jāvērtē individuāli. Ir tādi, kuri adaptējas ļoti viegli, kam ar komunikāciju nav nekādu sarežģījumu, bet gadās arī pretēji. Nav bieži, taču mēdz būt arī tā, ka iejusties nevar. Vai arī – vienkārši ir par agru, bērnam vēl mazliet jāpaaugas, līdz ir gatavs ieiet lielākā kolektīvā.

Šajā vecumā bērnam tas ir ļoti īpašs, interesants posms, jo sākas pasaules izzināšana. Skolotājs ir kā palīgs, kurš palīdz attīstīt izziņas procesus. Šobrīd mēs esam ceļā uz izglītības satura reformu. No septembra pārmaiņas stāsies spēkā, mainīsies skolotāja loma. Skolotājam jākļūst par mācību procesa vadītāju, rosinot bērnu aktīvu iesaisti pretstatā gatavu zināšanu nodošanai. Mācīšanās notiks brīvā un organizētā rotaļdarbībā visas dienas garumā telpās un ārā. Mazāk skolotāja organizētu aktivitāšu, vairāk paša bērna darbošanās izzinot. Daudzas lietas mazais cilvēks darīs, radīs un izzinās pats, iegūs praktiskas iemaņas.

Kā mazajam cilvēkam te paiet diena?

Strādājam no septiņiem rītā līdz pat septiņiem vakarā. Diena iesākas ar rīta apli – bērni dalās iespaidos par iepriekšējo dienu, un kopā plānojam dienas gaitu. Bērniem ir dažādas rotaļnodarbības – matemātika, latviešu valoda, sports, dejas, vizuālā māksla, rokdarbi un citas. Dienas laikā tiek organizētas pastaigas, aktivitātes, rotaļnodarbības ārā. Bērniem nodrošināta trīsreizēja ēdināšana. Par ēšanu runājot, interesanti, ka bērni mums sāka ēst labāk no brīža, kad paši sāka sev servēt galdu un likt ēdienu. Tā ir gan praktiska iemaņa, gan arī pašregulācija, kurā bērns mācās saprast, cik viņš grib un var apēst.

Jāsaprot, ka dažiem bērniem pie mums paiet pat 12 stundas, mājās lielākā daļa laika ir miegā. Tā nu iznāk, ka ar vecākiem bērns pavada mazāk laika nekā ar grupas biedriem un skolotājiem.

Par kolektīvu runājot, – ņemot vērā, ka bērnudārzu pedagogi nepelna pārāk daudz, vai nav liela kadru mainība?

Mūsu novadā pedagogu algas pārsniedz vidējo līmeni valstī, jo ir pašvaldības ieguldījums. Šajā bērnudārzā vakanču nav, kolektīvs īpaši nemainās, jo darba vide un arī darbiniekus motivējošie nosacījumi, manuprāt, ir labā līmenī. Jāņem vērā, ka esam arī arodbiedrības biedri, mums ir koplīgums, un tas ir jūtams darbinieku interešu aizsardzības mehānisms. 2017. gadā piedalījāmies arodbiedrības konkursā un ieguvām galveno balvu kā pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde. Ar to ļoti lepojamies, jo spējīgi, ieinteresēti darbinieki faktiski izšķir to, kā šeit jutīsies bērni, kā jutīsies viņu vecāki.

Kādam ir jābūt cilvēkam, lai būtu labs bērnudārza audzinātājs?

Ir jāmīl bērni. Ļoti. Vispār cilvēki jāmīl, jo pedagogam primāri ir jābūt labam cilvēkam. Sirsnīgam, izprotošam, atvērtam komunikācijā. Tas ir būtiskākais, jo visu pārējo var iemācīties, apgūt, iepraktizēties. Bet pašu pamatu – mīlestību – gan laikam nevar. Vai nu ir vai nav.

Kas ir būtiskākais no mācību satura viedokļa? Kas jāiemāca bērnudārzā?

Nav viena universāla lieta, drīzāk runa ir par prasmju daudzveidību. Mēs visi esam ļoti dažādi, un mūsu mērķis ir individuāla attieksme pret katru bērnu. Nevis akcents uz vidējo spēju rādītāju kā normu visiem, bet ar diferencētu pieeju katram, ņemot vērā katra cilvēka individuālos talantus. Tas nozīmē, ka pedagogs ņem vērā katra bērna zināšanu līmeni, spējas un lietas, kas viņam padodas. Un atbilstoši tam tiek doti tādi uzdevumi, kas ir piemēroti katram bērnam. Tas nav vienkārši, taču mums ir ļoti paveicies ar skolotājiem – katrā grupiņā ir divi pedagogi, kas strādā maiņās, un viens skolotāja palīgs. Mazajiem bērniņiem ir divi pedagogi un divi palīgi.

Kādas ir nozīmīgākās pārmaiņas, kas notikušas kopš Jūsu darba gaitu sākuma 80. gadu beigās?

Tajos laikos bērnudārzs bija daudz mazāks, tāpēc visiem bija iespēja savstarpēji komunicēt kā lielā ģimenē. Mēs esam krietni izauguši, šodien tādu ikdienišķi ciešu saišu citam ar citu vairs nav. Tagad ir lielākas tehnoloģiskās iespējas – mūsu bērnudārzs šajā ziņā ir aprīkots ļoti labi. Pedagogiem ir visas iespējas izpaust savu radošo potenciālu. Saliekot kopā šīs iespējas ar mērķiem, ko mums uzliek mācību programmas, rezultāti neizpaliek. Turklāt mūslaiku pedagogam ir daudz lielāka brīvība izvēlēties metodes, kā viņš šos mērķus sasniegs.

Vai šodienas vecāki nav daudz prasīgāki?

Viedokļi mēdz būt dažādi, taču mana pārliecība ir, ka katram cilvēkam ir tiesības veidot savu dzīvi tā, kā viņš to uzskata par pareizu. Mēs vienmēr esam orientēti uz sadarbību, uz komunikāciju, kurā uzklausām un saprotam cits citu. Un pats galvenais: saprotam, ka mums ir viens mērķis – lai bērns te justos labi.

Ko bērnudārzam vēl vajadzētu – no aprīkojuma, infrastruktūras lietām?

Vispirms jau jāsaka milzīga pateicība pašvaldībai, kas mūsu labā ir darījusi un dara ļoti daudz. Katrs bērns ir nodrošināts ar bezmaksas mācību līdzekļiem, vecākiem nekas nav jāpērk. Darbiniekiem ir veselības apdrošināšana, mums ir brīnišķīga bērnudārza ēka, viss nepieciešamais mācību procesam. Bet sapņi un idejas jau ir vienmēr. Piemēram, nākotnē ļoti gribētos labiekārtot bērnudārza rotaļlaukumus, pievienot papildu konstrukcijas, lai aktīvi un daudzveidīgi mēs darbotos ārā.

Sakiet, vai pēc 30 gadu darba Jums šeit vēl ir interesanti? Katru dienu taču atkārtojas viens un tas pats.

Jā, ir interesanti! Kad tev patīk tas, ko dari, tad katra diena nāk ar savu piepildījumu. Neatkārtojas. Turklāt mēs taču strādājam ar bērniem, katrs ar savu spilgtu individualitāti, tas vien ir interesanti, viņi savā ziņā ir mūsu “skolotāji”, kas pārbauda mūsu profesionālās prasmes. Tas ir brīnišķīgs un aizraujošs uzdevums – mēģināt atklāt jaunā cilvēka spilgtākās izpausmes, talantus. Ja tas izdodas, tad mazais cilvēks iet pa šo dzīvi kā veiksminieks. Mūsu iestādes misija ir balstīta Sokrāta citātā: “Katrā cilvēkā ir saule, tikai ļaujiet tai spīdēt!”

Kādam būtu jābūt Jūsu vadītajam bērnudārzam pēc gadiem desmit?

Pirmkārt, es gribētu, lai izglītības satura reforma un visas ar to saistītās pārmaiņas būtu laimīgi noslēgušās un ieviestas dzīvē un mēs varētu pilnveidoties jau stabilas sistēmas ietvaros. Otrkārt, gribētu, lai valdītu savstarpēji izprotošas attiecības starp vecākiem un pedagogiem, saprotot, ka mums visiem ir viens galvenais mērķis – laimīgi bērni. Šis nākotnes redzējums saistās ar bērnudārza attīstības vīziju, ka esam mūsdienīga, konkurētspējīga, draudzīga pirmsskolas izglītības iestāde.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.