Menu
 

Vai Pierīga apdraud Rīgas bērnudārzus? Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
Šajā mācību gadā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 669 bērni, kam pēc uzņemšanas ir mainīta deklarētā dzīvesvieta. Foto – Tibors Horvāts un arhīvs Šajā mācību gadā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 669 bērni, kam pēc uzņemšanas ir mainīta deklarētā dzīvesvieta. Foto – Tibors Horvāts un arhīvs

Šajā mācību gadā 669 bērniem pēc uzņemšanas Rīgas bērnudārzos mainīta deklarētā dzīvesvieta no Rīgas uz Pierīgas pašvaldībām. Rīgas domes Izglītības pārvalde ziņo, ka pēc uzņemšanas Rīgas bērnudārzos katru gadu aptuveni 600–700 bērnu tiek pārdeklarēti uz Pierīgas pašvaldībām – Babīti, Ādažiem, Garkalni u.c. Tas liekot domāt, ka bērnu pārdeklarēšana uz Pierīgu nav tikai atsevišķu gadījumu virkne, bet gan tendence, kurai ir savi cēloņi un sekas.

Dzīvesvietas deklarēšanas iespējas – pārāk liberālas

Vispirms “Rīgas Apriņķa Avīze” vaicāja Rīgas domes skaidrojumu, kāpēc tas tā notiek un kur rodas problēma. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde paskaidroja, ka, analizējot pašvaldību savstarpējo norēķinu statistiku, ir secināts, ka demokrātiskā deklarēšanās sistēma valstī neveicina Rīgas pilsētā pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju iespēju ātrāk saņemt vietu pirmsskolas izglītības iestādē.

“Šajā mācību gadā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 669 bērni, kam pēc uzņemšanas ir mainīta deklarētā dzīvesvieta uz citu pašvaldību – Garkalni, Babīti, Stopiņiem, Ādažiem, Carnikavu, Salaspili, Mārupi,” saka I. Vilde, “un varam tikai minēt, kas tie par iemesliem. Iespējams, ka šādu izvēli ietekmējusi vecāku darbavieta – viņi izvēlas bērnudārzu tuvāk tai. Piemēram, ja vecāki dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā, viņi mazuli ved uz izglītības iestādi Rīgā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uzskata, ka nepieciešams sakārtot iedzīvotāju deklarēšanās sistēmu, jo šobrīd pastāvošā kārtība veicina pārāk liberālu dzīvesvietas deklarēšanas iespēju.”

Prasības bērnu uzņemšanai Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir definētas Rīgas domes 2016. gada 16. februāra saistošajos noteikumos Nr. 191 “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju”. Šo noteikumu 36. punktā minētas arī t.s. prioritātes bērnu uzņemšanai iestādē (elektroniskajā datubāzē tiek izveidots pretendentu saraksts pieteikumu reģistrēšanas kārtībā, ievērojot noteiktu secību).

“Rīgas Apriņķa Avīzei” interesējoties, vai ir kāds noteikts laika limits, cik ilgi iepriekš vecākiem ir jābūt deklarētiem noteiktajā dzīvesvietā, lai varētu savu bērnu pieteikt izvēlētās administratīvās teritorijas bērnudārzā, I. Vilde norāda uz noteikumu 36.4. punktu, kas nosaka vien to, ka Rīgas bērnudārzos prioritāri uzņem Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētos bērnus, kuru vecāku vai likumiskā pārstāvja deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Nekādi laika limiti noteikumos neesot minēti.

I.Vilde skaidro, ka gadījumi, kad bērns tiek uzņemts Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē un pēc tam maina deklarēto dzīvesvietu, liecina par to, ka šis bērns, iespējams, nav Rīgas iedzīvotājs. Tādā gadījumā Rīgas bērnudārzā ir nodrošināta vieta bērnam no citas pašvaldības, un tādējādi, iespējams, vietu bērnudārzā nav dabūjis faktiskais pilsētas iedzīvotājs. Ja Rīgas pašvaldības izglītības iestādi apmeklē bērns no citas pašvaldības, notiek normatīvajos aktos noteiktie pašvaldību savstarpējie norēķini, proti, pašvaldība, kurā bērns piedeklarēts, maksā tai pašvaldībai, kurā bērns mācās.

Kā risināt problēmu?

“Rīgas Apriņķa Avīze” interesējās, vai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir pārrunājis šo problēmu ar attiecīgo Pierīgas novadu pašvaldībām, uz kurām bērni visbiežāk tiek “aizdeklarēti”.

“Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, tostarp skolas, interešu centrus, mūzikas, mākslas un sporta skolas, apmeklē arī citu pašvaldību – Latvijas pilsētu un novadu – bērni,” norāda I. Vilde. “Normatīvie akti šādu situāciju pieļauj, un tas ir normāls process, jo arī Rīgas bērni mācās citu pašvaldību izglītības iestādēs. Tādos gadījumos pašvaldības veic normatīvajos aktos noteiktos savstarpējos norēķinus – pašvaldība, kurā bērns piedeklarēts, maksā tai pašvaldībai, kurā bērns mācās.”

I.Vilde skaidro, ka departamenta kompetencē ir pirmsskolas izglītības pieejamības nodrošināšana Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem. Lai to nodrošinātu, tiek un tiks atvērtas papildu pirmsskolas grupas un bērnudārzu ēkas Rīgā; tiks turpināta un attīstīta sadarbība ar privātajām izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, tajā skaitā no šā gada janvāra līdz 246,19 eiro mēnesī palielināts līdzfinansējums bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam (iepriekš bija 231 eiro), līdz 187,59 eiro bērniem obligātās izglītības vecumā (iepriekš 174,88 eiro). Tiek nodrošināts Rīgas pašvaldības līdzfinansējums bērnu uzraudzības pakalpojumam, maksājot 142,12 eiro mēnesī (iepriekš 129,99 eiro), un uzsākta auklīšu izglītošanas programma.

Kā vienu no problēmas risinājumiem pirmsskolas izglītības pieejamības nodrošināšanai Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem departamenta pārstāve min iedzīvotāju deklarēšanās sistēmas sakārtošanu, jo šobrīd pastāvošā kārtība veicina pārāk liberālu dzīvesvietas deklarēšanas iespēju.

“Tāpat viens no risinājumiem būtu valsts budžeta finansējums visu pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai, jo tad pašvaldības finansējums būtu izmantojams atalgojuma politikas sakārtošanai, tajā skaitā atalgojuma paaugstināšanai, kā arī investīcijās, lai paplašinātu pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu,” skaidro I. Vilde.

Vecāki meklē izdevīgākos variantus

“Rīgas Apriņķa Avīze” centās noskaidrot, ko par šo situāciju domā Pierīgas novadu pašvaldības – vai tas ir tāpēc, ka šo bērnu vecāki strādā Rīgā un viņiem ir ērtāk savus bērnus vest uz dārziņu Rīgā (tātad vecāku izvēle), vai arī viņi spiesti to darīt kādu citu iemeslu dēļ.

Babītes novada pašvaldības pārstāve Ilze Aizsila teic, ka iemesli tam esot dažādi: “Tas atkarīgs arī no tā, vai bērns apmeklē privātu vai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. Vecāki vienkārši skatās sev izdevīgāko variantu: vieniem tas var būt saistīts ar izmaksām bērna pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējuma nodrošināšanai, un tādā gadījumā tiek izvērtēts, kura no vecāka dzīvesvietām piedāvā lielāku līdzfinansējumu (vai iespējas būt deklarētiem vietā, kur ir lielāks līdzfinansējums), savukārt citiem tas saistīts ar bērnudārza atrašanās vietas ērtībām, ņemot vērā lielās rindas Pierīgas bērnudārzos, tādā gadījumā svarīgi ir iekļūt konkrētā bērnudārzā.”

Babītes novadā ir trīs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes un trīs privātās pirmsskolas izglītības iestādes (neieskaitot starptautisko skolu piedāvātās pirmsskolas izglītības programmas). I. Aizsila pastāsta, ka Babītes novadā dzīvo aptuveni 1000 bērnu vecumā no pusotra līdz septiņiem gadiem: 1104 bērni ir 1–7 gadus veci, 897 bērni ir 2–7 gadus veci; bērnu, kuri dzimuši periodā no 2012. gada līdz 2017. gadam un kuri ir reģistrēti rindā uz pašvaldības bērnudārzu, ir 634.

“Trīs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs mācības apgūst 423 bērni (dati uz šā gada 1. janvāri), līdz ar to pašvaldība esošajā situācijā un ar esošajiem resursiem nevar nodrošināt pilnīgi visiem bērniem vietas pašvaldības bērnudārzos Babītes novadā,” saka I. Aizsila, “tādēļ tiek veikti pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību izglītības iestāžu apmeklējuma gadījumā vai arī tiek piedāvāts līdzfinansējums tiem bērniem, kuri apmeklē privātas pirmsskolas izglītības iestādes vai kurus uzrauga sertificētas auklītes.”

Dzīvesvieta mainās, bērnudārzs paliek tas pats

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, vai Babītes novada iedzīvotāji ir sūdzējušies par vietu trūkumu novada bērnudārzos un vai pašvaldības atbildīgajām institūcijām ir zināmi dati par to, cik no viņiem ir uzņemti bērnudārzos Rīgā, I. Aizsila sniedz atbildi, ka vecāki, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Babītes novadā un kurus interesē bērna apmācība pašvaldības bērnudārzā, ļoti gaida šo iespēju. Taču esot arī gadījumi, kad tiek piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, bet vecāki tomēr nav gatavi mainīt bērna pirmsskolas izglītības iestādi, kas varētu būt skaidrojams ar dažādiem personiskiem apstākļiem.

I.Aizsila informē, ka šobrīd 36 Rīgas pašvaldības bērnudārzus apmeklē 58 Babītes novada bērni (vēl 38 bērni apmeklē citu pilsētu vai novadu pašvaldības bērnudārzus). Papildus tam Babītes novada pašvaldībai ir noslēgti līgumi ar vairāk nekā 65 privātajiem pirmsskolas izglītības programmas īstenotājiem Rīgā. Līdz ar to bērnu skaits, kas apmeklē Rīgas bērnudārzus, ir ievērojams.

Lai Babītes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās uzņemtu bērnus, tiem (un vismaz vienam no viņa vecākiem vai aizbildnim) ir jābūt deklarētiem Babītes novada administratīvajā teritorijā.

“Ja visiem minētajiem bērniem ir nodrošinātas vietas Babītes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās, bet vēl ir brīvas vietas, tajās drīkst uzņemt bērnus, kuru dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā,” skaidro I. Aizsila, piebilstot, ka patlaban šādu brīvu vietu gan neesot. Taču, ja bērns tiek uzņemts Babītes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, bet pēc laika viņa dzīvesvieta mainās, bērns var turpināt apgūt mācības pirmsskolas izglītības iestādē, kurā ir uzsācis savas bērnudārznieka gaitas. Šādā gadījumā pirmsskolas programmas apguvi apmaksā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā viņš dzīvo.

Prioritāte – sava novada bērni

“Garkalnes novada bērnudārzos bērni no citiem novadiem tiek uzņemti tikai tad, ja bērnudārzos paliek pāri vietas, jo prioritāte ir pašu novada bērni,” skaidro Garkalnes novada domes pārstāvis Mārcis Bauze-Krastiņš. Garkalnes novadā šobrīd ir divi pašvaldības un septiņi privātie bērnudārzi, turklāt novada pašvaldība strādājot pie tā, lai nākotnē pašvaldības bērnudārzi paplašinātos.

“Kad šie jautājumi būs sakārtoti, vismaz kādu laiku bērnudārzu skaits būtu pietiekams,” saka M. Bauze-Krastiņš un piebilst, ka novadā deklarētie bērni netiek uzņemti Rīgas bērnudārzos, kur jau tāpat trūkst vietu, bet uz vietām Garkalnes novada bērnudārzos piesakās iedzīvotāji gan no Rīgas, gan citiem novadiem, piemēram, Ādažiem. 

Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne gan norāda, ka saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, situāciju, ka Rīgas dārziņos uzņemtie bērni pēc tam tiek piedeklarēti Pierīgā, uz Ādažu novadu attiecināt neesot īsti korekti.

“Bērnu skaitam, kas apmeklē Rīgas pašvaldības bērnudārzus, ir tendence samazināties,” saka M. Griezne. “Piemēram, 2017. gada 1. janvārī Rīgas pašvaldības bērnudārzus apmeklēja 52 Ādažu novadā deklarēti bērni, 2018.  gada 1. janvārī – 49 bērni, bet 2019. gada 1. janvārī – tikai 45. Iemesls – pozitīvs migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka rīdzinieki pārceļas dzīvot uz Ādažiem, bet turpina strādāt Rīgā, un arī viņu bērni turpina apmeklēt sev jau pazīstamo bērnudārzu Rīgā, kur ir iejutušies un pieraduši.”

Šobrīd Ādažu novadā ir divi pašvaldības bērnudārzi, trīs privātie bērnudārzi, kā arī divas pirmsskolas grupas, kas izveidotas privātajā vidusskolā “Ādažu Brīvā Valdorfa skola”. Novada domes pārstāve apstiprina, ka bērnudārzu skaits nav pietiekams, un norāda, ka šobrīd būtu nepieciešams vēl vismaz viens bērnudārzs 200 bērniem.

Kā norāda M. Griezne, Ādažu novada domes līdzfinansējums pirmsskolas izglītības programmas apguvei tiek nodrošināts 400 bērniem: “Ir noslēgti līgumi ar 27 privātajiem bērnudārziem, kas atrodas Rīgā un Pierīgā, bet 35 bērniem tiek nodrošināts auklītes pakalpojums.”

Lai bērns tiktu uzņemts pašvaldības bērnudārzā, gan viņam, gan vienam no vecākiem jābūt deklarētiem Ādažu novada administratīvajā teritorijā. Kad bērns jau ir uzņemts bērnudārzā, viņu no iestādes izslēgt nevar, un ir gadījumi, kad vecāki bērnu pārdeklarē uz citu pašvaldību, kura tad arī sedz bērna uzturēšanas izmaksas.

Vienlaikus M. Griezne norāda, ka nav tāda likuma vai saistošo noteikumu, kas noteiktu, cik ilgi bērnam un vienam no vecākiem jābūt deklarētiem konkrētajā pašvaldībā, lai bērns tiktu uzņemts pašvaldības bērnudārzā. Ja novadā deklarējas ģimene, kurā ir piecgadīgs vai sešgadīgs bērns, šiem bērniem obligātā sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai tiek nodrošināta pirmām kārtām. Turklāt bērnu no pašvaldības izglītības iestādes izslēgt nedrīkst. “Bērnu izslēgt nedrīkst arī tādā gadījumā, ja bērna vecāki nemaksā par ēdināšanu un ir izveidojies parāds,” piebilst M. Griezne.

Situācijas novados atšķirīgas

Kāda Inčukalna novada iedzīvotāja “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāsta, ka sākotnēji viņa savu bērnu vedusi uz kaimiņu novada pašvaldības bērnudārzu, jo savā novadā nevienā no trim dārziņiem bērnam vieta nav bijusi. Savukārt viņas draugiem, novadniekiem, savu atvasīti nācies sūtīt kādā Rīgas privātajā pirmsskolas izglītības iestādē līdz brīdim, kamēr bērns tika uzņemts Inčukalna novada bērnudārzā. Deklarētā dzīvesvieta gan tāpēc nevienam neesot mainīta.

Savukārt Mārupes novada iedzīvotāja, divu bērnu māmiņa, kuras ģimene jau paaudžu paaudzēs dzīvo Mārupē, pastāsta par situāciju savā novadā: “Zināms, ka “latvietis parastais” vispirms tiek pie bērniem un tikai tad saprot, ka vēlas, lai viņi varētu skraidīt pa zaļu zālīti. Tapēc manu draugu lokā ir tādi, kas pagaidām dzīvo Rīgas dzīvoklī, bet deklarējas Mārupē pie draugiem un paziņām, būvē māju un stāv rindā uz vietu bērnudārzā Mārupē.”

Jautāta, vai nevar sanākt tā, ka šādu gadījumu dēļ vienā brīdī Mārupes bērnudārzos vairs nebūs vietas īstajiem mārupiešiem, Mārupes iedzīvotāja smej, ka “tie neīstie mārupieši jau laika gaitā kļūst par īstiem mārupiešiem”, un piebilst, ka arī viņa savās mājās ļāvusi piedeklarēties draugu ģimenei, kamēr tā savu māju Mārupē vēl tikai ceļ.

“Kad pienāks rinda uz vietu bērnudārzā, viņi Mārupē būs jau ievākušies,” skaidro Maija. “Taču situācija var izveidoties arī tāda, ka vecāki iestājas bērnudārzu rindā Rīgā, uzceļ māju Pierīgā, bet tur vairs rindu nevar paspēt izstāvēt. Cilvēki piedeklarējas jaunajās mājās Pierīgā un ir spiesti turpināt vadāt bērnus uz Rīgas bērnudārzu. Iespējams, tas arī ir iemesls, kādēļ rodas minētā situācija ar bērnu pārdeklarēšanos no Rīgas citur.”

Mārupes iedzīvotāja min vēl kādu tendenci, proti, jaunie vecāki pārāk vēlu saprot, ka nevēlas, lai bērni izaug uz Rīgas bruģa, un ka grib dzīvot mājā Pierīgā, bet tad jau ir par vēlu mainīt dārziņu un izstāvēt rindas. “Ar skolām gan, iespējams, ir citādāk, jo prestižās Rīgas skolas ir vilinājums piepilsētniekiem,” piebilst mārupiete.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.