Saeimā plaši debatē par rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu studējošajiem ārzemniekiem

Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir saņemti atzinumi par šo likumprojektu no piecām ministrijām. Izglītības un zinātnes ministrija iebildusi pret likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka kvalitatīvas pilna laika koledžas un bakalaura līmeņa studijas nav savienojamas ar pilna laika darbu. Tāpat ministrijā norāda, ka jau tagad maģistratūrā un doktorantūrā studējošajiem ārzemniekiem ir atļauts strādāt 40 stundas nedēļā, un studiju brīvlaikā tas ir atļauts arī bakalaura studiju studentiem, pastāstīja politiķis.

Šnore norādīja, ka līdzīga argumentācija bija arī Ekonomikas ministrijai, kas atzinusi, ka paredzētais risinājums nerada būtisku ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Finanšu ministrija iebildusi pret likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka tas var sekmēt nelegālās nodarbinātības palielināšanos. Iekšlietu ministrija esot iebildusi pret likumprojektu, uzsverot, ka piedāvātais risinājums var radīt drošības riskus, savukārt Labklājības ministrija paudusi, ka neiebilst pret rosināto stundu skaita palielinājumu, norādīja komisijas referents.

Savukārt deputāts Didzis Šmits (KPV LV) norādīja uz pozitīvo piemēru Polijā, kur pie varas ir nacionāli noskaņoti spēki, reizē ārvalstniekiem esot plašākas darba iespējas. Parlamentārietis Mārtiņš Staķis (AP) pauda, ka, ja arī divreiz palielinātos ārvalstu studentu skaits, strādājošo skaits varētu būt 5000 ārvalstu studentu. Viņš norādīja, ka tas nav būtisks skaitlis Latvijas drošībai, bet ir nozīmīgs skaitlis Latvijas uzņēmējiem, kuri norāda uz trūkstošajām darbarokām.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda, ka ekonomiku var stiprināt, ceļot darba produktivitāti, ejot uz aizvien lielāku procesu automatizāciju, robotizāciju, palielinot algas Latvijā strādājošiem, "nevis kavējot progresu un iepludināt nekvalificētu darbaspēku Latvijas ekonomikā, kas "sit" uz leju algas". Politiķis arī norādīja, ka likumprojekta pamatojums jeb anotācija esot "viena no murgainākām", ko viņš redzējis vairāku gadu laikā. Parlamentārietis Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) pauda, ka Latvijai būtu jāpiesaista izcilības, nevis cilvēki, kas, iespējams, šeit brauc vairāk strādāt, nekā studēt. Tāpēc abi politiķi aicināja noraidīt šo likumprojektu.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka neredz iemeslu likumprojekta noraidīšanai, jo šie cilvēki ir izgājuši stingru imigrācijas kontroli un uz viņiem būtu jāattiecas tādiem pašiem noteikumi attiecībā strādāšanu kā mūsu valsts pārstāvjiem. Arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda atbalstu izmaiņām, norādot, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, ārvalstu investori varētu neizrādīt interesi veikt investīcijas Latvijā, kur darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās par 1,6% katru gadu. Tāpat ir jautājums, kā vietējie uzņēmēji, kuri strādā uz eksportu, konkurēs algu ziņā, ja nemitīgi samazinās darbspējīgo skaits. "Kas maksās pensijas pensionāriem, veciem cilvēkiem, ja darbspējīgo iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās? Vai nacionālās apvienības deputāti to darīs no savām kabatām vai kā?" vaicāja Dombrovskis.

Savukārt deputāte Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka saskaņā ar OECD pētījums 2016.gadā par ārvalstu darbaspēka piesaisti, lielākā daļa dalībvalstu neļauj pārsniegt 20 stundas. Līdz ar to politiķe aicināja neatbalstīt izmaiņu veikšanu.

Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja atsevišķu partijas "KPV LV" deputātu rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu Latvijā studējošajiem ārzemniekiem, ļaujot viņiem strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā.

Par grozījumiem balsoja 55 partijas "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienības, "KPV LV", partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pret balsoja 35, tajā skaitā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" un divi "KPV LV" deputāti. Balsojumā nepiedalījās divi ZZS deputāti un viens JKP deputāts.

Grozījumu iesniedzēji skaidro, ka grozījumi iesniegti, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu. Lielākoties, studenti strādājot daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku, norāda parlamentārieši.