Menu
 

IZM vidēja termiņa budžeta prioritātes būs zinātne un pedagogu atalgojums

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamo gadu vidēja termiņa budžeta prioritātes būs divas - zinātne un pedagogu atalgojums, trešdien Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministrijai ir divi scenāriji - optimistiskais un pesimistiskais, apgalvoja Šuplinska. Optimistiskajā scenārijā ietverti skaitļi, kas tuvinātu tam, kas noteikts Zinātniskās darbības likumā - kāpinot piešķirto finansējumu par 0,15% ik gadu, tiktu panākta virzīšanās tuvāk likumā paredzētajam. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiktu prasīts pats mazākais solis, lai panāktu izmaiņas, kuras izjustu zinātnieki, pauda Šuplinska.

Plānots prasīt finansējumu valsts pētījuma programmām (VPP), bet ministrijām lūgts apdomāt nozares līdzfinansēšanu. Šuplinska sacīja, ka Zemkopības, Veselības, Kultūras un Ekonomikas ministrijas ir paredzējušas līdzekļus nozares līdzfinansēšanai. Aizsardzības ministrija veicot pētījumus un tikšot lemts par nozares līdzfinansēšanu un finansējuma piešķiršanu VPP programmām.

Saistībā ar zinātnes bāzes finansējuma pilna apjoma nenodrošināšanu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka zinātnē nodarbinātie ilgstoši nesaņem adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Kā šīs problēmas iespējamās sekas Vanaga minēja zinātniskās pētniecības prestiža un konkurētspējas mazināšanos, emigrāciju, jauno zinātnieku trūkumu un to, ka zinātnieki ir spiesti strādāt vairākās darba vietās, kas rezultējas ar "izdegšanas sindromu" un kvalitātes mazināšanos.

Eiropas Komisija (EK) vairāku gadu garumā rekomendē risināt zinātnei veltīto un zinātnē nodarbināto finansējuma celšanu, tomēr politiķi Latvijā neņem vērā EK ierosinājumus, sacīja Vanaga, mudinot komisijas deputātus nedevalvēt EK ziņojuma ieteikumus un piedalīties jautājuma risināšanā.

Vanaga minēja, ka pētniecības un attīstības ieguldījumi pēdējos gados sasniedz tikai 0,44%-0,51% no IKP, savukārt citviet Eiropas Savienībā (ES) pētniecībā un pētniecības attīstībā tiekot ieguldīti 2% no IKP.

Zinātnē nodarbināto vidējā bruto darba alga valstī 2019.pirmajā ceturksnī bija 1036 eiro, un pašreizējā vidējā darba samaksa pētniecībā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iekļauj arī samaksu par dalību projektos, pavēstīja Vanaga.

2020.gada valsts budžetā un arī turpmāk Vanaga aicina komisijas deputātus paredzēt finansējumu Zinātniskās darbības likumu normu izpildei, kā arī piešķirt bāzes finansējumu VPP, veicināt EK rekomendāciju izpildi un zinātnieku prestiža paaugstināšanu, kā arī nodrošināt darba slodzes, samaksas un sociālo garantiju stabilitāti.

Apakškomisijas sēdē tika panākta vienošanās, ka tiek sagatavoti viedokļu apkopojumi, kurus sēdes dalībnieki iesniegs komisijā, lai 2020.gada budžetā iekļautu zinātni starp prioritātēm.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.