Menu
 

Pārdala 693 813 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai IKT studiju programmas izveidei

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Valdība otrdien pārdalīja 693 813 eiro no Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai nodrošinātu atbalstu inovatīvas studiju programmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā izveidei.

EM informēja valdību, ka no AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" saņemta informācija par to, ka saskaņā ar revidēto 2018. gada pārskatu 2018. gadā faktiskās obligātā iepirkuma izmaksas nav pārsniegušas ieņēmumus, tāpēc 2019. gadā nebūs nepieciešams kompensēt obligātā iepirkuma izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem par 2018. gadu. Arī 2019. gadā atbilstoši veiktajiem uzraudzības pasākumiem, kuru rezultātā 10 komersantiem atceltas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, paredzams izmaksu ietaupījums.

EM ierosināja veikt pārdali starp resoriem 693 813 eiro apmērā no EM budžeta apakšprogrammas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" uz IZM budžeta programmas "Augstākā izglītība" apakšprogrammu "Augstskolas", lai nodrošinātu atbalstu inovatīvas studiju programmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izveidei.

Salīdzinot paredzamo IKT speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), tiek prognozēts, ka visās IKT profesijās 2022. gadā būs būtisks IKT speciālistu iztrūkums, vienlaikus strauji pieaugot darba tirgus pieprasījumam pēc IKT profesiju speciālistiem. Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) prognozēm 2020. gadā ES būs 500 000 IKT speciālistu deficīts. Darbaspēka trūkums tiek bieži minēts kā viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē IKT nozares izaugsmi Latvijā, tas daļēji skaidrojums ar studējošo skaitu IKT jomā. Lai veicinātu IKT nozares attīstību un panāktu ES vidējos rādītājus, nepieciešams palielināt IKT studējošo skaitu, piesaistot gan vietējos, gan ārvalstu studentus IKT studijām Latvijā.

Ņemot vērā, ka IKT nozares attīstība ir atkarīga no tirgū pieejamiem cilvēkresursiem, ir svarīgi veicināt IKT studējošo skaitu, atbalstot starptautiski atzītas IKT augstākās izglītības programmas izveidi. Viens no risinājumiem, lai veicinātu Latvijas augsti kvalificēto speciālistu skaita palielināšanos IKT jomā, ir piesaistīt IKT programmai prestižu ārvalstu universitāti un nodrošināt starptautiskā sertifikāta izsniegšanu kursa beidzējiem. Kā potenciālais partneris ir izvirzīta Bufalo Universitāte ASV, kurai jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) citās mācību programmās. Bufalo Universitāte ir atrodama ne tikai pasaules universitāšu vērtējuma "top 300", bet ir atzīta kā Ņujorkas labākā un "top 30" universitāte ASV.

IKT nozare Latvijā balstās uz eksportu, kas veicina elektroniskos norēķinus par pakalpojumiem, samazinot ēnu ekonomikas risku un palielinot nodokļu iekasējamību – gan darbaspēka, gan uzņēmuma ienākuma nodokļa formā. IKT nozares vidējais atalgojums ir 13,8 eiro stundā, kas ir augstāks par vidējo atalgojumu citās nozarēs, tas paredz iespējami augstākus darbaspēka nodokļu ieņēmumus, nekā šiem cilvēkiem nonākot darba tirgū mazāk apmaksātās nozarēs.

Sniedzot atbalstu programmas izveidei un paredzot tam sākotnēju valsts budžeta finansējumu, tiktu veicināta gan strauji augošās IKT nozares attīstība, kā arī citu nozaru, kur arvien pieaug IKT prasmju nepieciešamība, attīstība un produktivitāte, teikts valdības lēmuma anotācijā. Katra jauna speciālista sagatavošana un nonākšana darba tirgū rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, palielinot IKP, tāpēc ir svarīgi sagatavot IKT nozares profesionāļus, lai turpinātu gan IKT, gan citu nozaru attīstību un ražošanas tehnoloģiju un pakalpojumu digitalizāciju.

Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virzienā "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ir noteikti šādi mērķi: grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās 2020. gadā – 24,6 tūkstoši cilvēku; augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30–34 gadu vecumā ar augstāko izglītību, %) 2020. gadā – 40%.

Diemžēl pretēji iecerētajam par studentu skaita pieaugumu tendence ir lejupejoša, anotācijā norāda EM. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences jauniešu vecumā, būtiski samazinājies grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās. 2010. gadā augstāko izglītību Latvijā bija ieguvuši 26,5 tūkstoši studentu, bet 2016. gadā tie bija tikai 15,8 tūkstoši studentu.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības nozaru attīstību, nepieciešams palielināt studējošo skaitu, tai skaitā IKT jomā, kas, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, ir liels izaicinājums, anotācijā raksta EM. Nepieciešams meklēt papildu iespējas studējošo piesaistē, piemēram, mērķtiecīgi attīstot augstākās izglītības eksporta iespējas, piesaistot ārvalstu studentus. Ņemot vērā, ka nepieciešamo augstskolu absolventu skaitu būs iespējams nodrošināt, tikai piesaistot ārvalstu studentus, risinājumam ir jābūt ārvalstu studentiem pievilcīgam. Viens no risinājumiem, lai veicinātu ārvalstu studentu skaita palielināšanos Latvijā IKT jomā, ir piesaistīt IKT programmai prestižu ārvalstu universitāti ar dubultā diploma kursu, veidojot reģionāla līmeņa programmu, kas tiek pasniegta angļu valodā, skaidro EM.

Salīdzinot paredzamo IKT speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu Latvijā 2022. gadā, tiek prognozēts, ka visās IKT profesijās būs būtisks IKT speciālistu iztrūkums – gan IKT jomas vadītāju, gan elektronikas un telekomunikāciju inženieru, gan datubāžu tīklu speciālistu, gan informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsta speciālistu un citās profesijās. Prognozējot paredzamo absolventu skaitu līdz 2022. gadam ar tirgus nepieciešamību pēc speciālistiem, tiek prognozēts 1708 speciālistu iztrūkums datorzinātņu jomā un 737 absolventu trūkums elektronikas jomā, kopā veidojot 2445 speciālistu iztrūkumu. Savukārt pēc 2022. gada IKT speciālistu pieprasījuma un piedāvājuma plaisa vienmērīgi palielināsies.

Atbilstoši domnīcas "Certus" pētījumam Latvijā kopš 2008. gada nodarbinātība IKT pakalpojumu nozarē ir kāpusi par 84%. Savukārt ekonomikā kopumā nodarbināto IKT profesionāļu skaits ir pieaudzis par 46%. 2016. gadā IKT pakalpojumu nozarē bija nodarbināti 25,2 tūkstoši strādājošo, no tiem lielākā daļa – datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītās darbībās, bet ekonomikā kopumā strādājošo IKT profesionāļu skaits bija sasniedzis 19,7 tūkstošus. IKT nozares uzņēmumi varētu nodarbināt vēl vairāk speciālistu, un tāpēc jau vairākus gadus norāda uz saspīlējumu darbaspēka tirgū un sarežģījumiem, ar ko jāsastopas, meklējot jaunus darbiniekus.

Neskatoties uz centieniem veicināt un atbalstīt eksaktās un inženiertehniskās augstākās izglītības mācību programmas, IT specialitātēs absolventu skaits pēdējo desmit gadu laikā nav bijis vairāk par 800 absolventiem gadā, un šim skaitlim nākotnē ir negatīva tendence, atgādina EM. Augošais pieprasījums pēc IKT speciālistiem tiek minēts kā viena no IKT nozares problēmām un izaicinājumiem globālā mērogā, kas var kavēt nozares turpmāku izaugsmi. EK ziņojumā par vienoto digitālo tirgu tiek lēsts, ka 2020. gadā var pietrūkt līdz pat 500 000 IKT speciālistu.

Pamatojoties uz EM 2018. gadā veiktā pētījuma par risinājumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju augstskolas izveidei Latvijā datiem, IT pamatstudiju programmas 2016./2017. studiju gadā piedāvāja 19 Latvijas augstākās izglītības iestādes, un studenti varēja izvēlēties starp 33 pilna laika studiju programmām. Vadošās augstskolas IT jomā ir Latvijas Universitāte (LU) un RTU, kā arī privātais Transporta un sakaru institūts (TSI). 2016. gadā tās kopā uzņēma 66% no visiem jaunajiem IT jomas studentiem un izsniedza 63% no visiem Latvijā izsniegtajiem pamatstudiju diplomiem IT jomā. EM uzsver, ka viss minētais norāda uz to, ka ir nepieciešams veidot starptautiski atzītu IKT programmu, lai veicinātu IKT speciālistu sagatavošanu, piesaistot gan vietējos, gan ārvalstu studentus.

Šādas studiju programmas izveides kopējās izmaksas 2019. gadā ir 1 507 133 eiro. Tās veido ne tikai mācībspēku (profesoru) apmācības izmaksas 693 813 eiro apmērā, bet arī 513 300 eiro mācību stipendiju izmaksas, 125 020 eiro mārketinga izmaksas un 175 000 eiro telpu renovācijas un mācību vides pielāgošanas izmaksas.

Pārdalītais finansējums 693 813 eiro apmērā uz IZM budžetu tiks izmantots, lai nodrošinātu mācībspēku (profesoru) apmācību Bufalo Universitātē, kas nepieciešams inovatīvas studiju programmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izveidei. Savukārt atlikušās izmaksas – stipendijas, mārketinga izmaksas un telpu renovācijas un mācību vides pielāgošanas izmaksas – segs iesaistītās augstskolas un sociālie partneri: asociācijas, kā arī vadošie Latvijas IT uzņēmumi. RTU nodrošinās telpas studiju programmas īstenošanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.