Menu
 

Apzagts Baložu kūdras bānītis

  • Autors:  LETA
Foto - facebook.com/kudrasbanitis Foto - facebook.com/kudrasbanitis

Nedēļas sākumā garnadži paviesojušies tūrisma apskates objektā "Baložu kūdras bānītis" un nozaguši vairākus priekšmetus, liecina īpašnieku ieraksts sociālajā vietnē "Facebook".

No Baložu kūdras bānīša depo teritorijas ir nozagti vagonetes riteņpāris, vagona ratiņu bukšu vāki, kā arī mēģināts nozagt sliedes, no kurām daļa ir atrastas.

"Priekšmeti, kas dažam liekas tikai sarūsējusi metāla čupiņa, par ko var nopelnīt lūžņos, mums ir ar pavisam citu vēsturisko vērtību, jo tie nav veikalā iegādājami, tie nav viegli izgatavojami - tie vienkārši ir unikāli," pauž bānīša īpašnieki.

Piemēram, nozagtais riteņpāris bija Medema purvā atrasts autentisks kūdras vagonetes riteņpāris, kādi tika izmantoti Baložu kūdras dzelzceļā, un tādus neražo jau 50 gadus.

Savukārt bukses vāks aizsargā buksi no netīrumiem, lietus un sniega, un bez tā vagonu nevar ekspluatēt. Pēc īpašnieku skaidrotā, šāda vāka vērtība metāllūžņu pieņemšanas punktā mērāma centos, taču izgatavot tādu maksā daudzkārt dārgāk.

Ierakstā norādīta, ka garnadži bija nokrāvuši no vagona un daļēji aizstiepuši mežā arī sliedes, kas ir pārmiju sastāvdaļas, taču tās izdevies atgūt. 

"Tas ir kā apzagt ziedojumu kasti, kurā līdzcilvēki ir saziedojuši mūsu visu sabiedrības kopīgas vērtības saglabāšanā - industriālais mantojums nav tikai mūsu vērtība, tā ir visas valsts vērtība, un jau tā daudz kas no tā nav saglabājies," raksta bānīša īpašnieki. 

Viņi norāda, ka zagļu rīcība ir kā spļāviens sejā visiem tiem brīvprātīgajiem, kas daudzu gadu garumā ir veltījuši savas pūles, lai savāktu šo mantojumu, un fiziski strādājuši, lai to atjaunotu.

Bānīša apsaimniekotāji aicina iedzīvotājus palīdzēt atrast vainīgos un ziņot, ja pamana kādu no pazudušajām mantām kādā transportlīdzeklī, metāllūžņu pieņemšanas punktā vai kur citus.

Īpašnieki esot vērsušies arī Valsts policijā.

Baložu kūdras bānītis ir kūdras šaursliežu dzelzceļš, kas darbu sāka 1948.gadā, bet kopš 2013.gada to atjauno un uztur entuziasti.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.