Menu
 

Pierīgas kriminālā problemātika – zādzības, narkotikas un smagas avārijas Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Biezāks iedzīvotāju vidusslānis un galvaspilsētas tuvums ir galvenie faktori, kas ietekmē drošības situāciju Pierīgas novados un miestos. Te ir, ko zagt, ir, kam pārdot narkotikas, un intensīvajai satiksmei nav piemērotas infrastruktūras.

Valsts policija nule publiskojusi pārskatu par noziedzību valstī 2019. gadā. Atsevišķi reģioni tajā netiek izcelti, un visi skaitļi sabirst vienā katlā, veidojot vienu lielu noziedzības un nelaimju kopumu. Taču, aplūkojot statistiku tuvāk, iespējams konstatēt, kāda rakstura problēmas raksturīgas konkrētām apdzīvotām vietām. Lai novērtētu drošības situāciju Rīgai piegulošajās pašvaldībās, statistika bija jāmedī un jāliek kopā no vairākiem avotiem – Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Un aina attiecībā uz Pierīgu ir šāda.

Dzīve iet uz augšu

Saskaņā ar Statistikas pārvaldes klasifikāciju Pierīgas reģionā ietilpst Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ikšķiles, Ropažu, Olaines un Salaspils novads. Pēdējos gados noziedzīgu nodarījumu skaitam šajās galvaspilsētai piegulošajās teritorijās ir tendence sarukt. 2017. gadā pastrādāti 6484 noziegumi, 2018. gadā – 6289, bet 2019. gadā vērojams pat ļoti liels samazinājums – pastrādāts vairs tikai 5841 noziedzīgs nodarījums. Un te jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits ap Rīgu palielinās. Tātad drošības situācijai kopumā ir tendence uzlaboties. Vienlaikus izplatītākie drošības problēmu veidi rāda, kam policijai, politiķiem un arī pašai vietējai sabiedrībai būtu jāpievērš lielāka vērība. Pārliecinoši izplatītākais noziegums ir īpašuma zādzības – 2432 gadījumi. Un tieši zādzības no privātmājām raksturīgas Pierīgai, jo te gluži vienkārši ir, ko zagt.

Situāciju “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidro Ādažu novada mērs un Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks: Pierīgas novados un ciematos dzīvo vidusslānim piederoši un turīgi cilvēki. Viņi var atļauties būvēt jaunus mājokļus, ņemt kredītus. Vienlaikus šī vide nav pretimnākoša trūcīgākiem cilvēkiem, veciem ļaudīm. Dzīve Pierīgā ir dārga. Tāpēc arī emigrantu vidū ir daudz dažādu dzīves grūtdieņu, un, aizbraucot uz ārzemēm, viņi līdzi aizved arī problēmas, tostarp noziedzību. Taču dzīves kvalitātes pieaugums galvaspilsētas tuvumā vienlaikus izraisa arī lielāku interesi no zagļu puses. Lauku viensētā nav lāgā, ko zagt, – kurš vairs gatavs maksāt par vecu televizoru vai veļasmašīnu “Rīga”? Turpretim te, Pierīgā, pie jaunām mājām stāv jaunas mašīnas, iekšā – jauni televizori, vērtslietas, nauda. Atslēgas zem paklājiņa vai vienkārši – visas durvis, logi vaļā. Lielpilsētas dzīvokļi zagļiem nav tik komfortabli, bet te – nāc un ņem teju visu, ko vēlies. Pārdodamas lietas un nauda.

Zagļu sabiedrotā ir tumsa

Pēdējos pāris gados policija gan aizturējusi vairākas organizētas noziedznieku grupas, kas sirojušas pa privātmāju ciematiem, panākot nozīmīgu kritumu mitekļu zādzību statistikā. Rīgas reģionā (galvaspilsēta + tai piegulošās pašvaldības) samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 15%. Pērn reģistrētas 1067 zādzības no mājokļiem. Šos noziegumus izmeklē Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļa. Tās priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja par aktuālajām tendencēm. Pirmkārt, zagļu pavadonis ir tumsa, tāpēc lielākais zādzību skaits tiek reģistrēts gada tumšajos mēnešos – no septembra līdz decembrim. Lielākam riskam pakļautas tās privātmājas, kuras atrodas nomaļus, tuvāk mežam. Noziedznieki tādējādi var ērtāk veikt izlūkošanu un nemanāmi arī nozust pēc mājokļa apzagšanas. Nav jāiet pa apgaismotu ielu, kur viņus var fiksēt novērošanas kameras vai var uzrauties pat kādai apsardzes ekipāžai.

Par apsardzes kompānijām policists neko atzinīgi neizsakās. Viņa praksē nav gadījumu, kad apsardzei būtu izdevies aizturēt noziedzniekus. Taču jāsaprot arī, ka zādzības pastrādāšanai nepieciešams ļoti īss laika sprīdis. Bieži vien zagļi jau zina, kam nāk pakaļ, reizēm paļaujas uz veiksmi, taču ilgāk par minūtēm piecām neaizkavējas. Bet apsardze atbrauc pēc minūtēm piecpadsmit.

Kas visvairāk tiek zagts? Pamatā – vērtslietas, nauda. Zagļi izķemmē guļamistabas, jo cilvēki vērtīgas lietas mēdz likt naktsskapīšos. Iecienīti ir arī pie rīģipša sienām pieskrūvēti seifi. Viss glīti sapakots līdzņemšanai, bet piepūle minimāla. Esot gadījumi, kad mājas saimnieki pat ir mājās – rosās pa pirmo stāvu, bet zagļi tikmēr – pa otro.

Pērn decembrī notika vairāk zādzību. Policija tad pastiprināja preventīvo darbu – strādājusi ar konkrētām personām, arī uzpircējiem, biežāk patrulējusi. Rezultātā janvārī sekoja kritums. Zādzības gan ir nozieguma veids ar augstu recidīva risku. Zaglis gadu, divus nosēž cietumā un, tiklīdz nonāk uz brīvām kājām, atkal iet zagt. Tādējādi jau šobrīd var prognozēt, ka pērn un aizpērn aizturētie notiesātie grupējumu dalībnieki pēc gada atkal turpinās iesākto.

Kā vislabāk pasargāties? Pašiem ir jānovērtē sava mitekļa drošība. Ja ir līgums ar apsardzes kompāniju, ieteicams uzstādīt perimetra signalizāciju. Tad signāls par nelūgtiem ciemiņiem ātrāk sasniegs pulti. Mājās nevajadzētu glabāt lielas vērtības, aizkari pie logiem jāieliek, un tumsā kāds gaismeklis arī par skādi nenāk.

Zelējamai tabakai seko narkotikas

Ar cilvēku koncentrāciju un vienlaikus turīgumu ir saistīts arī otrs izplatītākais noziegumu veids – narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana. Pērn 212 gadījumi. Un izplatītāji cenšas iekļūt arī skolās, jo tur pieejama daudzskaitlīga klientūra. Izplatīšanas tīkls tiek būvēts ar citu, šķietami nevainīgāku produktu – zelējamo tabaku. Tieši tāpēc policija un pašvaldības tik ļoti satraucas par šīs sērgas izplatīšanos. Kāds iepērk vairumā, tad pārdod citiem mazumā, tam visam piemīt aizliegtā augļa aura. Jauni cilvēki pamēģina šo un tad ir gatavi spert nākamo soli, un tās jau ir narkotikas.

Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks stāsta, ka viņu vidusskolā pirms pāris gadiem vairākiem bērniem analīzēs atklātas marihuānas lietošanas pēdas, arī šobrīd tiek gaidītas viena audzēkņa analīzes. “Narkotikas – tā ir urbāno teritoriju problēma. Uz laukiem vest narkotikas neatmaksājas – nav klientūras. Bet te ir skola ar 1000 bērniem!” Tāpēc bērni jāsargā pat no zelējamās tabakas. Starp citu, bodīte, kas lielveikalā “Apelsīns” Ādažos nodarbojās ar zelējamās tabakas tirdzniecību, jau labu laiku ir slēgta.

Nesadarbošanās ir problēma

Attiecībā uz kopējo cīņu ar noziedzību Māris Sprindžuks uzsver nepieciešamību pēc jēdzīgākas sadarbības pašvaldības un Valsts policijas starpā. Piemēram, Ādažos vidēji notiek 60 krimināla rakstura notikumi – pilns spektrs: dzeršana, čurāšana uz ielas, kaušanās, huligānisms, laupīšana, izvarošana. Bet policijas savstarpēji nesadarbojas, un no sistēmas viedokļa tas nav pareizi. Jo cietušais cilvēks taču neatšķir, kādu formu kurš oficieris nēsā un kāda pārkāpuma izmeklēšana kuram piekritīga. Birojam, kurā vērsties pēc palīdzības, būtu jābūt vienam. Turklāt Ādažos, kur mīt 12 000 cilvēki, nevis Saulkrastos ar 7000 iedzīvotājiem.

Ja cilvēkam sestdienā nozog velosipēdu, viņam jādodas uz Saulkrastiem rakstīt iesniegumu, jo pašvaldības policija lietu nevar rosināt. Tāpat kā nevar sodīt satiksmes huligānus. Šī drošības struktūru nesadarbošanās ir problēma, ko varētu risināt administratīvi teritoriālās reformas gaitā, taču šobrīd visa uzmanība pievērsta kartes zīmēšanai, nevis problēmām, kas būtu jārisina.

Divi risinājumi satiksmes drošībai

Arī trešā būtiskākā drošības problēma Pierīgā netieši saistīta ar sistēmas trūkumiem. Pērn reģistrēti 102 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi ar smagām sekām – cietušajiem. Un te pastāv tikai divi risinājumi. Pirmkārt, jāpārbūvē infrastruktūra – jātaisa kabatas kreisajiem pagriezieniem un četru joslu šosejas, lai palielinātu transporta caurlaidību. Mašīnu skaits ap galvaspilsētu arvien pieaug, tostarp kravas transports. Izbraucot no sastrēgušās Rīgas, braucējiem tīri psiholoģiski gribas braukt ātri. Pārāk ātri. Un tad arī notiek smagas sadursmes. Taču ceļu pārbūve un paplašināšana nav ne ātrs, ne lēts risinājums.

Tad, Māra Sprindžuka ieskatā, atliek otrs variants – jāpilnveido satiksmes sistēma tā, lai privātais transports tiktu lietots pēc iespējas mazāk. Rīgas satiksmes maršruti jāpagarina par 15–20 kilometriem uz visām pusēm un jāsavāc cilvēki no Pierīgas miestiem un jaunajiem ciematiem. Tad ievērojami samazinātos nepieciešamība pēc privātā transporta, samazinātos piesārņojums un augtu drošība uz ceļiem. Protams, šāda mēroga reformas nebūs iespējamas, kamēr “Rīgas satiksme” pati būs viens aizdomās turams kantoris ar krimināllietām par viltus nanoūdeņiem un pilnībā ieķīlātu ritošo sastāvu. Neviena apkaimes pašvaldība tādā uz vienu roku ar Rīgu neies.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.