Menu
 

Tiesas sēdē izskan liecības par "mentu kariem" Salaspils policijas iecirknī Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto: Valsts policija un ekrānuzņēmums Foto: Valsts policija un ekrānuzņēmums

Rīgas rajona tiesa jau devīto mēnesi skata lietu kriminālprocesā, kurā par dokumentu viltošanu, kas izdarīta personu grupā, apsūdzētas divas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa darbinieces – Ļena Keine-Kaštaļjana un Jana Stepense. Šomēnes, kad savas liecības tiesnesei Baibai Ābelei sniedza abas aizdomās turētās, izskanēja daudz informācijas par konfliktiem starp diviem Salaspils policijas iecirkņa grupējumiem, kas lika atcerēties Krievijas populāro detektīvseriālu "Mentu kari"…

Valsts policijas Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas bijusī priekšniece Ļena Keine-Kaštaļjana un inspektore Jana Stepense apsūdzētas par to, ka abas amatpersonas vienojušās par mērķtiecīgu reidu plānu un patiesībai neatbilstošu jeb viltotu dienesta ziņojumu sagatavošanu, apzinoties, ka reidi netiks organizēti. Reidi ir noteikta speciāla uzdevuma veikšana ārpus noteiktā darba laika, proti, nakts stundās, par ko paredzēta papildu atlīdzība pie darba algas. Apsūdzība uzskata, ka abas apsūdzētās amatpersonas vienojušās par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā, tas ir, lai palielinātu savu un citu iecirkņa darbinieku atalgojumu. Kopumā abas policistes vienojušās par vismaz sešu šādu reidu dokumentu viltošanu. Keine-Kaštaļjana no dienesta policijā atvaļinājās jau pagājušā gada aprīlī, bet Stepense joprojām ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, ņemot vērā viņai piemēroto drošības līdzekli.

Salaspilī konflikts starp Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem

Ļena Keine-Kaštaļjana liecināja, ka 2017. gadā viņa pārcelta darbā uz Salaspils iecirkni, kur ieņēma Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces amatu. Kā uzsvēra bijusī policiste, zinot viņas principialitāti un prasības pret padotajiem un kolēģiem, Salaspils iecirknī viņa jau no paša sākuma esot sagaidīta samērā rezervēti. "Man neviens īpaši nesmaidīja, jo bija skaidri zināms, ka vajadzēs strādāt," izteicās apsūdzētā.

Iepazīstoties ar kriminogēno situāciju Salaspils iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, Kriminālpolicijas priekšniece esot nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams organizēt sistemātiskus reidus, lielākoties ieplānojot tos nakts laikā. Reidos vienmēr esot piedalījusies arī pati Keine-Kaštaļjana. Sākumā Kriminālpolicijas darbinieki izmantojuši trīs savas dienesta automašīnas, bet tad pēc iecirkņa toreizējā priekšnieka Gata Kalvīša zvana viņa sapratusi, ka visas mašīnas aprīkotas ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), tāpēc gan Kalvītis, gan vēl dažas policijas amatpersonas var redzēt to pārvietošanās maršrutus.

Runājot par to ar saviem padotajiem, Keine-Kaštaļjana uzzinājusi, ka Salaspils iecirknī jau sen esot nesaskaņas starp Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem. "Kriminālpolicijas darbinieki man atbildēja, ka ir tāda problēma, ka viņi nepārtraukti karojuši ar Kārtības policiju, jo notiek informācijas noplūde," stāstīja apsūdzētā. Kad priekšniece jautājusi, kā tas ir iespējams, uzzinājusi, ka Gatim Kalvītim, kurš Salaspils iecirknī bija nostrādājis jau 12 gadus, tur ir pietuvinātas personas, tostarp nu jau bijušais Kriminālpolicijas nodaļas darbinieks Mareks Caurkubuls. Starp citu, kā varēja saprast, M. Caurkubuls ir liecinieks šajā tiesas procesā, turklāt sniedzis Keinei-Kaštaļjanai nelabvēlīgu liecību. Viņa bijusī priekšniece ir pārliecināta, ka uz Caurkubulu izdarīts spiediens un viņam likts tā liecināt.

Kopš Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece uzzinājusi par informācijas noplūdi, viņas organizētajos reidos policisti izmantojuši tikai personīgās automašīnas vai arī savu policijas palīgu aizdotos transportlīdzekļus.

Kā liecināja apsūdzētā, 2017. gada vasarā aizdomās par degvielas zādzību tikusi aizturēta cita Gatim Kalvītim pietuvināta persona – jaunākais inspektors Normunds Dzenis. Keine-Kaštaļjana esot pārliecinājusies, ka degviela tiešām ir zagta, jo Dzenis par to ticis tiesāts. Savukārt iecirkņa priekšnieks Kalvītis, kā uzskata bijusī policiste, nonācis pie secinājuma, ka visas aizturēšanas [daudzskaitlī, acīmredzot tāpēc, ka arī G. Kalvītis tika tiesāts par policijas degvielas piesavināšanos, – aut.] notikušas Keines-Kaštaļjanas dēļ, kura vienmēr cīnījusies par taisnīgumu. Apsūdzētā zināja stāstīt, ka Gatis Kalvītis, vēl būdams priekšnieka amatā, Salaspils policijas darbiniekiem esot jautājis, kā klājas Keinei-Kaštaļjanai, un izteicies, ka «drīz viņai ies baigi jautri».

Savukārt Ilze Zebre, kura savulaik bija Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces vietniece, liecinot šajā procesā, atklāja, ka Kalvītis solījis izdarīt visu, lai Keini-Kaštaļjanu novāktu. Pāris mēnešus pēc tam Kalvītis jau tika atstādināts no amata, jo pret viņu bija uzsākts kriminālprocess par piesavināšanos nelielā apmērā (runa bija par degvielu 19 eiro vērtībā). Arī šī lieta nonāca tiesā, kur Kalvītim tika piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Kā liecināja Keine-Kaštaļjana, bijušais iecirkņa priekšnieks vispirms noformēja sev darbnespējas lapu. Lai arī viņš iecirkni vairs nevadīja, tomēr pat vairākus mēnešus pēc tam esot piestaigājis uz turieni, turklāt nevienam nenodeva atslēgas.


Bijusī policijas darbiniece Ļena Keine-Kaštaļjana.

Valsts policijas vadība Keines-Kaštaļjanas ziņojumus atstājusi bez ievērības

2018. gada 25. februārī Keinei-Kaštaļjanai esot piezvanījis Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Butkevičs un licis viņai uzņemties Salaspils iecirkņa vadību – kļūt par priekšnieka pienākumu izpildītāju. Ļ. Keine-Kaštaļjana gan mēģinājusi iebilst, paskaidrojot, ka Salaspils policijas iecirknī burtiski notiek karš, ka viņai jau esot piedraudēts izdarīt tā, lai viņa zaudētu amatu policijā. Butkevičs atbildējis, ka cita, kuram šos pienākumus uzticēt, neesot, bet lai Keine-Kaštaļjana neuztraucas – viss būšot kārtībā. Policijas darbiniece šim priekšniecības rīkojumam vairs neesot iebildusi un uzņēmusies papildu pienākumus.

Ņemot vērā to, ka tieši tolaik Salaspils iecirkņa apkalpojamajā teritorijā palielinājās zādzību skaits no mājokļiem un dārza mājiņām, tika turpināti arī nakts reidi, kuros joprojām esot izmantotas policistu personīgās automašīnas. Lai informācija nenoplūstu, rīkojumi par reidiem policijas darbiniekiem nodoti ne agrāk kā dienu iepriekš. Tam bijis pamatots iemesls. Piemēram, 2018. gada martā vai aprīlī Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki esot gribējuši likvidēt kādu nelegālā alkohola tirdzniecības vietu jeb točku, no kuras, kā liecināja Keine-Kaštaļjana, zināmas naudas summas tikušas maksātas konkrētiem Kārtības policijas nodaļas darbiniekiem. Jau operācijas laikā no policijas dežūrdaļas esot zvanījis dežurants Zvirbulis un jautājis kādam Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekam, ko viņi dara tajā vietā. No tā vien varējis secināt, ka iecerētajiem operatīvajiem pasākumiem rezultātu vairs nebūs. Tiesa, arī uz sev uzticamajiem Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem priekšniece ne vienmēr esot varējusi paļauties. Keine-Kaštaļjana atklāja, ka policisti strādājuši, bet viņiem paticis arī iedzert, tāpēc viņai nācies izmantot speciālus paņēmienus, lai pārbaudītu, vai policisti tiešām pilda viņiem uzdoto.

Jau atbildot uz tiesneses Baibas Ābeles jautājumiem, Ļ. Keine-Kaštaļjana liecināja, ka ir ziņojusi Valsts policijas vadībai – konkrēti Jurim Šultem un Andrejam Sozinovam – par to, ka Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis pēc tam, kad jau bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, kopš 2018. gada jūnija katru nedēļu divas trīs reizes ieradies savā bijušajā darbavietā, kur ticies ar policistiem Jāni Bērziņu un Nikolaju Mitroščenko. Viņi trijatā sēdējuši Jāņa Bērziņa kabinetā, tas ir, tieši tajā telpā, kur glabājās Keines-Kaštaļjanas organizēto policijas reidu dokumentācija. Apsūdzētā pieļauj, ka tādā veidā viņas nelabvēļiem bijusi iespēja iepazīties ar visu reidu plāniem un atskaitēm, lai atrastu tādus dokumentus, kuri radītu šaubas par to, ka tādi kārtības sargu operatīvie pasākumi vispār notikuši. Uz Ļenas Keines-Kaštaļjanas ziņojumiem Valsts policijas vadība neesot reaģējusi. Jau toreiz Salaspils policijas iecirknī Keinei-Kaštaļjanai esot tieši acīs pateikts: "Keine, būs kriminālprocess, un tu šeit nestrādāsi!"

Vienai problēmas ar atmiņu, otra psiholoģiski ietekmēta

Kā liecību sniegšanas laikā atzina apsūdzētā Keine-Kaštaļjana, ņemot vērā to, ka Kārtības policijas nodaļas darbinieki mēdza noplūdināt informāciju par Kriminālpolicijas nodaļas operatīvajiem pasākumiem, bijušas reizes, kad reida plāns ticis sastādīts, dokumentācija tikusi piereģistrēta iecirkņa dežūrdaļā, bet reids nav noticis. Tā esot darīts, lai maldinātu negodprātīgos policistus. Ja kāds reids reāli nenotika, atskaišu tabelēs tas netika norādīts un atalgojums par to netika saņemts. Prokurore Dace Lapinska, kura šajā lietā ir apsūdzības uzturētāja, gan saskatīja nelielas pretrunas starp Ļenas Keines-Kaštaļjanas pirmajām sniegtajām liecībām un to, ko viņa liecināja tiesas sēdes laikā. Apsūdzētā to skaidroja ar to, ka Iekšējās drošības biroja izmeklētājs viņu pratinājis ļoti pavirši, pat īsti neklausoties, ko liecina aizdomās turētā. Vēl viens iemesls – veselības stāvokļa dēļ apsūdzētajai esot bijušas problēmas ar atmiņu.

Apsūdzētā Jana Stepense savas liecības bija sagatavojusi rakstiski. To nolasīšana viņai aizņēma vairāk nekā stundu, bet uz jautajumiem viņa, izmantojot savas tiesības, atbildēt atteicās. Savās liecībās Stepense lielākoties bija aprakstījusi faktiski visu savu autobiogrāfiju. Runājot par policijas reidiem, kuros viņa gan pati esot piedalījusies, gan gatavojusi tiem dokumentāciju, piemēram, atskaites, Stepense akcentēja to, ka viņa tikai godprātīgi pildījusi savas tiešās priekšnieces rīkojumus. Arī Jana Stepense liecināja par nesaskaņām, kādas valdījušas starp Kārtības policijas nodaļu un Kriminālpolicijas nodaļu Salaspils iecirknī, bet tik lielu uzsvaru kā viņas kolēģe uz tām nelika. Savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā jaunā sieviete, kurai joprojām esot policijas darbinieka statuss, tikai viņa ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, neatzina. Prokurore arī Stepenses liecībās saskatīja pretrunas, bet apsūdzētā to skaidroja ar psiholoģisku ietekmēšanu, ko pret viņu veicis Iekšējās drošības biroja izmeklētājs Imants Golubs laikā, kad sieviete bija aizturēta. Jana Stepense atšķirībā no Ļenas Keines-Kaštaļjanas iebilda pret savu sākotnējo liecību nolasīšanu tiesas sēdē.

Tas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa bijušais priekšnieks Gatis Kalvītis savulaik nodarbojies ar nelikumībām, piemēram, piesavinājies degvielu, kas bija paredzēta dienesta transportam, ir fakts, ko viņš pats atzinis tiesā un saņēmis par to pelnīto sodu. Rīgas rajona tiesas tiesnesei Baibai Ābelei būs jāizlemj, vai likumu pārkāpušas vēl divas policistes – Ļena Keine-Kaštaļjana un Jana Stepense.

Protams, klausoties viņu stāstus par to, kā policijas darbinieki pašaizliedzīgi strādājuši, dienesta vajadzībām izmantojot personīgās automašīnas, bet savus mobilos telefonus ne vienmēr ņēmuši līdzi, tāpēc to lokācijas nesakrīt ar reidu maršrutiem, katram var rasties savs viedoklis par to, kas un kā īsti noticis. Jāpiebilst, ka iepriekšējās sēdēs tika pratināti liecinieki – Salaspils iecirkņa policijas darbinieki, kuri nebija tik pārliecināti, ka visi reidi, par kuriem maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, tiešām notikuši…

Lai kā tur bijis, bet, runājot par "mentu kariem" Salaspilī, jāatceras, ka dūmu bez uguns arī nemēdz būt. Iespējams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu…

2 komentāri

  • Krimis
    Krimis Sestdiena, 11 Aprīlis 2020 00:04 Komentāra saite

    Interesants raksts, pēc kura izlasīšanas rodas vairāki jautājumi:
    - kapēc Ļ.Keine-Kaštaļjana norādot, ka izmeklētājs viņu pratināja pavirši, nenorāda, ka viņa ar protokola saturu iepazinusies un to parakstījusi (varēja tak arī noslēgumā pierakstīt visu, ko vēlējās), kā arī to, ka viņa vēlāk iesniedza papildus savas mājās sagatavotās liecības.
    - kapēc J.Stepense, norādot, ka viņu psiholoģiski ietekmējis izmeklētājs ( nepaskaidrojot kā tieši), nenorāda, ka pratināšana bija viņas izraudzītā advokāta klātbūtnē, viņai pratināšanas laikā netika liegts saņemt dzeramo ūdeni un apmeklēt labierīcības, viņa netika ievietota uz 2 diennaktīm izolatorā, bet pēc nopratināšanas tika atbrīvota, viņa nenorāda, ka izmeklētājs advokāta klātbūtnē bija viņai lūdzis nosaukt jebkādus argumentus un pierādījumus, ka viņa piedalījās " reidos", t.sk., jebkādas sim kartes, ko pēc viņas teiktā tika izmantotas, lai nelietotu savus mobilos telefonus, kā arī prasīja nosaukt kaut vienu objektīvi pātbaudāmu pierādījumu, kas apliecinātu, ka šie " nakts reidi" ir bijuši- kāda aizturētā persona, pēc datu bāzēm pārbaudītā aizdomīgā automašīna vai persona, kaut kas zīmīgs, kas tajā naktī noticis. Bez tam J.stepense nenorāda, ka nopratināšanas protokolu gan viņa, gan viņas advokāts izlasīja un parakstīja, pie tam J.Stepense veica pašrocīgu papildus ietakstu protokola beigās. Taču to, ka viņa augstāk minētās liecības uz vairākām lpp būtu sniegusi psiholoģiski iespaidota, viņa nenorāda, kā arī advokāts visas nopratināšanas laikā nevienā brīdī nenorādīja uz jebkādu viņa klientes iespaidošanu un ieteikumu neatbildēt uz kādu jautājumu (tapēc jau bija advokāts, kurš sekoja, vai pratināšanad procedūra bija ievērota). Arī tiesas sēdē nedz J.Stepense, nedz viņas advokāts, nevarēja pamatot kā tieši izmeklētājs būtu viņu psiholoģiski iespaidojis, liekot uzsvaru uz it kā liecinieku (citu Salaspils policijas iecirkņa darbinieku) iespaidošanu.
    Protams, aizturēšana nav patīkaa, un arī sekojošā nopratināšana, bet, ja Ļ.Keine -Kaštaļjana ļoti labi pārzina, kādas darbības veicamas ar kriminogēno kontingentu pēc aizturēšanas, lai iegūtu pilnīgu informāciju un atklātu noziegumu ( līdz ar to viņa nemaz neakcentēja, ka būtu psiholoģiski ietekmēta), tad J.Stepenses kā kriminālpolicijas darbinieces (opera) atrunas ir nožēlojamas, jo negribas ticēt, ka ikdienas darbā ar aizturētajām personām viņa runā par plaukstošajām puķēm vai brokastīs ceptām pankūkām, pēc kā rūdītais tipiņš izplūst asarās un atzīstas visos padaules grēkos, par ko Ļ.Keine var sataisīt super sižetu degpunktā!

  • Alfons
    Alfons Otrdiena, 21 Aprīlis 2020 10:22 Komentāra saite

    Komentars Super

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.