Krāpnieki kļūst arvien rafinētāki. Bankas noklusējušas būtisku informāciju? ^{Apriņķis.lv}

Pirms nedēļas viņu noziedzīgās shēmas rezultātā bez naudas palika Ligita [vārds mainīts – aut.] no Pierīgas. Apkrāptā sieviete ir pārliecināta – no nepatikšanām viņa būtu izvairījusies, ja zinātu, ka noziedznieki var piezvanīt pat no bankas tālruņa numura…

Ligita nav nekāda naivā meitene. Sieviete labākajos gados, kura pārliecinoši darbojas ar internetu, viedierīcēm un citām modernajām tehnoloģijām. Protams, arī Ligita zināja, ka internetā uzdarbojas krāpnieki, kuri zvana cilvēkiem, uzdodas par bankas darbiniekiem un mēģina iegūt viņu datus, lai ar to palīdzību piekļūtu banku kontiem. Tomēr zvans no tālruņa numura, ko viņa vienmēr izmantojusi saziņai ar “SEB banku”, sievieti pārsteidza nesagatavotu…

Drošības sistēmas uzlabošana noslēdzas ar tukšiem kontiem

Ligitai nupat bija sācies atvaļinājums, un tam par godu viņa ceturtdienas vakarā bija nolēmusi sevi palutināt ar vizīti skaistumkopšanas salonā pie savas frizieres. Matu kopšanas speciāliste sarunā ar savu klienti ieteica iegādāties speciālus matu kopšanas līdzekļus, ko visērtāk varot iegādāties interneta veikalā, kas pats sevi pozicionē kā lielākais smaržu, kosmētikas un rotaslietu e-veikals Baltijā. Sieviete ar interneta starpniecību iepērkoties samērā regulāri, tāpēc jau tajā pašā pievakarē sēdusies pie datora, izvēlējusies nepieciešamās preces, veikusi pasūtījumu un izdarījusi visu, lai ar internetbankas palīdzību samaksātu par preci 28 eiro.

Uzreiz pēc tam iezvanījās Ligitas mobilais tālrunis. Zvanītāja bijusi sieviete, kura stādījusies priekšā kā “SEB bankas” darbiniece. Zvana iemesls – finanšu iestādes darbinieki pamanījuši aizdomīgu darījumu – nupat Lietuvā no Ligitas konta vairākkārt nesekmīgi mēģināts noņemt lielāku naudas summu. Ligitai jautāts, vai bankas karte šobrīd ir pie viņas. Ligita nekavējās pajautāt, kāpēc zvanītāja ar viņu runā krieviski. Uz to nekavējoties saņemta atbilde, ka tieši tobrīd ļoti aktivizējušies interneta krāpnieki, visi latviski runājošie operatori jau esot aizņemti, tādēļ piesaistīta darbiniece, kura parasti apkalpo krievvalodīgos klientus.

It kā loģiskais skaidrojums un tas, ka zvanītāja runājusi ļoti raiti un profesionāli, Ligitu pārliecināja, tomēr izšķirošā loma bija tam, ka zvanīts tieši no “SEB bankas” tālruņa numura. To sieviete pat sarunas sākumā pārbaudīja datorā. Kad Ligita atbildēja, ka karte ir pie viņas, sekoja jautājums, vai kādai citai personai ir piekļuve viņas internetbankai. Uzzinājusi, ka tādas personas nav, bet internetbankai tieši tobrīd pieslēgusies pati Ligita, krievvalodīgā zvanītāja teikusi, ka veiks bankas konta dubultās drošības sistēmas uzstādīšanu.

Ligita atzīst, ka tobrīd bijusi ļoti uztraukta, jo kuram gan gribas palikt bez naudas. Tomēr viņa vēlreiz pārprasījusi bankas darbiniecei, vai tiešām zvana no “SEB bankas”, un teikusi, ka piezvanīs uz banku, lai par to pārliecinātos. Darbiniece teikusi, lai nesatraucas – ka viņa tūlīt pati atzvanīs. Un tiešām – tūlīt pat arī atzvanīja “SEB bankai”, ar kuru viņa ne tikai turpināja sarunu, bet “bankas darbiniecei” arī izpauda savu bankas lietotāja kodu, kā arī kodu kalkulatora kodus. Sarunas turpinājumā Ligita manīja, kā uz viņas tālruņa numuru pienāk īsziņas, kas vēsta par to, ka no konta tiek aizskaitīta nauda – vispirms 300 eiro, pēc tam mazākas summas. Zvanītāja skaidrojusi, ka šī nauda tiekot rezervēta, lai noziedznieki nevarētu to iegūt.

Kad teju visa nauda, kas atradās “SEB bankas” kontā, bija “izglābta”, zvanītāja Ligitai teikusi, ka redzot – viņai arī bankā “Citadele” ir konts. Ligita atbildēja apstiprinoši, bet izdarīgā operatore nekavējusies piedāvāt, ka viņa sazināsies ar “Citadeli”, lai arī no šīs iestādes piezvana un uzlabo konta drošību. Nepagāja ne pāris minūšu, kad atkal iezvanījās Ligitas telefons. Bankas “Citadele” tālruņa numurs Ligitai bija saglabāts kontaktu sarakstā, un zvanīts ticis tieši no tā. Šoreiz runātājs bija vīrietis, bet atkal krievs. Kad Ligita par to iejautājās, viņš bez aizķeršanās atbildējis, ka bankas sistēmā kā klientam vēlamā saziņas valoda norādīta tieši krievu. Uzzinājis, ka tas nav iespējams, zvanītājs laipni apsolīja šo informāciju labot, bet pats turpināja sarunu, piedāvādams arī šim Ligitas kontam “uzlabot drošību”. Viss atkārtojās, līdz arī otrs Ligitas konts bija praktiski tukšs…

Kad saruna beidzās, Ligita saprata, ka pieļāvusi milzīgu un ļoti muļķīgu kļūdu. No viena viņas bankas konta vairākos paņēmienos bija aizskaitīti teju 600 eiro, no otra – nepilns simts. Interesanti, ka naudas pārskaitījumi bija veikti uz ārvalstīm – uz Lietuvu un Ukrainu. 300 eiro pārskaitījums kādam mistiskam uzņēmumam Viļņā vēl it kā bija procesā – nauda skaitījās rezervēta. Ligita nekavējoties sazinājās ar abām bankām un apstrīdēja visus nupat notikušos darījumus. Tas gan nekādu pozitīvu rezultātu nedeva.

“Citadeles” atbilde bija sekojoša: “Pat ja internetbankā šī summa vēl redzama kā rezervēta, mēs to nevaram Jums atgriezt, jo darījums ir noticis. Zvans, ko saņēmāt it kā bankas vārdā, bija krāpnieku īstenots. Mēs kā banka Jums nekad nelūgsim nosaukt internetbankas paroles, kodu kartes ciparus vai apstiprinājuma SMS kodus. Mēs Jūs vienmēr lūgsim identificēties, lai zinātu, ka Jūsu finanšu situāciju pārrunājam tikai un vienīgi ar Jums, bet nekad nejautāsim datus, kas ļauj veikt finanšu darbības, kā to dara krāpnieki. Diemžēl finanšu līdzekļu atgriešanu nevaram veikt, jo tā notikusi ar Jūsu līdzdalību un 3D Secure autorizāciju. Aicinām turpmāk būt īpaši uzmanīgam un neizpaust šāda veida datus, kas apdraud Jūsu finanšu drošību.”

“Par izglītību” jeb “skola maksā naudu”

Bankā “Citadele” Ligitai ir patēriņa kredīta konts ar salīdzinoši nelielu limitu. Labi, ka tā, jo noziedznieki, kā pēc tam izrādījās, tur vēl bija mēģinājuši Ligitas vārdā paņemt kredītu 1100 eiro apmērā, kā naudas vajadzības mērķi sarkastiski norādot “Par izglītību”. Labi, ka vismaz tas viņiem neizdevās, bet arī tāpat Ligitas noskaņojums šobrīd nav tas labākais – atvaļinājums sācies tik slikti, kā vēl nekad dzīvē. Protams, ka viņa pēc palīdzības vērsusies arī Valsts policijā, cerības atgūt vismaz daļu no savas naudas sieviete vēl neesot zaudējusi, lai gan, ja godīgi, ar katru dienu tās kūst kā saldējums vasaras svelmē…

Var jau teikt, ka skola maksā naudu. Ligita labi saprot, kur un kā ir kļūdījusies. Daloties savā bēdu stāstā, viņa grib brīdināt citus godīgos iedzīvotājus, lai vismaz tie neiekrīt krāpnieku viltīgi izliktajos slazdos. Viņu pašu visvairāk satriecis tas, ka noziedznieki tagad jau spēj pat piezvanīt no bankas tālruņa numura… Jā, bankas regulāri brīdina par krāpniekiem, kas uzdarbojas internetā, bet līdz šim neviens un nekad nebija ziņojis, ka viņiem ir arī tādas iespējas. Ligita pēc notikušā jūtoties morāli traumēta, jo kam lai tagad tic? Kad jautājusi bankām, kā tas iespējams, ka noziedznieki var izmantot to tālruņa numurus, finanšu iestādes atrunājušās, ka par to jāprasot sakaru operatoriem…

Nākamajā dienā, kad, lai ieietu jaunizveidotajā internetbankā, vajadzējis ievadīt jauno paroli un autorizācijas kodu, kas pienāca no tā paša numura, ko izmantoja krāpnieki, Ligita nav spējusi noturēties un sākusi raudāt – tik lielas jau bijušas bailes veikt kādas operācijas elektroniski.

Sarunas noslēgumā Ligita retoriski teic: “Zinu, ka pati esmu vainīga, un turpmāk, protams, vairs tik naivi neiekritīšu. Tomēr – ir tik grūti dzīvot pasaulē, kurā tu nevienam nevari uzticēties. Un pat tad, kad esi kļūdījies, tev iestādēm, kurām esi uzticējis glabāt savu naudu, n-tās reizes jāpierāda, ka neesi kamielis, un vienalga – pats esi vainīgs! Dārga mācība!”

“SEB banka” un “Citadele” zinājušas par to tālruņa numuru izmantošanu

Ja piemin abas šajā bēdīgajā notikumā iesaistītās bankas, tad tās savās mājaslapās vēl joprojām nav informējušas klientus, ka noziedznieki savās krāpšanas shēmās tagad izmanto to tālruņa numurus. AS “SEB banka” redzamā vietā ievietojusi brīdinājumu: “Uzmanieties no krāpnieciskiem tālruņa zvaniem un paziņojumiem! Lai pasargātu savas finanses un nekļūtu par krāpnieku upuri, esiet īpaši piesardzīgi, saņemot tālruņa zvanus vai paziņojumus e-pastā vai SMS ar saitēm, kur tiek pieprasīti Jūsu dati.”

Savukārt banka “Citadele” savus klientus brīdinājusi pirms mēneša – ziņu arhīvā var atrast nedaudz plašāku tāda paša satura informāciju: “Krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, klientiem apgalvo, ka viņu kontā notiek krāpnieciski darījumi, un, lai tos atsauktu, nepieciešami internetbankas pieejas dati. Aicinām neuzķerties uz viltus zvaniem, kā arī nodot ziņu tālāk cilvēkiem, kas ir vairāk apdraudēti, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki.”

“Rīgas Apriņķa Avīze” abām šīm finanšu iestādēm pajautāja, vai tām zināms, ka noziedznieki izmanto banku tālruņa numurus, un kādēļ par to netiek brīdināti klienti. Banka “Citadele” atbildēja: “Jā, tas no klienta puses var izskatīties kā zvans no bankas, jo krāpnieki izmanto starpniekoperatoru pakalpojumus, kas pieļauj šādu iespēju. Esam šo problēmu pārrunājuši ar mobilo sakaru operatoriem, diemžēl viņi nevar palīdzēt bloķēt šādus zvanus. Problēmu labāk spēs izskaidrot paši operatori. “Citadele” no savas puses visos savos kanālos, klientu komunikācijā un ārējos paziņojumos aktīvi informē, ka banka nekad nezvanīs un nelūgs nosaukt internetbankas paroles, kodu kartes ciparus vai apstiprinājuma SMS kodus.”

Savukārt AS “SEB banka” vēstīja: “Paziņojumus liekam atbilstoši notikumiem, kas tajā konkrētajā brīdī svarīgi un var būt noderīgi klientiem. Krāpniecisku telefona numuru izmantošana, kuri signāla sūtīšanas laikā tiek pārsaukti šķietami kāda cita pakalpojuma sniedzēja vārdā, piemēram, “SEB bankas” Klientu centra numura formā, tiek izmantota retāk, bet ļoti operatīvi identificējama. Informējam klientus, ka jebkādu zvanu gadījumā, kur persona piesaka sevi kā bankas darbinieku, aicinām būt piesardzīgiem un nekādā gadījumā neizpaust personīgu informāciju. Valsts valodā var pajautāt, kāpēc tiek veikts šis zvans. Ko tieši zvanītājs vēlas. Kopumā aizdomu gadījumā iesakām pārtraukt sarunu un pašam zvanīt uz banku, jo tādā veidā var nodrošināties, ka sarunas persona tiešām būs bankas darbinieks. Par detaļām, kā tas ir iespējams, ka, sūtot zvana signālu, tiek izmantoti citi telefonu numuri, aicinu vaicāt telekomunikāciju operatoriem, kas varētu sniegt labu un izglītojošu sarunu.”

Runājot par telekomunikāciju operatoriem, tad Ligitas epopejā tika izmantoti trīs tālruņa numuri, diviem no tiem kā pakalpojuma nodrošinātājs norādīts SIA “Latvijas mobilais telefons”, bet trešajam – SIA “Tet”. Neviens no šiem uzņēmumiem divu dienu laikā nedeva atbildi uz jautājumu, kā un kāpēc iespējams, ka noziedznieki var zvanīt no tālruņa numuriem, ko izmanto bankas…

Kamēr notiek izmeklēšana, krāpnieki turpina savu rūpalu…

Latvijā ir iestāde “CERT.LV”, kuras misija esot veicināt informācijas tehnoloģiju drošību Latvijā. Ja plašāk, tad šī Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā institūcija  uztur un aktualizē informāciju par informācijas tehnoloģiju drošības apdraudējumiem. Kad “Rīgas Apriņķa Avīze” šai iestādei pajautāja, vai tai zināms, ka noziedznieki saziņā izmanto tos pašus tālruņa numurus, kas reģistrēti bankām, “CERT.LV” atbildēja: “Paldies par izrādīto interesi, taču šiem incidentiem notiek izmeklēšana, un izmeklēšanas interesēs  plašākus komentārus sniegt nevaram. Aicinām sazināties ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).” Savukārt ENAP jautājumu pārsūtījusi Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļai, bet tā savu atbildi vēl droši vien gatavo…

Tādā situācijā “Rīgas Apriņķa Avīzei” nākas paļauties uz kādu savu anonīmu avotu Valsts policijā, kas pastāstīja, ka tehniski tāda pieslēgšanās citam tālruņa numuram ir iespējama, Latvijā tādi gadījumi tiekot konstatēti jau kopš pagājušās ziemas. Policijas darbinieks arī zināja teikt, ka interneta krāpnieki nezvana uz labu laimi. Noziedznieki veicot rūpīgus izpētes darbus, internetā vākdami informāciju par savu nolūkoto upuri. Nav izslēgts, ka ar kādas ļaunatūras palīdzību no pesonas datora jau iepriekš pikšķerēti tās dati, tāpēc Ligitas gadījumā krāpnieki labi zināja, kurās bankās viņai ir konti, noteikti zināja viņas vārdu un, iespējams, vēl daudz ko.

Starp citu, šo pieņēmumu varētu apstiprināt arī tas fakts, ka Ligitas pirkums, ko viņa pirms sarunas ar telefonkrāpniekiem veica internetveikalā, kā pēc pāris dienām izrādījās, nemaz nebija izdevies. Tagad cietusī sieviete atminas, ka brīdī, kad viņa it kā pabeidza maksājuma operāciju, datora ekrānā uz īsu brīdi parādījušies agrāk neredzēti uzraksti lietuviešu valodā. Tas varētu liecināt, ka noziedznieki jau kontrolēja viņas datoru, gaidīdami, kad viņa veiks kādu darbību internetbankā.

Šoreiz uz citu Latvijas banku fona pozitīvi izcēlusies “Swedbank”, kas 20. jūlijā jeb dienā, kad “Rīgas Apriņķa Avīze” jau tikās ar apkrāpto Ligitu, beidzot publicējusi sekojošu informāciju: “Pat ja redzi bankas numuru un tiec uzrunāts savā vārdā, atceries, krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā likt mums noticēt, ka zvana banka.” Klāt pievienots arī interesants telefona sarunas ieraksts, kurā interneta krāpniece mēģina piemuļķot kādu sievieti, tiesa, vismaz tajā gadījumā neveiksmīgi. Starp citu, Ligita, kad noklausījās šo sarunu, bez minstināšanās atpazina tās pašas sievietes balsi, kura viņai bija uzdevusies par “SEB bankas” darbinieci…

Nesen plašsaziņas līdzekļos parādījās bankas “Luminor” ekspertes Jekaterinas Zinicas padomi, kā atpazīt krāpniekus, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem. Šī eksperte gan nebrīdina par to, ka noziedznieki var zvanīt arī no bankas tālruņa numura, tomēr viens viņas padoms noteikti liekams aiz auss: “Atzvani bankai! Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, saruna jāpārtrauc un jāzvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. Izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, viņš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr tas bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.”