Menu
 

Rīgas rajona tiesa izbrāķē Olaines policijas darbu Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Šomēnes Rīgas rajona tiesā tika izskatītas divas administratīvā pārkāpuma lietas, ko par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām bija uzsākuši Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa darbinieki. Lai arī nevar teikt, ka pārkāpumu nebija, tiesa abos gadījumos pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību. Iedziļinoties abu lietu niansēs, nākas secināt, ka galvenais iemesls, kāpēc tiesneši sprieduši tieši tā, ir Olaines iecirkņa policistu nekvalitatīvais darbs.

“Rīgas Apriņķa Avīzes” žurnālista uzmanību abas administratīvā pārkāpuma lietas piesaistīja tādēļ, ka olainieši Jurijs Skubeničs un Sergejs Buivids, kurus policijas iecirknis mēģināja saukt pie atbildības, jau agrāk izcēlušies ar acīm redzamu nepatiku pret valsts iestādēm, sevišķi – pret kārtības sargiem. Kā izskatās, abas personas ļoti daudz zina par savām tiesībām, savukārt pienākumi nav viņu jājamzirdziņš. Tiklīdz ir iespēja, viņi necenšas tos “apseglot”.

Vienā lietā pieļauj vismaz trīs kļūdas

Pirmais tiesas priekšā stājās Jurijs Skubeničs. Taisnības labad jāatzīst, ka vārds “stājās”, rakstot par šo tiesas sēdi, nav īsti vietā, jo ne atbildētājs Skubeničs, ne viņa aizstāvis Sergejs Buivids un vēl kāds zālē sēdošs atbalstītājs, kura vārdu tiesnesei Inesei Siliņevičai tā arī neizdevās uzzināt, ar cieņas izrādīšanu pieceļoties kājās neizcēlās.

Faktiski daudz netrūka, lai tiesa nemaz nenotiktu, jo Skubeničs un Buivids, kuri bija izvēlējušies sēdēt tuvu blakus, sēdes sākumā kategoriski atteicās ievērot Covid-19 dēļ noteiktos drošības pasākumus – distancēties vai uzlikt sejas aizsargmasku, kuras viņiem tika piedāvātas. Tikai tad, kad tiesnese Siliņeviča, ņemot vērā to, ka viņas prasība tika ignorēta, pasludināja pārtraukumu, atbildētājs un viņa aizstāvis nolēma izmantot sejas maskas, abiem vienojoties, ka par šo tiesneses prasību noteikti sūdzēsies.

Kamēr žurnālistiem šajā vīrusa draudu laikā uz katru tiesas sēdi jāpiesakās un jāsaņem atlauja, jau pieminētais Skubeniča atbalstītājs, kurš bija ieradies pilnīgi patvaļīgi, runājot ar tiesnesi, ne tikai nepiecēlās kājās un nenosauca savu vārdu, bet apvainojās, kad tika uzrunāts kā persona, uzsverot, ka ir cilvēks. Uz citiem tiesneses jautājumiem viņš tā arī neatbildēja, jo nesaprotot valsts valodu. Tas gan viņam nebija šķērslis, lai ar paskaļu sarunāšanos traucētu sēdes gaitu.

Arī pēc tiesneses atgriešanās lietas izskatīšana pēc būtības vēl nesākās, jo Skubeniča aizstāvis Buivids viņai pieteica noraidījumu. Noraidījuma pamats – tiesnese uz sēdi esot uzaicinājusi trīs lieciniekus, bet Buivids uzskata, ka tiesai nav tādu tiesību. Tiesnese Siliņeviča vēlreiz pasludināja pārtraukumu, lai pieņemtu lēmumu par šo noraidījumu. Viņa nesaskatīja iemeslus savai atstatīšanai, tāpēc tiesas sēde varēja turpināties.

Runājot par to, kāds tad īsti bija Jurija Skubeniča pārkāpums, tiesas sēdē izskanēja, ka viņam bijis aizdomās turētā statuss kādā kriminālprocesā, kas tika izmeklēts Olaines iecirknī. Saskaņā ar Biometrijas datu sistēmas apstrādes likumu policijas darbiniekiem no visiem aizdomās turētajiem jāizņem konkrēti biometrijas dati – fotoattēls un plaukstas (pirkstu) nospiedums.

Tas nav nekas īpašs, jo katrs no mums, saņemot personu apliecinošu dokumentu, nodod tieši tādus pašus datus, vienīgā atšķirība, ka tiek ņemts tikai viena pirksta nospiedums. Šai likuma normai ir arī ļoti racionāls un loģisks izskaidrojums – izmantojot no aizdomās turētajiem paņemtos biometrijas datus, policijai nereti izdodas atklāt arī citus noziedzīgos nodarījumus. Stap citu, kriminālprocess, kurā Skubeničs bija aizdomās turētais, izbeigts neesot, tas jau pasen nodots prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai.

Zinot Juriju Skubeniču, nav nekāda pārsteiguma, ka pagājušā gada 2. decembrī, kad Olaines iecirkņa kriminālpolicijas inspektors palūdza viņam nodot iepriekš minētos biometrijas datus, aizdomās turētais atteicās. Policists neko daudz neesot skaidrojis (atbildētājs tiesas sēdē minēja, ka saruna ar inspektoru viņam esot ierakstīta), tikai piedāvājis tam uz baltas papīra lapas apstiprināt savu atteikšanos, kas arī ticis izdarīts.

Tikai pēc tam J. Skubeničs uzzinājis, ka 18. decembrī viņam Olaines iecirknī noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Pavēste esot sūtīta, bet Skubeničs apgalvo, ka viņu tā neesot sasniegusi. Toties viņš bija iepazinies ar administratīvās lietas materiāliem un atklājis tajā vairākas būtiskas kļūdas. Piemēram, inspektors, kurš par notikušo rakstīja ziņojumu, tajā nebija norādījis pārkāpuma izdarīšanas datumu. Dežurants, pieņemot lēmumu, bija sajaucis datumus, bet policijas darbiniece, kura formēja protokolu, pārkāpuma laiku no kriminālpolicijas inspektora bija uzzinājusi, tikai šo informāciju nenofiksēja kā pienākas, aprobežojoties ar ierakstu, kas tika veikts ar zīmuli.

Iespējams, ka visbūtiskākais šajā lietā bija Jurija Skubeniča uzdotais jautājums par to, kāpēc policisti viņu uzreiz neinformēja par paredzēto atbildību. Kāpēc administratīvā pārkāpuma protokolu nevarēja noformēt uzreiz, ja viņš arī tad būtu atteicies nodot savus biometrijas datus.

Policists nezina, vai pildījis dienesta pienākumus

Jau nākamajā dienā Rīgas rajona tiesā tika izskatīta lieta par Sergeja Buivida izdarīto iespējamo administratīvo pārkāpumu. Šo lietu skatīja tiesnese Kristīne Evertovska, bet Buivids sevi aizstāvēja pats. Arī uz šo procesu bija ieradušies pat vairāki atbildētāja līdzjutēji, starp kuriem bija arī Jurijs Skubeničs, bet jāatzīst, ka šoreiz visi pret tiesu izturējās ar daudz lielāku cieņu un pietāti, arī Buivids šoreiz nebija slinks, lai pieceltos kājās, kad viņu uzrunāja tiesnese.

Pārkāpums, par kuru S. Buividam bija noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, noticis šā gada 1. martā. Policijas ekipāža pievērsusi uzmanību pa ceļu braucošam velosipēdistam. Braucējs, kurš neko gan neesot pārkāpis, kā vēlāk tika noskaidrots, bija Buivids. Kā savā ziņojumā skaidroja policisti, velosipēdistu viņi apturējuši, lai pārbaudītu, vai viņam ir apliecība. Tā darījuši tikai tādēļ, ka daudzi riteņbraucēji piedalās satiksmē bez attiecīga viņu prasmes apliecinoša dokumenta.

Tomēr tieši ar šo velosipēdistu kārtības sargiem nepaveicās, jo viņa reakcija bija samērā negaidīta. Viņš ne vien neuzrādīja velosipēda vadītāja apliecību, bet pat atteicās ar policijas darbiniekiem runāt. Šādā situācijā policisti pieņēma lēmumu nerunīgo braucēju aizturēt, bet policijas iecirknī atklājās, ka viņam visi dokumenti ir kārtībā. Protams, policijas darbinieki nerīkojās pareizi, jo pat Augstākā tiesa atzinusi, ka kārtības sargiem nav tiesību apturēt un pārbaudīt personu, ja viņiem šādām darbībām tiešām nav kāda oficiāla pamata. Tomēr arī Sergeja Buivida rīcība nav atbalstāma, jo viņš tajā brīdī nevarēja zināt, cik likumīgi rīkojas policisti, lūdzot viņu uzrādīt vadītāja apliecību. Visloģiskāk būtu, ja Buivids kārtības sargu prasības izpildītu, bet pēc tam viņam būtu iespēja par šo apturēšanu sūdzēties.

Arī šajā administratīvā pārkāpuma lietā neiztika bez nopietnas kļūdas – Buivids, iepazīstoties ar materiāliem, bija pamanījis, ka viens no svarīgākajiem dokumentiem jeb policijas darbinieka ziņojums nemaz nav parakstīts, tātad – tam nav likumīga spēka. Tomēr kopumā Olaines iecirkni šajā lietā gaidīja lielāka izgāšanās, kas uz sēdi ieradās kā iestādes pilnvarotā persona. Kā izrādās, Olaines iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs Tjarve šajā procesā pārstāvēt iestādi bija pilnvarojis… autovadītāju. Vismaz tā sevi pieteica pats pārstāvis. Lai arī policista amata nosaukums “jaunākais inspektors” skan samērā lepni, tiesai viņš paziņoja, ka neko no šīs lietas nesaprot un nezina, viņam vispār neesot skaidrs, kāpēc ticis atsūtīts.

Protams, tāda iestādes pārstāvja nostāja nopietni ietekmēja lietas izskatīšanas gaitu un, kā izskatās, arī spriedumu, kas pēc tam tapa. Jaunākais inspektors lāgā nespēja atbildēt ne uz vienu jautājumu. Tiesnese viņam jautāja, vai policijas darbinieki brīdī, kad apturēja ar velosipēdu braucošo Buividu, pildīja dienesta pienākumus. Arī uz šo jautājumu policists atbildēja, ka nezina. Lietas materiāli gan liecina, ka tieši viņš bija viens no diviem kārtības sargiem, kuri uz ielas satika nerunīgo riteņbraucēju… Protams, ka savu iestādi policijas darbinieks pārstāvēja tā, ka sliktāk nevar iedomāties.

Jau tiesas zālē klausītājiem radās iespaids, ka visi policijas darbinieku pūliņi bijuši velti, bet iztērētie resursi jāieraksta skurstenī. Tā arī notika – šīs nedēļas sākumā tiesnese pieņēma jau kārtējo lēmumu par Olaines policijas iecirknī uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.