Niku Endziņu tiesā par nacionālā naida kurināšanu un huligānismu ^{Apriņķis.lv}

Tiesas sēde ilga mazāk par stundu, kad jau tika izsludināts pārtraukums līdz 22. oktobrim. Jau sēdes sākumā tiesnese Ināra Janēviča pieņēma acīmredzami nelikumīgu lēmumu izraidīt no tiesas zāles visus žurnālistus, arī "Rīgas Apriņķa Avīzes" reportieri un šī raksta autoru.

Niks Endziņš apsūdzēts par to, ka šā gada 30. janvārī viņš uzņēma un drīz pēc tam sociālajā tīklā "Facebook" publicēja videoierakstu, kuram pats bija devis nosaukumu "Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!". Tajā jaunietis steidza informēt sabiedrību par to, ka pirmais ar vīrusu Covid-19 inficētais cilvēks jau it kā esot ieradies Latvijā no Ķīnas, kā arī pauda, ka ķīniešus un Ķīnu kā valsti vajag likvidēt, jo ķīnieši prot izgatavot tikai "viltotas preces un viltotus mobilos telefonus". Jāpiebilst, ka Latvijā jaunais koronavīruss pirmo reizi oficiāli tika konstatēts krietni vēlāk – 1. martā, un tā bija sieviete, kura caur Vāciju atgriezās Latvijā no Itālijas.

Tiesas sēde ieinteresējusi populārākos TV ziņu raidījumus

Uz tiesas sēdi bija ieradies ne tikai "Rīgas Apriņķa Avīzes" reportieris, bet arī divi televīzijas žurnālisti – LTV Ziņu dienesta korespondente Aija Kinca un TV3 reportieris Jānis Zvērs. Kā jau televīzijas kanālu pārstāvjiem, viņiem līdzi bija pa raženam operatoram ar lielu videokameru uz pleca. Kamēr apsūdzētais Endziņš nedaudz kavējās, no viņa aizstāves Regīnas Siksnas neformāli paustā varēja nojaust, ka zvērinātā advokāte būs pret to, ka žurnālisti piedalās šajā tiesas sēdē.

Jāteic, ka ne advokātei, ne viņa aizstāvamajam nemaz nevajadzēja pieteikt tādu lūgumu, jo šo jautājumu jau tiesas sēdes sākumā aktualizēja lietu skatošā tiesnese Ināra Janēviča. Soģe, kuras pieredze šajā amatā pārsniedz divus gadu desmitus, pati vēlējās noskaidrot procesa dalībnieku viedokli par to, vai tiesas sēdes gaitu drīkst filmēt un vai tajā var piedalīties žurnālisti. Pirmais iebildumus izteica apsūdzētais Endziņš: "Godājamā tiesa, es jums būtu no visas sirds pateicīgs, ja žurnālisti tiesas laikā šeit neatrastos." Savu klientu atbalstīja advokāte Siksna, kura šādu lūgumu motivēja ar to, ka lieta ir ļoti aktuāla, bet Niks Endziņš par savu nodarījumu jau pirms tam daudz kritizēts plašsaziņas līdzekļos. Aizstāve pauda viedokli, ka prese varētu traucēt tiesai strādāt, jo jebkāda informācijas publicēšana "varētu kaitēt tikai apsūdzētajam un apsūdzētā piemērojamam soda veidam". R. Siksna apelēja pie tā, ka sabiedrība šobrīd faktiski ir "sadalījusies divos viedokļos" – vieni atbalsta Endziņu, otri viņu tomēr kritizē. "Šī situācija ar Covid patlaban ir ļoti aktuāla, un jebkurai informācijai, kas saistīta ar ceļošanas ierobežojumiem, ar vakcīnas izstrādi, sabiedrība ļoti seko līdzi. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu lūgt tiesu ļaut mierīgi strādāt – bez preses. Prese var uzzināt nepieciešamo informāciju no tiesas pārstāvja, tāpēc lūdzu lietu skatīt slēgtā tiesas sēdē," ar šādu lūgumu savu uzrunu noslēdza zvērinātā advokāte.

Tiesnese spiesta iepazīties ar jaunākajām likuma normām

Neizskaidrojami, bet tiesnese Janēviča izlikās nedzirdam advokātes lūgumu pasludināt tiesas sēdi par slēgtu. Tā vietā viņa paņēma Kriminālprocesa likumu un nolasīja pantu, kas attiecas nevis uz žurnālistiem, bet citām personām, proti, klausītājiem. Turklāt arī šī likuma norma nosaka tikai to, ka šīs citas personas tiesas gaitu nedrīkst filmēt, ja to neatļauj tiesa un iebilst kāds no procesa dalībniekiem. Pieredzējusī tiesnese šo pantu tulkoja tā, ka visiem preses pārstāvjiem jāatstāj tiesas zāle.

Abu televīziju pārstāvji paklausīgi devās uz izeju, bet tiesnese Janēviča viņiem nopakaļ vēl uzsauca, lai aizver durvis. Saprotot situācijas absurdumu, es kā «Rīgas Apriņķa Avīzes» pārstāvis demonstratīvi palika savā vietā, lai gan tiesnese to pat nepamanīja. Ar to, ka tiek ignorēts tiesas lēmums, acīm redzami nemierā bija advokāte, kura man māja ar galvu, lai taču arī es eju projām. Es varēju tikai atmāt pretī, lai viņa par mani pasūdzas tiesnesei. Tiklīdz Siksna tika pie vārda, viņa vērsa tiesas uzmanību uz to, ka viens preses pārstāvis tomēr ir palicis zālē. Kad tiesnese mani beidzot uzrunāja, man radās iespēja norādīt, ka viņas pieminētā likuma norma nemaz neattiecas uz mani – gan tāpēc, ka man pat domas nebija filmēt tiesas sēdes gaitu, gan tāpēc, ka es esmu žurnālists, nevis parasts klausītājs. Teicu, ka zāli pametīšu tikai tad, ja tiesas sēde tiks pasludināta par slēgtu. Kad redzēju, ka tiesnese savā likumu grāmatā nevar atrast pantu par žurnālistu tiesībām, iedomājos pajautāt, vai viņai tajā ir grozījumi, kas stājās spēkā jau pirms diviem mēnešiem. Tiesnese, kura sarunas gaitā atkārtoti pieprasīja, lai es dodos prom, pēc šāda jautājuma acīm redzami samulsa, ieklepojās un bija spiesta lūgt palīdzību prokurorei Dacei Lapinskai. Prokurore spēja tiesnesei izlīdzēt ar jaunākajām likuma normām, un tiesnese Janēviča bija spiesta atzīt, ka man kā žurnālistam ir tiesības turpināt klātienē sekot līdzi tiesas gaitai, turklāt es drīkstu veikt arī audioierakstu. Starp citu, tieši tādas pašas tiesības bija arī no zāles izraidītajiem televīzijas ziņu korespondentiem, kuri, kā pēc tam izrādījās, visu sēdes gaitu pacietīgi mīņājās turpat aiz durvīm.

Viltus ziņu "tēvs" cer uz sievasmāti

Runājot par pašu tiesas sēdi, apsūdzētais Niks Endziņš, kurš videoierakstā, par kuru tika uzsākts šis kriminālprocess, bravurīgi paziņoja, ka cietumā viņu neviens neiesēdinās, un izskatījās pamatīgi sabijies. Puisis bija ģērbies baltā kreklā un melnā žaketē, neiztrūka arī kaklasaites. Viņš tik ļoti centās būt pieklājīgs un izturēties pret tiesu ar cieņu, ka sēdes vidū, kad tiesnese viņam ko pajautāja, vēlreiz pateica "labdien!". Nav jau brīnums, jo Niks Endziņš ne pirmo reizi sēdies uz apsūdzēto sola. Pirms dažiem gadiem viņš jau tika notiesāts par svešas mantas piesavināšanos un sodīts ar piespiedu darbu, kuru ir jau atstrādājis. Pēc tam, kad prokurore Lapinska bija nolasījusi apsūdzību, tiesnese jautāja Endziņam, vai viņš savu vainu atzīst. Jaunietis atbildēja, ka daļēji. Interesanti, ka tiesnesi neinteresēja, vai un kā apsūdzētais atzīst savu vainu nacionālā naida kurināšanā. Viņa tikai pārjautāja par huligānismu, uz ko Niks Endziņš atbildēja, ka šajā apsūdzības daļā savu vainu atzīst daļēji.

Jau šajā tiesas sēdē varēja saprast apsūdzētā aizstāvības taktiku, jo Endziņš pieteica lūgumu kā liecinieci nopratināt viņa sievasmāti, jo tieši viņa puisi esot informējusi par to, ka jau janvāra beigās Latvijā ieradies pirmais ar Covid-19 inficētais. Sievasmāte tolaik esot strādājusi kādā medicīnas iestādē, tāpēc viņai esot bijušas tādas ziņas. Jaunietis uzskata, ka šīs liecinieces liecības varētu būtiski ietekmēt lietas iznākumu. Taisnības labad jāsaka, ka Nikam Endziņam ar sievasmāti, kura šādu statusu ieguva tikai pagājušajā vasarā, ir pamatīgi paveicies, jo, kā izskanēja tiesas sēdes laikā, tieši viņa iemaksāja drošības naudu un Endziņam apcietinājums tika nomainīts pret citu drošības līdzekli.

Nākamā tiesas sēde – pēc pusotra mēneša

Šajā kriminālprocesā par cietušo atzīta Veselības ministrija. Pirmajā tiesas sēdē tika nopratināta cietušā pārstāve Ieva Brūvere, kura liecināja, ka ar nepatiesajām ziņām par Covid-19 apsūdzētais kaitējis gan ministrijai, gan tās pakļautībā esošajām iestādēm. Šajā pašā tiesā jau tiek skatīta vēl viena lieta, kurā Endziņš ir apsūdzētā lomā, – par tām pašām visā Latvijā izskanējušajām viltus ziņām, ar kuru tiražēšanu viņš nodarbojās iepriekš. Šajā lietā viņš uz apsūdzēto sola sēž kopā ar diviem līdzdalībniekiem. Ņemot vērā to, ka viens no viņiem ir nepilngadīgs, tiesas sēde ir slēgta. Pirmdien notikušajā tiesas sēdē tika apsvērts jautājums par to, vai nebūtu lietderīgi abus kriminālprocesus apvienot, tomēr tiesa lēma, ka mērķtiecīgāk būs tos skatīt atsevišķi.

Prokurore Dace Lapinska vēlējās, lai pierādījumu pārbaudes gaitā tiesas zālē tiktu atskaņots bēdīgi slavenais videoieraksts, par kura publiskošanu Niks Endziņš tagad tiek tiesāts. Tiesnese Janēviča nebija pārliecināta, vai tas tehniski uzreiz būs iespējams, tāpēc tika nolemts izsludināt pārtraukumu līdz 22. oktobrim. Nākamajā tiesas sēdē tiks skatīts ieraksts, kā arī pratināta apsūdzētā pieteiktā lieciniece. Jācer, ka nekas nebūs mainījies un tiesas sēdē drīkstēs piedalīties arī žurnālisti…

Par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu Krimināllikumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Savukārt par huligānismu iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.