Menu
 

Par četrām zivīm – cietumsods un 3000 eiro kompensācija Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto – Andris Strautiņš Foto – Andris Strautiņš

Rīgas rajona tiesas tiesnesei Inesei Siliņevičai bija vajadzīga tikai viena tiesas sēde, lai vangažnieku Maratu Bogdanovu atzītu par vainīgu maluzvejniecībā, kas izdarīta, izmantojot elektrisko strāvu. Maluzvejniekam piespriestais sods – brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem – salīdzinoši vēl būtu nieks, jo tas noteikts nosacīti, tiesa, ar pārbaudes laiku uz gadu. Daudz lielākas galvassāpes Straujupītes zivju bendem varētu sagādāt par labu valstij piedzītā materiālā kaitējuma kompensācija – 2860 eiro. Tāda summa aprēķināta par trim nelieliem taimiņiem un siļķītes izmēra strauta foreli…

Aizliegtā rūpala praktizētājs tika pieķerts 2019. gada 5. novembra rītā. Viņu aizturēja Valsts vides dienesta vecākais inspektors Andris Strautiņš kopā ar kolēģi.

Maluzvejnieka neveiksmju rīts: kritiens upē, zudis akumulators un tikšanās ar inspektoriem

Inspektors Andris Strautiņš telefonsarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" atklāja, ka pirms tam inspektoriem neesot bijusi informācija par to, ka tieši Marats Bogdanovs būtu nodarbojies ar elektrozveju Straujupītē, kas plūst cauri Vangažiem un ietek Gaujā. Saņemta gan informācija par tīkliem un murdiem, kas nelegāli likti šajā upītē. Tos zivju inspektori arī pirms tam tur atraduši un cēluši ārā. Maluzvejnieki īpaši aktivizējušies rudeņos. Straujupīte lejpus Vangažiem tek cauri mazdārziņu rajonam, kur daudzi to īpašnieki savus žogus sabūvējuši līdz pat ūdenim – tā, ka gan citiem iedzīvotājiem, gan zivju inspektoriem apgrūtināta klāt tikšana. Tieši šajā teritorijā Valsts vides dienesta inspektoriem nācies gan kāpt pāri sētām, gan līst cauri dzeloņstieplēm, bet ne velti – upē gadījies uziet pat stacionārus murdus un arī tīklus.

Arī torīt Strautiņš ar kolēģi devušies uz Straujupīti, lai apsekotu, vai tur atkal nav salikti nelegāli zvejas rīki. Rudeņos viņi to darot regulāri – vismaz reizi vai divas nedēļā. Abi zivju inspektori vēl tikai tuvojušies ūdenstilpei, kad pamanījuši, ka pa taciņu gar upīti iet kungs gados. Piebraukuši viņam klāt un ieraudzījuši, ka vīrietim rokās ir kaut kas līdzīgs zivju uzķeramajam tīkliņam, bet pēc makšķernieka gan viņš neesot izskatījies. Strautiņš ar kolēģi izlēkuši no automašīnas un pieskrējuši pie aizdomīgā vīrieša, lai veiktu pārbaudi. Aizdomas izrādījušās vairāk nekā pamatotas – kunga mugursomā bijis gan elektrozvejas rīks, gan arī noķertās zivis, bet uzķeramais tīkliņš bijis pieslēgts pie aizliegtā zvejas rīka. Viena no četrām mugursomā atrastajā zivīm vēl izrādījusi dzīvības pazīmes, bet pēc dzīvotājas gan vairs neesot izskatījusies.

Lai arī viena zivtele vēl kustējusies, pieķertais maluzvejnieks sākotnēji apgalvojis, ka šo lomu ir atradis, nevis pats noķēris. Tiesa, jau uzreiz pēc tam persona, kas tika identificēta kā Marats Bogdanovs, zivju inspektoriem vaļsirdīgi atzinās, ka pats gājis pa upi, zvejodams ar elektrorīku. Zvejas laikā esot aizķēries un iegāzies ūdenī, turklāt tik neveiksmīgi, ka upē pazaudējis akumulatoru. Tam varējis ticēt, jo Bogdanova drēbes bijušas pilnīgi slapjas. Vangažnieks arī sūrojies, ka viņam esot maza invaliditātes pensija, ar kuru nevar iztikt, tādēļ devies nelegālajā zvejā.

Tiesa, tiklīdz notikuma vietā no Siguldas ieradās inspektoru izsauktie policijas darbinieki (jo par šādu nelegālo zveju paredzēta kriminālatbildība), Bogdanovs atkal krasi mainījis savu versiju, stāstot, ka visu atradis upes krastā. To, ka pats būtu nodarbojies ar maluzvejniecību, aizturētais kategoriski noliedzis. Arī vēlāk, jau kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, kad Strautiņš ar Bogdanovu ticies konfrontācijas laikā, vangažnieks turpinājis noliegt savu vainu, lai gan atzinis, ka inspektoriem tomēr stāstījis, ka pats ar strāvu ķēris zivis. Kad M. Bogdanovam jautāts, ar kādu nolūku tad viņš 5. novembra rītā bridis pa upi, ja reiz ar maluzvejniecību nenodarbojas, viņš atbildējis, ka gājis skatīties, lai tīkli un murdi nebūtu ielikti. Uz jautājumu, vai viņš kāds inspektors, ka tā darījis, vangažnieks atbildējis, ka nē, gājis vienkārši tāpat…

Tiesā par četrām zivtelēm

Tiesas sēdē, kas notika pagājušā gada decembrī, tiesnese uzklausīja gan apsūdzēto, gan abus zivju inspektorus, kuri piedalījās kā liecinieki. Bogdanovs, kurš procesā piedalījās bez aizstāvja, vēl tā kā mēģināja liegties, bet tas viņam sanāca ļoti nepārliecinoši. Tobrīd Andris Strautiņš jau no citiem vangažniekiem bija dzirdējis, ka Marats Bogdanovs savulaik lielījies, sak, viņš ķerot zivis ar elektrību, bet dabai jau nekādu ļaunumu nenodarot, sev paņemot tikai lielākās. Valsts vides dienesta vecākais inspektors arī zināja, ka Bogdanovs turpat netālu no Straujupītes mitinās, faktiski viņš aizturēts kādus trīssimt metrus no sava mājokļa. Iespējams, ja neveiksmīgajā rītā vangažnieks nebūtu upē pazaudējis akumulatoru, viņš vēl būtu turpinājis zveju. Jau iegūtais loms, runājot zivju inspektora vārdiem, bijis samērā nožēlojams, sevišķi strauta forelīte, kas bijusi labi ja piecpadsmit centimetrus gara. Viens no trim taimiņiem bijis kādu pusotru kilogramu smags, pārējie – mazāki. Vispār jau Straujupītē tādas lielākas zivis nārstot nemaz nedodoties. Arī pagājušajā rudenī, vērojot zivju berzēšanos, inspektori nevienu lielāku par diviem trim kilogramiem nav redzējuši. Vidējais izmērs – pusotrs divi kilogrami.

Atceroties vangažnieka Marata Bogdanova aizturēšanu, vecākais inspektors Strautiņš atklāja, ka pirms tam ilgāku laiku neviens maluzvejnieks ar elektrorīkiem neesot trāpījies. Elektrozveja bijusi modē pagājušā gadsimta nogalē un šī gadsimta pašā sākumā, kad zivju inspektoriem darba nav trūcis, īpaši Gaujā. Toreiz bijuši rudeņi, kad Valsts vides dienesta inspektori tikai vienā mēnesī vien notvēruši četrus atsevišķus maluzvejniekus ar elektrozvejas rīkiem.

Gauja ir strauja upe, ar tīkliem tajā nav īsti ko darīt. Pēdējos gados tur nereti aizturēti zemūdens mednieki, bet pērn zivju inspektoriem neesot izdevies sastapt nevienu pašu maluzvejnieku. Reidi notikuši gan dienas laikā, gan naktī, gan brīvdienās. Strautiņš gan saka – tas nenozīmē, ka nav neviena nelegālas zvejas gadījuma. Tomēr tendence esot diezgan izteikta – maluzvejnieku kļuvis daudz mazāk, un lielākoties viņus no šī nelegālā rūpala attur iespaidīgie sodi, bet nevar noliegt arī to, ka cilvēki kļūst apzinīgāki. Andris Strautiņš atminas, ka viņam kā zivju inspektoram lielākais ķēriens Gaujā gadījies tālajā 2009. gadā, kad martā izdevies aizturēt trīs zivju bendes ar elektrozvejas aparātu un vairāk nekā pussimtu ar strāvu nosistiem lašiem un taimiņiem. Ar zivīm bijis pilns lielais maiss, daži eksemplāri bijuši pat trīs četrus kilogramus smagi. Kopā – vismaz 60 kilogramu, ja ne vairāk. Maluzvejniekiem, ja Strautiņš pareizi atceras, materiālā kaitējuma kompensācijā toreiz nācies samaksāt vairāk nekā 16 000 latu.

Notiesājošais spriedums stājies spēkā, kompensāciju piedzīs tiesu izpildītājs

Tiesnese savā spriedumā norāda, ka 2019. gada 5. novembrī no pulksten 8.00 līdz 10.00 Vangažos, Straujupītē, Marats Bogdanovs, apzināti pārkāpjot noteikumus, kas nosaka, ka personām, izmantojot elektrisko strāvu, aizliegts iegūt jebkādas sugas zivis, ar šo aizliegto paņēmienu un izmantojot zvejošanai aizliegtos rīkus – elektrostrāvas akumulatoru un zvejas tīklu ar kātu, kam pievienoti elektrovadi, – veica patvaļīgu zveju ar elektrisko strāvu, iegūstot vienu strauta foreli un trīs taimiņus. Tā rezultātā Bogdanovs nodarīja valsts iekšējo ūdeņu zivju resursiem zaudējumus 2860 eiro apmērā.

Tiesa Maratu Bogdanovu atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 110. panta trešajā daļā, un sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Tiesa arī nosprieda piedzīt no Bogdanova par labu valstij materiālā kaitējuma kompensāciju 2860 eiro apmērā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, vai M. Bogdanovs materiālā kaitējuma kompensāciju jau samaksājis, Rīgas rajona tiesa 3. martā sniedza šādu atbildi: "Rīgas rajona tiesas 2020. gada 14. decembra spriedums spēkā stājās 2020. gada 29. decembrī, 30 dienu laikā notiesātajai personai bija jāsamaksā par labu valstij materiālā kaitējuma kompensācija 2860 eiro apmērā, bet maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesai. Maksājumu apliecinošs dokuments nav iesniegts Rīgas rajona tiesai, kaitējuma kompensācija nav samaksāta. 2020. gada 5. februārī izpildu raksts nodots piespiedu izpildei."

Tātad pie materiālā kaitējuma kompensācijas piedzīšanas tagad klāt ķēries jau tiesu izpildītājs. Tas nozīmē tikai vienu – par četrām Straujupītē ar elektrību nozvejotām zivtelēm vangažniekam Maratam Bogdanovam nāksies maksāt pat vairāk nekā 3000 eiro.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.