Menu
 

Bijušā ģenerālprokurora Kalnmeiera lieta. Par ko tiesā mārupiešus Jurkjānus? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto no "Facebook" Foto no "Facebook"

Neilgi pirms Lieldienām Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums krimināllietā, kurā vienu brīdi aizdomās turētās personas statusā bija bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess daļā pret Kalnmeieru ir izbeigts, bet tiesa par vainīgiem atzina divus cienījamus mārupiešus – juristus Elitu un Juri Jurkjānus.

Tautas paruna teic: "Ja zinātu, kur kritīsi, spilvenu noliktu." Droši vien līdzīgas domas jau gandrīz gadu prātā nāk dzīvesbiedriem Jurkjāniem, kuriem it kā gluži nevainīga situācija burtiski ar kājām gaisā sagrieza visu dzīvi…

Ģenerālprokurora atvadu ballīte, vīns un saviesīgas sarunas

Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne šobrīd no sava amata ir atstādināta, bet pērn 10. jūlijā, piektdienā, kas bija ģenerālprokurora Kalnmeiera pēdējā darbdiena (viņa pilnvaras šajā amatā beidzās 11. jūlijā), viņa kopā ar kolēģiem piedalījās priekšnieka atvadu pasākumā. Lai arī pasākumam bija neformāla gaisotne, turklāt viesi cienāti ne vien ar uzkodām un kafiju, bet arī ar stiprākiem dzērieniem, tas noticis ne jau kādā viesu namā, bet turpat prokuratūras lielajā zālē. Sveicēji, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, pie Kalnmeiera nākuši nelielām grupiņām un jau no paša rīta. Pēcpusdienā pie galdiem aicināti ģenerālprokurora tuvākie kolēģi – virsprokurori –, arī Elita Jurkjāne. Tuvojoties vakaram, pasākuma dalībnieki arvien gremdējušies atmiņās, atceroties bijušos darbabiedrus un izmeklētās krimināllietas. Jau ap septiņiem vakarā runas ievirzījušās par to, ka savulaik arī pa kādam prokuroram nonācis uz apsūdzēto sola, bet nu jau kādus gadus piecus neviens kolēģis prokurora mundiera godu nav aptraipījis. Šajā brīdī ierunājies Kalnmeiers, teikdams: "Diemžēl, bet starp mums ir arī negodīgi prokurori – Zinaīda Egle aizturēta par kukuļņemšanu." Jāpaskaidro, ka Zinaīda Egle ir Jelgavas prokuratūras prokurore, un arī viņa šobrīd ir atstādināta no amata. Nekādu īpašu diskusiju par šo tēmu gan vairs nav bijis, sarunas ritējušas tālāk, un pasākums turpinājies līdz pat desmitiem vakarā.

Elita Jurkjāne gan tik ilgi tur nav uzkavējusies, viņa devusies uz Mārupi, kur mājās jau gaidījis dzīvesbiedrs Juris. Taču Kalnmeiera teiktais par aizturēto prokurori viņai nav izgājis no prāta, jo pati savulaik kādus desmit gadus bija strādājusi Jelgavas prokuratūrā un ar virsprokurori Vidu Kravcovu viņai joprojām esot labas attiecības, bet par Zinaīdu Egli dzirdētais bijis negaidīts jaunums, jo zinājusi viņu kā godīgu cilvēku. Mājās Jurkjāne savam vīram, kurš ir advokāts ar prakses vietu Jelgavā, pastāstījusi par prokurori Egli, bet pati pēc kāda laiciņa piezvanījusi Kravcovai. Jurkjāne zinājusi, ka virsprokurore Kravcova tobrīd ir kārtējā atvaļinājumā un viņas pienākumus pilda prokurore Egle. Tātad Kravcovai bija negaidīti jāpārtrauc atvaļinājums un jādodas uz darbu. Liels bijis Elitas Jurkjānes pārsteigums, kad viņa no Kravcovas uzzināja, ka tā par savas padotās aizturēšanu neko nezina…

Pa to laiku telefonsaruna ar kolēģi Jelgavā – zvērinātu advokāti Ievu Cīruli – bijusi arī advokātam Jurim Jurkjānam. Zinādams, ka Cīrule un Egle ir labas draudzenes, viņš jautājis Cīrulei, par ko tad prokurore aizturēta. Izrādījies, ka arī Cīrulei nekas par Egles aizturēšanu nav zināms. Vēl vairāk – ņemot vērā to, ka viņas abas tajā dienā bija kopā devušās ciemos uz sālsmaizi, advokāte droši zināja, ka viņas draudzene nav aizturēta.

Pret Kalnmeieru lietu izbeidz, abus Jurkjānus sēdina uz apsūdzēto sola

To, ka kaut kas nebūs labi, abi Jurkjāni sākuši nojaust tikai nākamajā dienā, kad Elitai piezvanījis ģenerālprokurors Kalnmeiers un jautājis, vai viņa kādam ko teikusi par Jelgavas prokurori Egli. Uzzinājis, kā bija, Kalnmeiers vēl piekodinājis, ka vairāk gan lai nevienam par to nestāsta. Jau nākamajā nedēļā, precīzāk – 15. jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Jurkjānu dzīvesvietā Mārupē veikuši kratīšanu. Izrādās, viņiem jau kopš gada sākuma bijušas aizdomas par to, ka Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle ir kukuļņēmēja, bet advokātei Ievai Cīrulei kukuļošanas gadījumos ir starpnieces funkcijas. Jau kopš 2020. gada februāra prokurores kabinetā slepus bijusi uzstādīta videonovērošanas kamera un gan Egles, gan Cīrules telefonsarunas tikušas noklausītas. Vienīgā problēma, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvajiem darbiniekiem neveicās ar pierādījumu iegūšanu, tāpēc par prokurores aizturēšanu bija pāragri runāt. Faktiski sanāk, ka Ēriks Kalnmeiers savas atvadu ballītes laikā bija paudis viltus ziņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki bija pārliecināti, ka viņu ilgstoši gatavoto operāciju izjauca tieši Ēriks Kalnmeiers un Elita Jurkjāne, izpaužot ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc viņi abi ar lēmumu tika atzīti par aizdomās turētajiem un pratināti. Ar Juri Jurkjānu bija nedaudz citādi – viņš tika uzaicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai tiktu nopratināts kā liecinieks. Jurkjāns, būdams pieredzējis jurists, ļoti labi apzinājās, ka viņam ir pilnīgas tiesības neliecināt kriminālprocesā, kurā viņa laulātajai ir aizdomās turētās statuss, tomēr apjukumā viņš piekritis sniegt liecības. Neko daudz gan viņš nav pateicis. Kad izmeklētāja prasījusi, vai 10. jūlija vakarā viņš zvanījis Cīrulei, atbildējis, ka neatceras. Jautājumu par to, ko viņam tovakar stāstījusi sieva, sapratis tā – vai runājuši par notikumiem Kalnmeiera atvadu ballītē, tāpēc atbildējis, ka neko. Jautāts, ko zina par prokurores Zinaīdas Egles aizturēšanu, ar pilnu pārliecību atbildējis, ka viņam nav tādas informācijas, jo tobrīd jau bijis skaidrs, ka viņa nav aizturēta. Nopratināšana bijusi nepārdomāta, izmeklētāja protokolā pieļāvusi neskaitāmas pareizrakstības kļūdas… Kurš gan būtu domājis, ka pēc tam šis protokols tiesā kļūs par galveno pierādījumu tam, ka advokāts sniedzis nepatiesas liecības kriminālprocesā, kas uzsākts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu?

Bijušajam ģenerālprokuroram Kalnmeieram uz apsūdzēto sola tomēr nebija jāsēžas. 21. septembrī viņa bijusī padotā – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule – pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Ēriku Kalnmeieru, jo uzskatīja, ka viņa izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Lēmumā norādīts, ka ģenerālprokurors informējis virsprokurorus par prokurores Egles aizturēšanu, lai viņi nākamajā darbdienā varētu pieņemt lēmumu par viņas atstādināšanu no amata. Ne ar vārdu nav pieminēts, ka saruna notikusi saviesīga pasākuma laikā un ar vīna glāzēm rokā, drīzāk likts saprast, ka tā varētu būt bijusi kārtējā darba sanāksme, kā pēc tam arī vēstīja lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu. Toties abiem Jurkjāniem bija sagatavots pavisam cits liktenis – viņiem tika uzrādītas apsūdzības: Elitai – par ierobežotas pieejamības informācijas, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, Jurim – par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Pretrunas liecinieku liecībās tiesai neliedz Jurkjānus atzīt par vainīgiem

Sekojot līdzi tiesas sēžu gaitai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, varēja rasties iespaids, ka viss šis process notiek tikai un vienīgi bijušā ģenerālprokurora nevajadzīgas izpļāpāšanās dēļ. Turklāt tiesas gaitā atklājās būtiskas pretrunas viņa un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka operatīvo darbību jautājumos Jāņa Rozes liecībās. Izrādās, arī Roze 10. jūlijā bija ieradies prokuratūrā, lai apsveiktu Kalnmeieru, tikai rīta pusē. Viņu abu starpā notikusi īsa konfidenciāla saruna par operatīvajām darbībām ar Jelgavas prokurori. Kad Kalnmeiers painteresējies, kādas šajā lietā sekmes, Roze atbildējis, ka turpina strādāt. Kalnmeiers gan apgalvoja, ka sadzirdējis: "Mēs viņu šodien ņemam ciet."

Prokurore Masule, kura šajā lietā ir valsts apsūdzības uzturētāja, lūdza tiesu atzīt abus Jurkjānus par vainīgiem, Elitu Jurkjāni sodot ar 400 stundām piespiedu darba, kā papildsodu nosakot naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu jeb 2500 eiro apmērā, bet Juri Jurkjānu sodot ar 280 stundām piespiedu darba, kā papildsodu nosakot naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 10 000 eiro apmērā. Pirmās instances tiesa abus apsūdzētos par vainīgiem arī atzina, tikai piespiedu darba vietā piemēroja naudas sodus. Elita Jurkjāne, kura apsūdzēta par informācijas izpaušanu gan Jurkjānam, gan Kravcovai, par katru noziedzīgo nodarījumu sodīta ar naudas sodu 15 minimālo algu apmērā jeb 7500 eiro. Sodu nosakot pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tos daļēji saskaitot, viņai piespriests naudas sods 12 500 eiro apmērā. Juris Jurkjāns par vienu noziedzīgu nodarījumu sodīts ar naudas sodu 15 minimālo mēnešalgu jeb 7500 eiro.

Protams, ka Jurkjāni šo spriedumu pārsūdzēs, jo uzskata to par pilnīgi absurdu. Viņi ir pārliecināti, ka informācijai par kādas personas aizturēšanu nevar būt ierobežotas pieejamības statuss, jo katram aizturētajam pašam ir tiesības par notikušo informēt gan piederīgos un darbavietu, gan savu advokātu.

Lietas iztiesāšanas laikā pati tiesnese sodīta pat divkārt

Advokāts Juris Jurkjāns, kurš savu profesionālo darbību viņam izvirzītās apsūdzības dēļ bija spiests apturēt, jau pēc tiesas sprieduma, komentējot viņam un dzīvesbiedrei piespriestos naudas sodus, atklāja, ka faktiski tie ir bargāki nekā prokurores prasītais piespiedu darbs. Mārupiešiem vienkārši neesot šo 20 000 eiro, tāpēc, ja spriedums stātos spēkā, viņiem nāktos izciest cietumsodu. Mārupē Jurkjāni dzīvo jau vairāk nekā 15 gadus – 2005. gadā viņi bankā paņēma lielu aizdevumu (115 000 latu jeb vairāk nekā 163 000 eiro), lai iegādātos māju. Visus šos gadus viņi centīgi strādājuši un godīgi atmaksājuši kredītu, un šie maksājumi vien svārstoties ap 800 eiro mēnesī. Protams, ka vērā ņemamu uzkrājumu Jurkjāniem nav.

Tomēr runa ir ne jau par sodu, bet gan par to, cik absurda ir apsūdzība, līdz ar to arī tiesas spriedums. Abi mārupieši ir pārliecināti, ka jau nākamās instances tiesa šo viņiem nelabvēlīgo spriedumu atcels. Protams, tiesneši ir jāciena un ar viņu kritizēšanu jānodarbojas pēc iespējas mazāk. Šo lietu Vidzemes priekšpilsētas tiesā iztiesāja tiesnese Ieva Sladzevska. Nekādi neapšaubot viņas godaprātu, nevar neatcerēties, ka Sladzevska ir tā pati tiesnese, kura kopā ar vīru prokuroru piedalījusies par sektantu dēvētā Mārča Jencīša (reliģiskā draudze "Kristus pasaulei") Jaungada ballītē, kas gadu mijā notika netālu no Siguldas – viesu mājā "Brūveri". Tur visus ballētājus pieķēra policija un par pulcēšanās aizlieguma pārkāpšanu katru sodīja ar 500 eiro naudas sodu. Tiesnese to nepārsūdzēja, bet viņu gaidīja vēl viens sods – Tiesnešu ētikas komisija to uzskatīja par rupju tiesnešu ētikas normu pārkāpumu, kas kalpoja par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret Sladzevsku. Savukārt Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija 12. martā lēma tiesnesi Ievu Sladzevsku sodīt ar rājienu, un arī šo lēmumu viņa nav pārsūdzējusi. Iespējams, ka soģe šajā sev nelabvēlīgajā situācijā negribēja pievērst lieku sabiedrības uzmanību, no kuras būtu neiespējami izvairīties, attaisnojot Jurkjānus.

Kukuļošanas lieta pajukusi, kukulim paredzētā nauda izčibējusi…

Savu pirmo tiesas sēdi, kas paredzēta aprīļa otrajā pusē, gaida no amata pienākumu veikšanas atstādināta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle un advokātes darbību apturējusī Ieva Cīrule. Arī viņas ir apsūdzētas, tikai nevis par kukuļošanu, bet gan attiecīgi par ierobežotas pieejamības informācijas, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu un par uzkūdīšanu izpaust šo informāciju. Tas bija viss it kā nelikumīgais, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pusgada laikā viņu darbībās sameklēja. Un kā tad ar izjaukto kukuļdošanu? Neoficiāla informācija liecina, ka advokāte Cīrule bijusi gatava uzņemties kāda nepilngadīga jaunieša, kuram bija problēmas ar narkotikām, aizstāvēšanu prokuratūrā un tiesā, nosakot par savu darbu honorāru 1500 eiro, kas, kā atzina aptaujātie viņas amata brāļi, par tādu darbu ir samērā adekvāta summa. Jaunekļa tēvs gan neesot gribējis tērēt naudu advokāta pakalpojumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvie darbinieki, viņiem vien zināmu iemeslu dēļ būdami pārliecināti, ka šī summa būs kukulis prokurorei Eglei, vienojušies ar vīrieti, ka iedos viņam iezīmētas naudas zīmes, ko puisis lai nodod advokātei Cīrulei. Nauda Cīrulei tiešām nodota, tikai, lai arī viņa drīz pēc tam prokuratūras kabinetā savu draudzeni Egli satika, nekāds kukulis viņai netika nodots.

Vēl vairāk – tas pats informācijas avots zināja stāstīt, ka it kā kukulim domātā nauda (1500 eiro) esot kaut kur noklīdusi. Vismaz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki savus operatīvajiem pasākumiem paredzētos līdzekļus tā arī neatguva. Diemžēl birojs šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza, aizbildinoties, ka runa ir par kriminālprocesu, kurā apsūdzētas Egle un Cīrule, bet tas šobrīd atrodas tiesā – iztiesāšanas stadijā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neko izpaust nedrīkstot. Savukārt Elita Jurkjāne sarunā ar publikācijas autoru pauda, ka pašam birojam būtu jāuzņemas atbildība par to, ka noplūdušas informācijas rezultātā, iespējams, izjuka operatīvās izstrādes, jo ar likumu ir noteikts, ka par prokurora aizturēšanu ģenerālprokuroram jāpaziņo uzreiz pēc aizturēšanas, nevis pirms tās…

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.