Olaines novadā ģimenes strīds pāraug par slepkavības mēģinājumu ^{Apriņķis.lv}

Jegors Lapinskis apsūdzēts par slepkavības mēģinājumu, bet Krimināllikumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem.

Strīda iemeslus vairs neatceras

Pirmajā tiesas sēdē prokurore Rita Briede nolasīja apsūdzību, no kuras izrietēja, ka 25 gadus vecais vīrietis 2020. gada 21. februārī ap pusnakti, būdams stiprā alkohola reibumā, savā tā brīža dzīvesvietā Olaines novadā uzsācis strīdu ar sievastēvu. Konflikts sācies tāpēc, ka sievastēvs znotam pārmetis vardarbīgu izturēšanos pret viņa meitu Marinu. Savukārt ar dzīvesbiedri Jegors Lapinskis sastrīdējies tāpēc, ka tā, zinādama, ka vīrs ir lietojis alkoholu, nav ļāvusi viņam sēsties pie ģimenes auto stūres.

Citā liecībā izskanēja, ka strīds starp laulātajiem sācies kāda cita vīrieša dēļ. Konflikts starp znotu un sievastēvu, kurā iesaistījās arī Marina, bet vēlāk arī Vasīlija sieva Kristīne, pāraudzis fiziskā vardarbībā jeb abpusējā kautiņā. Vispirms Lapinskis pat vairākkārt esot piedraudējis sievastēvam, ka nogalinās viņu, bet pēc tam arī ķēries pie šo draudu realizēšanas – mājas iekšienē nogrūdis vīrieti zemē un sitis nokritušo sievastēvu ar dūrēm, izdarīdams cietušajam ne mazāk par astoņiem sitieniem pa seju.

Kā izrādījās, tas bija tikai sākums, jo Lapinskis nevis nomierinājies, bet kļuvis vēl agresīvāks un, paķēris virtuves nazi, sācis Vasīliju durt, trāpīdams viņam dažādās ķermeņa daļās. Lapinski neatturēja ne sievastēva saucieni pēc palīdzības, ne arī sievas Marinas mēģinājumi paglābt savu tēvu no naža dūrieniem un pat ne tas, ka mājā tobrīd bija arī bērni.

Gluži pretēji – viņš esot pagrābis vēl vienu virtuves nazi un turpinājis uzbrukt Voinovam, sadurot viņu vismaz astoņas reizes krūškurvī, mugurā un vēdera dobuma rajonā, kā arī savainojis sievastēva rokas, ar kurām tas mēģināja aizsargāties. Kopumā znots savu sievastēvu sadūris vismaz 14 reizes un nodarījis miesas bojājumus, kas tikai veiksmes dēļ vēlāk izrādījās vieglas pakāpes. Lai arī nodarītie miesas bojājumi nebija smagas un pat ne vidējas smaguma pakāpes, valsts apsūdzības uzturētājas ieskatā viss liecinājis par to, ka Jegors Lapinskis tovakar gribējis savu sievastēvu nogalināt.

Paņēma virtuves nazi un kliedza, ka nogalinās

Tiesas sēdē apsūdzētais Lapinskis, jautāts, vai viņam saprotama apsūdzības būtība, apliecināja, ka ir gan saprotama. Viņš arī atzina savu vainu tajā, ka izraisījis kautiņu, bet uzreiz pasteidzās kategoriski noliegt, ka būtu vēlējies noslepkavot savu sievastēvu. Faktiski apsūdzētais Jegors Lapinskis savu vainu neatzina.

Laikā, kad notika pirmā tiesas sēde, apsūdzētais Lapinskis atradās apcietinājumā Centrālcietumā un tiesas sēdē piedalījās attālināti – videokonferences formātā. Tiesa pierādījumu pārbaudi uzsāka ar cietušā Vasīlija nopratināšanu. Sievastēvs liecināja, ka tas bijis ģimenes strīds, kura laikā viņš sakāvies ar znotu. Kautiņa laikā Jegors viņu savainojis ar nazi. Sācies viss ar to, ka Vasīlija meita Marina atteikusies atdot Jegoram automašīnas atslēgas, un tas mēģinājis savu sievu pagrūst vai pat iesist viņai, tikai tobrīd iejaucies sievastēvs. Znots esot bijis piedzēries un, kā šķitis sievastēvam, varējis kuru katru mirkli Marinai iesist, turklāt laulāto starpā jau agrāk bijuši konflikti, lielākoties tieši automašīnas dēļ.

Vasīlijs liecināja, ka viņa znots tobrīd bijis nevis vienkārši piedzēries, bet uzvedies gluži neadekvāti. Mutiskais strīds starp sievastēvu un znotu pāraudzis kautiņā, kura laikā Jegoram tikusi savainota uzacs, no brūces tecējušas asinis. Znots pat esot kliedzis: “Jūs, kuces, man aci izsitāt!” Uzreiz pēc tam viņš no virtuves paķēris ne pārāk lielu nazi. Ar tēva un meitas kopīgām pūlēm šis duramais Jegora rokās ticis salauzts. Znots tobrīd it kā nomierinājies, atkal devies uz virtuvi, bet no turienes jau nācis atpakaļ ar garāku nazi. Vasīlijs vēl mēģinājis patverties aiz durvīm, bet Jegors izsitis durvju stiklu un atkal uzbrucis, un pirmais znota izdarītais dūriens trāpījis Vasīlijam vēderā. Uzbrukuma laikā Jegors arī kaut ko bļāvis, bet Vasīlijs jau vairs neatcerējās, ko tieši. Iespējams, ka kliegts: “Kuces, nogalināšu jūs!” Arī pats Vasīlijs tajā vakarā esot bijis iedzēris.

Savās pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajās liecībās sievastēvs liecināja, ka viņa znots arī agrāk izrādījis agresiju pret sievu, bijis pat gadījums, kad Jegors piekāvis Marinu, tikai viņa nav ziņojusi par to policijai. Uzbrūkot sievastēvam ar nazim, znots ļoti mērķtiecīgi esot centies iedurt Vasīlijam vēderā.

Lai glābtu savus vecākus, iedur vīram

Otrā tiesas sēde notika pagājušajā nedēļā, un tajā apsūdzētais Lapinskis jau piedalījās klātienē, jo apcietinājums kā drošības līdzeklis bija grozīts uz vieglāku. Šajā sēdē tika pratināta apsūdzētā vīrieša sieva Marina, kurai kriminālprocesā ir liecinieces statuss. Jaunā sieviete liecināja, ka viņa joprojām ir laulībā ar Jegoru, tomēr kopdzīvi ar viņu vairs nevarot iedomāties. Tajā liktenīgajā dienā Marinas un viņas vīra starpā noticis kārtējais strīds.

Sieviete liecināja, ka laulības laikā Jegors ne reizi vien pret viņu pacēlis roku. Konkrētā strīda iemeslu viņa pa šo laiku jau esot aizmirsusi. Konflikta laikā Jegors sagrābis sievu aiz virsjakas kapuces, grābis aiz matiem, viņa nokritusi uz ceļiem, bet tobrīd iejaucies Marinas tēvs, cenšoties abus izšķirt. Tajā brīdī Jegors iesitis Vasīlijam ar dūri pa seju, bet sievastēvs sitis pretī. Nu jau Marina iejaukusies, mēģinādama vīriešus izšķirt. Lieciniece uzskata, ka īpašu Jegora agresiju izraisījis tas, ka tēvs traucējis piekaut savu meitu.

Nazi vīra rokā Marina pamanījusi tad, kad licies, ka kautiņš varētu būt beidzies. Viņa vēl paspējusi iekliegties, brīdinot tēvu par to. Vasīlijs kopā ar sievu turējuši durvis, bet Jegors izsitis stiklu un uzbrucis jau zemē nokritušajam sievastēvam, ar vienu roku durot, bet ar otras dūri sitot viņam. Lieciniece arī atcerējās, ka Jegors viņas tēvam sitis pa galvu ne tikai ar dūri, bet arī ar vecu tosteri. Rokas tēvam savainotas tāpēc, ka znots ar nazi tēmējis viņam kaklā, bet Vasīlijs šo dūrienu centies aizkavēt. Māte, cenzdamās aizkavēt znotu, aplējusi viņu no spaiņa ar rozā krāsu, bet Jegors Kristīni triecis ar galvu pret sienu, un viņa zaudējusi samaņu. Lieciniecei šķitis, ka šis asiņainais kautiņš turpinājies veselu mūžību.

Uzbrukuma beigu fāzē Marina redzējusi, ka tēvs sadurts un viss vienās asinīs guļ zemē, lūgdamies, lai znots viņu nenogalina, mamma bezsamaņā gulējusi turpat blakus, bet Jegors bija pacēlis nazi, lai, iespējams, izdarītu nāvējošu dūrienu. Tajā brīdī viņa nav redzējusi citu iespēju glābt savus vecākus, kā paķert citu nazi un iedurt vīram. Tikai tad Jegors nomierinājies, izgājis uz ielas un nokritis. Marina sazvanījusi neatliekamo medicīnisko palīdzību, un mediķi izsaukuši arī policiju. Zvanot medicīniskajai palīdzībai, jaunā sieviete esot kliegusi, ka vīrs nogalinājis viņas vecākus, bet viņa – savu vīru.

Kā lieciniece tika nopratināta arī Marinas mamma Kristīne. Jegors viņu mājā dzīvojis jau septiņus gadus, bet tādu kā tovakar sievasmāte viņu vēl neesot redzējusi. Strīda sākumu viņa neesot redzējusi, jo bijusi istabā ar bērniem. Kad izgājusi gaitenī, ieraudzījusi, ka Jegors dur viņas vīram ar nazi. Vīrs lūdzies, lai Jegors brauc projām, devis viņam savas mašīnas atslēgas, bet znots tikai turpinājis uzbrukt. Kad Kristīne mēģinājusi aizstāvēt zemē notriekto vīru, aplejot znotu ar krāsu, viņš sitis arī sievasmātei.

Kristīne vēl atceras, ka znots turējis vīram nazi pie kakla, un viņa ir pārliecināta, ka Jegors būtu nonāvējis Vasīliju, ja Marina viņam neiedurtu ar nazi. Arī sievasmātei tonakt tikusi savainota roka – kad znots kārtējo reizi dūris Vasīlijam krūtīs, viņa mēģinājusi atvairīt nazi. Arī Kristīnei licies, ka šī izrēķināšanās ar viņas vīru turpinājusies ļoti ilgi, iespējams, ka pat pusstundu.

Uzbrukumu ar nazi atzīst, bet neko daudz neatceras

Arī apsūdzētais Jegors Lapinskis vairs neatceroties, par ko viņš tajā liktenīgajā vakarā sastrīdējās ar sievu. Jā, bijis piedzēries, tāpat kā pārējie mājinieki, jo alkoholu tovakar lietojuši visi. Viņš gribējis paņemt mašīnas atslēgas un braukt projām. Marina atslēgas nav devusi, strīdā iejaucies sievastēvs, kurš Jegoram iesitis. Viņš kaut kur atsities ar galvu, un viņam uznācis tāds kā aptumsums. Apsūdzētais atceras tikai to, ka bija kautiņš ar dūrēm, bet pēc tam sajutis asas sāpes mugurā.

Jegors liecināja, ka nekad iepriekš nekas tāds ar viņu nav noticis, viņam neesot bijis nodoma nogalināt sievastēvu. Par to, kā dūris sievastēvam, znots neko liecināt nevarot, jo neatceras. Viņš pats zaudējis samaņu, to atguvis tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Visu notikušo Jegors nožēlojot. Viņš atzīst, ka nodarījis miesas bojājumus, bet nonāvēt nevienu neesot gribējis. Viņš to nemaz neesot spējīgs izdarīt.

Tagad Jegors Lapinskis dzīvo Rīgā, kur īrē dzīvokli. Turpat galvaspilsētā vīrietis arī strādā. Jegors joprojām skaitās oficiālā laulībā ar Marinu, viņiem ir trīs bērni. Jaunais drošības līdzeklis nosaka, ka Jegors nedrīkst tuvoties un kontaktēties ar Marinu un viņas vecākiem. Tiesa, tas viņam nav liedzis uz ielas satikt savu sievu. Jegors skaidroja, ka nebūt nav gribējis kaut kā ietekmēt viņas liecības tiesā, viņš tikai vēloties redzēt savus bērnus. Marina gan liecināja, ka Jegors gribējis piekaut viņas jauno draugu.

Plānots, ka nākamajā sēdē notiks tiesas debates. Tas gan nebūs tik drīz, jo nākamā tiesas sēde, kurā tiks skatīta šī lieta, paredzēta tikai septembra sākumā.