Par maluzvejniecību Gaujā soda ar piespiedu darbu ^{Apriņķis.lv}

Vilnis Kreičmanis tika apsūdzēts par to, ka pērn 22. oktobrī ap pulksten 15.30, izmantojot laivu un tīklus, viņš zvejoja Gaujā, turklāt darīja to īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas lieguma zonā. Kreičmaņa zveju nelikumīgu padarīja vairāki apstākļi uzreiz: viņam nebija attiecīgās atļaujas, tā notika aizliegtā laikā un vietā un izmantojot aizliegtus rūpnieciskās zvejas rīkus (tīklus), ar kuriem zvejošana Gaujā ir aizliegta visu gadu. Maluzvejnieks upē bija iebraucis ar gumijas laivu, tajā viņš ievilka jau iepriekš izliktos tīklus, no kuriem izņēma uz somās ielika lomu – trīs lašus, divus sapalus un divus brekšus. Pēc tam Vilnis Kreičmanis airēja krasta virzienā, bet viņu aizturēja Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas darbinieki, kas konstatēja maluzvejniecības faktu. Redzot, ka zivju resursiem nodarīts būtisks kaitējums, inspektori uz notikuma vietu izsauca Valsts policijas darbiniekus no Siguldas iecirkņa, kas nekavējoties uzsāka kriminālprocesu. Jāpiebilst, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts ne tikai piespiedu darbs vai naudas sods, bet arī īslaicīga brīvības atņemšana un pat brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Jānis Lasmanis telefonsarunā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka neveiksmīgo maluzvejnieku pieķēra tieši viņš kopā ar saviem padotajiem. Esot bijuši saņemti signāli no cilvēkiem, ka Gaujā no Siguldas uz augšu, kur vienā krastā ir Siguldas novads, bet otrā – Krimuldas novads, zivis tiek ķertas, izmantojot tīklus, kas šajā upē vispār ir aizliegts. Precīza vieta gan nebija zināma, bet 22. oktobrī kontroles brauciena laikā zivju inspektori upes vidū pamanījuši gumijas laivu, kurā aizdomīgi darbojās vīrietis gados. Lasmanis palicis tālākajā krastā, no kura filmējis notikumu gaitu, bet inspektori devušies aizdomīgajam tuvāk. Tā nu sanācis, ka maluzvejnieks, kas, kā izrādījās, bija vietējais iedzīvotājs Vilnis Kreičmanis, pats pieairējās krastā tieši pie viņiem. Aizturētais neesot ne pretojies, ne liedzies – savu vainu atzinis uzreiz. Lasmanis nedomā, ka laši tika zvejoti pašpatēriņam, jo tie tomēr ir tāda delikatese, ko, visdrīzāk, bija plānots pārdot.

Jānis Lasmanis arī atzina, ka pēdējā laikā cilvēki kļuvuši daudz apzinīgāki – ar maluzvejniecību tagad reti kurš riskē nodarboties. Par to liecinot ne tikai aizturēto pārkāpēju skaita kritums, bet arī tas, ka retāk tiek atrasti nelegālie zvejas rīki. Tagad biežāk tiekot pieķerti tādi kā "svētdienas" maluzvejnieki, kas, piemēram, izdomā aizbraukt atpūsties pie dabas un paķer līdzi arī tīklu, ko iemest upē. Tādu maluzvejnieku grupu, kas nelegāli ķert zivis Gaujā brauca kā uz darbu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem, tagad vairs faktiski neesot. Protams, nevarot izslēgt, ka atsevišķi "profesionāļi" vēl ir palikuši, bet viņiem šis nelegālais rūpals tiekot maksimāli apgrūtināts. Līdz ar to potenciālie maluzvejnieki sāk apzināties, ka ar iespējamo lomu viņiem pat tīklu iegādei iztērētie līdzekļi diez vai atmaksāsies, kur nu vēl risks tapt pieķertiem un sodītiem… Toties zivju inspektoru dienests tieši pēdējo piecu gadu laikā ļoti ievērojami attīstījies savu materiāltehnisko bāzi, kas darbiniekiem dod iespēju pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildīt savus pienākumus.

Apsūdzētais Vilnis Kreišmanis spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar 140 stundām piespiedu darba, nav pārsūdzējis, un 16. maijā tas stājās spēkā. Tiesa savā spriedumā secinājusi, ka Kreišmanis, pārkāpjot zvejas aizliegumu, nodarījis zaudējumu valsts zivju resursiem 2247,60 eiro apmērā. Šī summa tiks piedzīta no viņa par labu valstij kā materiālā kompensācija. Kreišmanim ir iespēja 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanas dienas šo summu samaksāt labprātīgi, pretējā gadījumā pie darba ķersies tiesu izpildītājs. Tiesa arī lēma konfiscēt lietiskos pierādījumus – gumijas laivu, airi, pumpi un piecus zivju tīklus.