Menu
 

Katlakalna baznīcas dedzinātājs ticis nofilmēts Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs un Valsts policija Foto - arhīvs un Valsts policija

Naktī uz 3. oktobri pagaidām nenoskaidrots ļaundaris, izmantojot ar degšķidrumu pildītas pudeles, mēģināja aizdedzināt Katlakalna evaņģēliski luterisko baznīcu. Tas, ka viņš darbojās vienatnē, redzams videonovērošanas kameras ierakstā. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Katlakalna evaņģēliski luteriskās draudzes pārvaldes komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Štālu, lai noskaidrotu, kāds kaitējums nodarīts dievnamam un kā sokas ar noziedznieka meklēšanu.

Katlakalna luterāņu baznīca atrodas Ķekavas novadā, bet samērā nomaļā vietā – blakus ir mežs un tikai pāris māju. Iespējams, tieši tas pamudināja kādu piromānu nakts laikā doties turp, lai dievnamu aizdedzinātu. To, ka baznīcas teritorijā uzstādītas videonovērošanas kameras, viņš, izskatās, nezināja.

Pudeles ar degmaisījumu mestas pret durvīm

Katlakalna evaņģēliski luteriskās draudzes pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Štāls telefonsarunā pastāstīja, ka pagaidām vienīgā informācija par šo uzbrukumu dievnamam ir videonovērošanas kameras ieraksts, kas publiski tika demonstrēts TV3 raidījumā “Degpunktā”. Tajā redzams, kā gados jauns vīrietis tumsas aizsegā mērķtiecīgi dodas uz Katlakalna baznīcas pusi. Piegājis pie dievnama žoga, nelūgtais viesis veikli pārlec tam pāri, aizdedzina divas pudeles ar degmaisījuma un, paskrienot uz priekšu, met tās pret baznīcu. Viena pudele trāpa pa galvenajām ieejas durvīm, bet – laime nelaimē – tā uzreiz nesaplīst. Pudele atlec, un tās sastāvs izdeg turpat uz zemes. Otra degošā pudele trāpa pa ēkas sienu, sašķīst, un šķidrums izdeg uz tās.

Draudzes locekļi par uzbrukumu savam dievnamam uzzināja tikai nākamajā rītā, kad ieraudzīja apdegušo sienu un saprata, kas noticis.

Katlakalna dievnams ir mūra ēka, bet tā iekšpusē ir koka apdare. Ja nelietim būtu izdevies aizdedzināt koka durvis, sekas varēja būt daudz nopietnākas. Jāpiebilst, ka baznīca ir arhitektūras piemineklis, turklāt tās durvis ir restaurēts oriģināls. Baznīcas ēkai nodarītais kaitējums un materiālie zaudējumi faktiski nav pārāk lieli. Draudze par sava dievnama drošību ir parūpējusies. Par to liecina gan uzstādītās videonovērošanas kameras, gan līgums ar apdrošināšanas kompāniju. Šobrīd notiek zaudējumu apzināšana, tiek veikti aprēķini, cik izmaksās apdegušās sienas atjaunošana.

Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu, un pret policijas speciālistu darba kvalitāti un ieinteresētību nozieguma atklāšanā Štālam pretenziju neesot. Komisijas priekšsēdētājs gan esot cerējis uz labāku videoieraksta kvalitāti, jo tādā, kāds tas ir sanācis, personu atpazīt ir grūti. Iespējams, ka ir speciālas videoapstrādes datorprogrammas, ar kuru palīdzību rezultāts būs labāks.

Dedzināšana bijusi rūpīgi izplānota

Draudzes locekļiem sākotnēji bijusi versija, ka noziegums varētu būt izdarīts dzēruma bravūrā, bet videoieraksts liecina, ka dedzinātājs noteikti nav bijis apreibinājies, jo rīkojas ļoti veikli un pārliecināti. Par to, ka dedzināšana bijusi rūpīgi izplānota un sagatavota, liek domāt izmantotās pudeles ar degšķidrumu. Izskanējis arī minējums par derībām, proti, kāds varbūt saderējis, ka aizdedzinās baznīcu. Tāda versija varētu būt pat samērā ticama.

Dzintaram Štālam esot grūti iedomāties, ka tādā veidā varētu būt kārtoti personīgi rēķini ar kādu draudzes locekli vai mācītāju. Laika gaitā, protams, esot bijušas arī kādas domstarpības, bet noteikti ne tik nopietnas, lai tādēļ dedzinātu dievnamu. Pārvaldes komisijas priekšsēdētājs atklāja, ka draudzē notikusi paaudžu maiņa. Savulaik esot bijušas dažādas teoloģiska rakstura domstarpības, jo dažiem baznīcēniem vairāk gribējies tādu kā patriarhālu lietu kārtību. Tagad draudze esot kļuvusi monolītāka, tās locekļi ir vienotāki un gruzdošu konfliktu noteikti nav.

Dievnami samērā bieži ir piromānu uzbrukuma mērķis

Dzintars Štāls zināja teikt, ka šis pēdējo gadu laikā nebūt nav vienīgais gadījums, kad kāds nelietis ar dedzināšanu centies iznīcināt kādu dievnamu. Ne pārāk sen Saulkrastu pusē uguns līdz pamatiem nopostījusi koka baznīcu. Kā liecina interneta resursos pieejamā informācija, runa varētu būt par Carnikavas luterāņu baznīcu Siguļos, kas nodega 2017. gadā naktī uz 10. decembri. Tas bija vecākais koka dievnams Vidzemes jūras piekrastē, celts 18. gadsimtā. Tiesa, toreiz ļaunprātīga dedzināšana netika konstatēta; pastāvēja versija, ka pie vainas varētu būt restauratoru nolaidība.

Portāls “Jauns.lv” apkopojis pēdējo 20 gadu laikā Latvijā fiksētos gadījumus, kad degušas vai pat nodegušas sakrālās celtnes, un tādu bijis vismaz pāris desmitu. Piemēram, 2018. gada 25. septembrī arī rekonstrukcijas laikā ugunsgrēkā nodega Piņķu Svētā Jāņa baznīcas tornis. Dievnamu no pilnīgas nodegšanas izglāba ugunsdzēsēji. 2017. gada 15. decembra naktī pie Smiltenes luteriskās baznīcas durvīm bija saliktas un aizdedzinātas riepas, bet pie Smiltenes katoļu draudzes nama durvīm aizdedzināti atkritumu maisi. Toreiz policijai izdevās noskaidrot un aizturēt vainīgo, kas izrādījās 1982. gadā dzimis Lietuvas pilsonis. 2016. gada 22. jūnijā nenoskaidroti ļaundari centās nosvilināt Aizputes Svētā Jāņa baznīcu, pie durvīm noliekot matraci un aizdedzinot. Ugunsnelaimi izdevās novērst, jo dūmus pamanīja garāmgājēji, kas izsauca ugunsdzēsējus.

2003.gada augusta beigās Daugavpilī ugunsgrēkā cieta Svētā Vladimira pareizticīgo neatkarīgā baznīca, kuru bija aizdedzinājuši kādi ļaunprāši. Ugunsgrēkā tika bojāts baznīcas ēkas jumts 300 kvadrātmetru platībā un iekštelpas 60 kvadrātmetru platībā. To, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, apliecināja divas notikuma vietā atrastas benzīna tvertnes – viena tukša, otra vēl pilna. 2008. gada 10. martā gaišā dienas laikā kāds, iespējams, garīgi slims vīrietis mēģināja aizdedzināt Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāli Daugavpilī. Vīrietis iegājis baznīcā, savācis svecīšu izdedžus, salicis tos maisiņā, kuru nolicis uz kāda sola, aplējis maisiņu ar degmaisījumu un aizdedzinājis. Pēc tam vīrietis baznīcu atstājis. No degošā maisiņa aizdedzies sols un gandrīz aizdegusies kāda virs tā esoša svētbilde. Ugunsgrēku savlaicīgi pamanījuši baznīcas darbinieki, kas liesmas nodzēsa paši saviem spēkiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.