100 eiro kukulis sabojā policista karjeru un dzīvi ^{Apriņķis.lv}

Šajā lietā kopā ar policistu Rinkmani uz apsūdzēto sola bija vēl trīs personas. Divi vīrieši apsūdzēti par kukuļa došanu personu grupā, viens – par starpniecību kukuļošanā. Arī viņi sodīti ar brīvības atņemšanu, taču sods visiem trim piemērots nosacīti.

Par nenoformētu pārkāpuma protokolu apsola “pateicību”

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas jeb Ceļu policijas jaunākais inspektors Jānis Rinkmanis ar līdzapsūdzētajiem Aināru Frišenfeldu, Aleksandru Novikovu un Juriju Čurkinu iepriekš pazīstams nebija. 2019. gada 29. martā viņš satika divus no viņiem – Frišenfeldu un Čurkinu. Tajā dienā Rinkmanis kopā ar savu pārinieku Māri Grīnfeldu kontrolēja satiksmes drošību Salaspils novadā – uz Rīgas–Daugavpils šosejas un citiem autoceļiem.

Starp citu, arī Grīnfeldam šajā lietā sākotnēji bija aizdomās turētā statuss, bet nu viņš ir liecinieka lomā. Tas tādēļ, ka Rinkmanis un Grīnfelds, darbojoties pārī, esot pildījuši katrs savus uzdevumus: pirmais kontrolējis tikai kravas automašīnas, viņa kolēģis – tikai vieglās. Abi viens par otra darbībām un rīcību neko neesot zinājuši.

Pēcpusdienā virzienā no Rīgas uz Ogri brauca kravas automašīna “Scania R113”, kuru vadīja Ainārs Frišenfelds. Viņš strādāja Rīgas uzņēmumā “BTT Serviss”, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Tieši šo automašīnu Bunčos apturēja ceļu policists Jānis Rinkmanis, kurš pārbaudes laikā konstatēja, ka par transportlīdzekli nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva (vinjete). Tā vietā, lai noformētu administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas darbinieks Frišenfeldam esot licis zvanīt savam priekšniekam, lai “risinātu šo problēmu”.

Šofera tiešais priekšnieks bija Aleksandrs Novikovs – SIA “BTT Serviss” direktors. Novikovs ātri sapratis, kā šo problēmu atrisināt. Viņš licis Frišenfeldam pateikt policistam, ka vinjete tūdaļ pat tiks nopirkta un lai viņš ar Rinkmani sarunā tikšanās vietu, uz kuru kārtības sargam tiks aizvesta “pateicība” par atgādinājumu samaksāt autoceļa lietošanas nodevu. Šoferis ar ceļu policistu vienojās, ka tikšanās notiks turpat Salaspils novadā – autobusu pieturā “Šķilteri”. “Pateicība” tikšot atvesta no Rīgas sarkanā automašīnā “Opel Combo”.

Apsūdzētie tiesas sēdē maina liecības

Aleksandrs Frišenfelds devies tālāk, viņa priekšnieks Novikovs piezvanījis firmas sagādniekam Jurijam Čurkinam un licis viņam ar uzņēmuma maksājumu karti no bankomāta izņemt 100 eiro un doties uz autobusu pieturu “Šķilteri” Salaspils novadā, lai tur šo naudas summu atdotu ceļu policistam, kurš viņu tur satiks. Čurkins, kuram 100 eiro jau bijuši makā, tā arī izdarījis – ielicis naudu mapītē un braucis uz noteikto vietu, kur bijis ap pulksten četriem pēcpusdienā. Autobusu pieturā viņam minūtes desmit nācies pagaidīt, bet tad atvērušās automobiļa durvis pasažiera pusē un Čurkinam blakus apsēdies policists, kurš klusēdams paņēmis sagatavoto kukuli – 100 eiro.

Tad kukuļņēmējs krieviski teicis, ka nevajag pārkāpt likumu, jo par to paredzēts liels sods. Nu Jurijs Čurkins varēja ziņot Novikovam, ka viņa uzdevums ir izpildīts. Izmantojot uzņēmuma bankas karti, Čurkins tajā pašā dienā no bankomāta izņēma 100 eiro, kurus paturēja sev, jo tieši tādu summu viņš no saviem līdzekļiem bija atdevis kukuļa kārajam policistam.

Tādas liecības tika iegūtas pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet tiesas sēdēs apsūdzētie sāka tās mainīt, mēģinot izvairīties no soda. Šajā ziņā visvairāk izcēlās tieši Jurijs Čurkins, kurš sāka apgalvot, ka ceļu policists naudu no viņa nemaz neesot paņēmis. Rinkmanis uz tikšanos ar Čurkinu, kuram faktiski nebija nekāda sakara ar policista konstatēto pārkāpumu – nesamaksāto autoceļu lietošanas nodevu –, ieradies, lai “nolasītu lekciju”.

Policijas jaunākais inspektors vairākas minūtes sagādniekam esot stāstījis, cik slikti un nepareizi ir braukt ar kravas automašīnu, ja tai nav nopirkta vinjete, un pabrīdinājis, lai tā vairs nedara, jo sods par tādu pārkāpumu esot bargs. Lai izskaidrotu, kādēļ tieši tajā dienā viņš no uzņēmuma bankas konta izņēmis tieši 100 eiro, Čurkins bija gatavs pat atzīties noziegumā. Tiesā viņš liecināja, ka no konta izņemto naudu piesavinājies, jo SIA “BTT Serviss” viņam maksājot minimālo algu.

Pēc desmit gadiem policijas dienestā apsūdz kukuļņemšanā

Apsūdzētais Jānis Rinkmanis savu vainu kukuļņemšanā neatzina jau no paša sākuma. Laikam tādēļ, ka pie rokas pieķerts netika. Taču Iekšējās drošības biroja darbinieki gan Rinkmani, gan kukuļdevējus aizturēja pēc vairākiem mēnešiem – tā paša gada oktobra sākumā. Var rasties jautājumus, kā likumsargi vispār uzzināja par šo nelikumīgo darījumu starp policistu Jāni Rinkmani un SIA “BTT Serviss” darbiniekiem.

Izrādās, šis noziedzīgais nodarījums atklāts ar moderno tehnoloģiju palīdzību: aizdomas kādai drošības struktūrai bija raisījusi uzņēmuma “BTT Serviss” darbība, un tam bijis arī pamatojums, jo vai gan citādi operatīvie darbinieki būtu ieguvuši atļauju noklausīties firmas direktora Aleksandra Novikova telefonsarunas.

Nav zināms, kā viņiem veicās ar pamatuzdevuma izpildi, bet Novikova sarunas ar Frišenfeldu un Čurkinu par kukuļa nodošanu ceļu policistam pēc laika tika nodotas Iekšējās drošības biroja rīcībā, kam noskaidrot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto ceļu policijas ekipāžu bija samērā vienkāršs tehniska rakstura jautājums.

Jānis Rinkmanis valsts amatpersonas statusu ieguva 2009. gadā, kad kļuva par Valsts policijas koledžas kadetu. Jaunākā inspektora amatā viņš bija kopš 2014. gada. Lai arī jau kādu laiku Rinkmanim ir augstākā izglītība (bakalaura grāds), izskatās, ka viņš nesteidza iegūt augstāku amatu, palikdams uzticīgs ne tik vieglajam darbam satiksmes uzraudzībā.

Dienestu policijā Rinkmanis turpina arī tagad, bet pēc nepatīkamā starpgadījuma viņš ir pazemināts amatā un nu ir kārtībnieks. Jau pirms tiesas procesa sākuma Rinkmanim bija divi apgādājamie, bet tā laikā viņš sagaidīja ģimenes pieaugumu.

Policistam reāla brīvības atņemšana, kukuļdevējiem – nosacīta

Prokurors Māris Trušels, kurš šajā kriminālprocesā uztur valsts apsūdzību, lūdza tiesu visus četrus apsūdzētos atzīt par vainīgiem. Sodi, viņaprāt, gan būtu piemērojami atšķirīgi. Jāni Rinkmani prokurors lūdza notiesāt ar reālu brīvības atņemšanu, bet trīs kukuļa došanā iesaistītos – ar nosacītu brīvības atņemšanu. Uzņēmumam “BTT Serviss” prokurors Trušels lūdza piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

Tiesa lēma Jāni Rinkmani sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības uz trim gadiem ieņemt amatu valsts pārvaldē, kas būtu saistīts ar lēmumu pieņemšanu. Apsūdzēto Aleksandru Novikovu tiesa lēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti un ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, atņemot tiesības uz diviem gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem.

Apsūdzētais Ainārs Frišenfelds sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti un ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, atņemot tiesības uz diviem gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem. Apsūdzētais Jurijs Čurkins sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti un ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem. SIA “BTT Serviss” piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa trīsdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 15 000 eiro.

Tas bija tikai pirmās instances tiesas spriedums, ko vēl var pārsūdzēt. Kā liecina publiski pieejamā informācija, par šo spriedumu Rīgas apgabaltiesā saņemta apelācijas sūdzība.