Menu
 

LVC: Ceļu satiksmes negadījumi ar apgāšanos biežāk notiek uz vietējās nozīmes autoceļiem

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar transportlīdzekļa apgāšanos visbiežāk notiek uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem, kur ir neliela satiksmes intensitāte. Savukārt uz reģionālajiem un galvenajiem autoceļiem posmos ar vidēji augstu satiksmes plūsmu CSNg biežāk cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. Šādus secinājumus ir izdarījuši VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) speciālisti, analizējot smago CSNg statistiku par šo gadu (līdz 24. oktobrim).

Kopumā šogad uz valsts autoceļiem reģistrēti 66 smagie CSNg, kuros ir gājuši bojā 74 cilvēki. Savukārt pērn tādā pašā laika periodā notika 71 smags CSNg un gāja bojā 76 cilvēki.

Pērn visvairāk smago CSNg notika uz valsts galvenajiem autoceļiem – 29 CSNg un 33 bojāgājušie. Uz reģionālajiem ceļiem bija 25 CSNg ar 25 bojāgājušajiem, bet uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem –

17 CSNg, gāja bojā 18 cilvēku. Šogad vislielākais smago CSNg skaits ir bijis uz valsts reģionālajiem autoceļiem – 30 CSNg un 36 bojāgājušie – un galvenajiem autoceļiem – 29 CSNg un 31 bojāgājušais, bet uz vietējiem autoceļiem septiņos smagos CSNg bojā gāja septiņi cilvēki.

Dati liecina, ka šogad līdz 24. oktobrim uz valsts autoceļiem notika 27 sadursmes, no tām 13  – uz galvenajiem autoceļiem, 13 – uz reģionālajiem un viena – uz vietējā autoceļa. Notika 17 apgāšanās, no tām sešas uz vietējiem autoceļiem, deviņas uz reģionālajiem un divas uz galvenajiem. Uzbraukšana gājējiem astoņas reizes notika uz galvenajiem autoceļiem un sešas reizes uz reģionālajiem, savukārt uz vietējiem autoceļiem –  ne reizi.

Atbilstoši uzskaites datiem, ko veic LVC, vislielākā vidējā satiksmes intensitāte ir uz valsts galvenajiem autoceļiem – 8738 automašīnas diennaktī, uz reģionālajiem – 1881 automašīna diennaktī, bet vismazākā uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem – 354 automašīnas diennaktī.

“Ja mēs vērtējam ne tikai vidējo satiksmes intensitāti, bet arī aktuālo katram konkrētajam posmam, kur notiek CSNg, varam secināt, ka ceļu posmos ar vislielāko satiksmes intensitāti, kura sasniedz pat 30 000 automašīnu diennaktī, CSNg ar uzbraukšanu mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem notiek retāk nekā posmos ar vidēji lielu satiksmes intensitāti, kas ir 5000–8000 automašīnu diennaktī,” komentējis LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

“Izteikti retāk uz valsts galvenajiem autoceļiem notiek CSNg ar apgāšanos. Iemesls tam ir drošības barjeras, ar kurām daudzviet ir aprīkoti šie ceļi. Notiekot CSNg, barjeras notur transportlīdzekli no apgāšanās un bieži arī pasargā no smagākām sekām,” norāda M.Zaļaiskalns. Kā piemēru infrastruktūras nozīmei LVC min Medemciema krustojumu Olaines novadā uz Jelgavas šosejas (A8), kur pēc veiktajām satiksmes organizācijas izmaiņām šogad nav noticis neviens CSNg ar cietušajiem vai bojāgājušajiem, pērn tur notika viens tāds negadījums, 2019. gadā – divi.

“Tāpēc ir būtiski strādāt pie infrastruktūras uzlabošanas, īpaši tajās vietās, kur smagie CSNg notiek tieši dēļ infrastruktūras nepilnībām. Pirmām kārtām te jānosauc Rīgas apvedceļš, kas tuvākajos gados tiks pārbūvēts par četru joslu maģistrālo ceļu. Būtiskas ir arī programmas, kuras prasa salīdzinoši nelielu finansējumu: drošības barjeru un atstarojošo stabiņu uzstādīšana uz autoceļiem ar atbilstošu satiksmes intensitāti, ribjoslu ierīkošana – daļa no tām jau divus gadus tiek realizēta ar finansējumu no OCTA ieņēmumiem,” uzsvēris M.Zaļaiskalns.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.