Menu
 

Jūrmalnieku notiesā par uzbrukumu policistam un slepkavības mēģinājumu Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Rīgas rajona tiesas tiesnese Aija Briede pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā par pagājušā gada jūlijā Jūrmalā izdarītu slepkavības mēģinājumu un uzbrukumu policijas darbiniekam apsūdzēts Romāns Plēsums, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem. Šo spriedumu vēl var pārsūdzēt.

Kā var secināt no tiesas sēdē izskanējušās informācijas, 2021. gada 12. jūlijā, kas bija pirmdiena, Romāns Plēsums tika atbrīvots no ieslodzījuma vietas, kur izcieta sodu. Savu iespēju atrasties brīvībā jūrmalnieks izniekoja rekordīsā laikā – jau nākamajā dienā viņš ar šķērēm uzbruka policijas darbiniekam, bet aiznākamajā ar sasistu stikla pudeļu lauskām mēģināja nonāvēt kaimiņu. Kopš pagājušā gada 14. jūlija Plēsums atkal atrodas cietumā…

Otrdien uzbrūk policistam, trešdien izdara slepkavības mēģinājumu

Pirmā tiesas sēde sākās ar to, ka apsūdzētais Romāns Plēsums izteica vēlmi atteikties no valsts nodrošināta aizstāvja palīdzības. Kad tiesnese jautāja, kāds tam ir iemesls, 1969. gadā dzimušais vīrietis, kurš gan pēc izskata, gan pēc izturēšanās un runasveida atstāja īsta likteņa pabērna iespaidu, skaidroja, ka advokāta pakalpojumus viņš nevar atļauties, jo naudas viņam nav, ir tikai parādi. Kā izteicās apsūdzētais, to viņam esot tik daudz, ka, ja Latvijā tiktu izveidots parādu cietums, viņam tajā nāktos pavadīt visu atlikušo dzīvi. No teiktā varēja nojaust, ka parādi Plēsumam izveidojušies saistībā ar viņa iepriekš izdarītajiem likuma pārkāpumiem. Tiesnese gan lēma, ka Romāns Plēsums bez aizstāvja iztikt nevarēs, tāpēc valsts nodrošināto advokātu Arturu Lielgalvi no pienākumu pildīšanas neatbrīvoja.

Saskaņā ar prokurora Martina Jurjāna celto apsūdzību, otrdien, 2021. gada 13. jūlijā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa vecākais inspektors Nikolajs Čerņavskis, pildot dienesta pienākumus, apsekoja savas darbības teritoriju un kādas Slokas ielas daudzdzīvokļu mājas pagalmā veica pārrunas ar jūrmalnieku Aleksandru B.

Tieši tajā pašā laikā šīs mājas pagalmā atradās arī Romāns Plēsums, kurš, pamanot pazīstamā Valsts policijas darbinieka klātbūtni, kļuva agresīvs. Atriebības motīvu vadīts, Plēsums uzbruka dienesta pienākumus pildošajam vecākajam inspektoram ar šķērēm, savainojot policistu kreisajā plecā. Policijas darbinieks atņēma uzbrucējam šķēres un devās prom.

Starp citu, Nikolajs Čerņavskis nemaz neesot vēlējies, lai pret uzbrucēju tiek uzsākts kriminālprocess un viņš pats tiek atzīts par cietušo. Ļoti iespējams, ka Plēsums pat būtu sveikā ticis cauri, bet par to, lai tomēr nokļūtu cietumā, viņš pats parūpējās jau nākamajā dienā, kad uzbruka vēl vienam cilvēkam.

Kā apsūdzībā paudis prokurors Jurjāns, trešdien, 2021. gada 14. jūlija priekšpusdienā, apsūdzētais Romāns Plēsums, būdams alkohola reibumā, dusmu un atriebības motīvu vadīts, tās pašas mājas pagalmā uzbruka arī jau pieminētajam Aleksandram B. ar tiešu nodomu viņu nogalināt. Uzbrukumā Plēsums izmantoja divas daļēji sasistas alus pudeles, kuras aiz kakliņiem turēja katru savā rokā. Ar stikla pudeļu asajām malām viņš vairākas reizes mērķtiecīgi iedūris cietušā dzīvībai un elpošanai svarīgos orgānos kakla un sejas apvidū. Romāna Plēsuma nodoms noslepkavot no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ netika realizēts līdz galam, jo Aleksandra aktīvas pretdarbības rezultātā šis uzbrukums neizdevās. Uzreiz pēc uzbrukuma cietušajam tika sniegta kvalitatīva medicīniskā palīdzība.

Uz tiesneses jautājumu, vai apsūdzētājam ir saprotams, kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā viņš tiek apsūdzēts, Plēsums atbildēja, ka tur esot rakstīts ne tā, kā viss bija. “Es nevaru saprast, kā es gribēju nogriezt galvu, bet nenogriezu. Es zinu, ka prokurors raksta no pašas bīstamākās puses. Dabīgi, ka es apsūdzībai nepiekrītu,” atbildēja R. Plēsums. Savu vainu apsūdzētais neatzina nevienā nodarījumā, sakot, ka tieši policists viņam uzbrucis. Cietušais Aleksandrs B. šajā lietā pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 18,50 eiro apmērā, bet arī to R. Plēsums neatzina: “Kas viņu grieza, tas arī lai maksā!”

Apsūdzētais solījis atriebties par iepriekšējo krimināllietu

Tiesas izmeklēšanas laikā pirmais tika nopratināts cietušais Aleksandrs B., kurš esot Romāna Plēsuma kaimiņš. Apsūdzētais Plēsums bilda, ka viņš neatceras, ka būtu Aleksandram dūris ar kaut kādām pudelēm, un jautāja, vai trīs rētas uz viņa kakla neesot no kāda cita, senāka incidenta. Cietušais atbildēja, ka viņam tagad viena rēta ir pie acs,  otra – uz sejas, trešā – uz kreisās rokas, bet vēl divas – uz labās rokas. Visus šos miesas bojājumus viņam nodarījis neviens cits kā Romāns.

Aleksandrs arī liecināja, ka apsūdzētais uzbrukuma laikā viņam draudējis, ka nogalinās, bet dūrienus ar saplēstajām pudelēm izdarījis ļoti mērķtiecīgi, tēmējot tieši galvā un kaklā. Vispār tā esot bijusi atriebība, jo Romāns Plēsums kaut kad iepriekš kādam vecākam cilvēkam bija nozadzis velosipēdu, bet Aleksandrs B. ieradies pie viņa, lai šo mantu atgūtu. Par to pēc tam Plēsumam bijis kriminālprocess, bet viņš toreiz esot nozvērējies, ka atriebsies visiem, kas tajā bija iesaistīti. Aleksandram šajā kriminālprocesā bijis liecinieka statuss. Arī šajā lietā parādījusies vardarbība no Plēsuma puses – apsūdzētais bija uzbrucis un savainojis citu kaimiņu – Oļegu J.

Materiālie zaudējumi Aleksandram radušies, sedzot ārstēšanās izdevumus pēc uzbrukuma. Liecinieks Nikolajs Čerņavskis liecināja, ka 2021. gada 13. jūlijā, būdams policijas iecirkņa vecākais inspektors, viņš apsekojis savas atbildības teritoriju un apsekošanas laikā veicis pārrunas ar Aleksandru B. Tieši tajā brīdī viņam ar šķērēm uzbrucis apsūdzētais Plēsums. Par Plēsuma tendenci uz vardarbību liecināja arī liecinieks Oļegs J., kurš no apsūdzētā uzbrukuma cietis iepriekš, par ko Romāns Plēsums jau saukts pie kriminālatbildības un izcietis brīvības atņemšanas sodu.

Prokurors Martins Jurjāns savā debašu runā atklāja, ka ar tiesu medicīnas eksperta atzinumu cietušajam Aleksandram B. konstatēti vieglas pakāpes miesas bojājumi, bet, apsūdzības skatījumā, īpaša vērība jāpievērš šo miesas bojājumu lokalizācijai un to nodarīšanas raksturam. Tas, ka apsūdzētais noliedz jebkādu vardarbību pret cietušo Aleksandru B. un policijas darbinieku Čerņavski, kā uzskata prokurors, ir pretrunā ar visiem krimināllietā noskaidrotajiem apstākļiem. Prokurors Jurjāns uzskata, ka apsūdzētā vaina abās noziedzīgo nodarījumu epizodēs ir pierādīta pilnībā, par to neesot nekādu šaubu.

Apsūdzētā personu raksturojošie fakti liecina, ka viņš ir bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās, agrāk tiesāts, tostarp par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, bet pēdējos noziegumus izdarījis faktiski uzreiz pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas. Slepkavības mēģinājumu Plēsums veicis, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, kas ir viņa vainu pastiprinošs apstāklis. Valsts apsūdzības uzturētājs lūdza tiesu par uzbrukumu valsts varas pārstāvim sodīt Romānu Plēsumu ar brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem, bet par Aleksandra B. slepkavības mēģinājumu – ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un trim mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Daļēji saskaitot abus sodus, kā galīgais sods apsūdzētajam būtu nosakāma brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz diviem gadiem.

Par “briesmīgo pasaku” piespriež piecarpus gadus cietumā

Advokāts Arturs Lielgalvis savā debašu runā pauda viedokli, ka viņa aizstāvamā Plēsuma vaina šajā krimināllietā nav pierādīta. Aizstāvis to pamatoja tā, ka, viņaprāt, policijas darbinieks brīdī, kad viņam uzbruka apsūdzētais, neesot pildījis savus dienesta pienākumus. Savukārt Plēsuma draudi, ko viņš izteicis Aleksandram, neesot vērtējami kā reāli, tāpēc viņš būtu sodāms tikai par vieglas pakāpes miesas bojājumu nodarīšanu, nevis par slepkavības mēģinājumu.

Apsūdzētais Romāns Plēsums savā pēdējā vārdā noliedza, ka būtu kādam draudējis vai uzbrucis, viņš neko tādu neatceroties, tāpēc savu vainu neatzīst. Apsūdzētais apgalvoja, ka policists Čerņavskis un kaimiņš Aleksandrs gribot iegūt viņa dzīvojamo platību – dzīvokli, kas atrodas tajā pašā mājā, tikai pa to laiku, kamēr viņš atradies cietumā, esot izlaupīts un izdemolēts – stāvot pamests un ar vaļējām durvīm. Viss, par ko viņu apsūdz šajā tiesā, esot tikai briesmīga pasaka.

Kā liecina saīsinātais spriedums, tiesu vairāk bija pārliecinājuši valsts apsūdzības uzturētāja argumenti, kā arī cietušā un liecinieku liecības. Tiesnese Briede lēma, ka Romāns Plēsums atzīstams par vainīgu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Par uzbrukumu policijas darbiniekam Plēsumam piespriesta brīvības atņemšana uz desmit mēnešiem, bet par kaimiņa slepkavības mēģinājumu – brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un trim mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz diviem gadiem. Daļēji saskaitot piespriestos sodus pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, kā galīgais sods Romānam Plēsumam noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz diviem gadiem. Brīvības soda atņemšanas laikā tiks ieskaitīts periods, kad Plēsums atradās apcietinājumā, tātad gandrīz sešus mēnešus cietumā viņš jau ir izcietis.

No Romāna Plēsuma par labu cietušajam Aleksandram B. piedzīta mantiskā kompensācija (18,50 eiro), bet valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi (308,15 eiro) par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu. Savukārt no procesuālo izdevumu samaksas par divu aizstāvju sniegto juridisko palīdzību (255 eiro) tiesa lēma Romānu Plēsumu atbrīvot, un tie tiks segti no valsts līdzekļiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt, un, kā varēja saprast, Romāns Plēsums ir noskaņots šo iespēju izmantot.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.