Dzimšanas dienā ar dūrienu sirdī nogalina draudzeni ^{Apriņķis.lv}

Savu četrdesmito jubileju Edijs Kristutis šopavasar sagaidīs cietumā. Ieslodzījuma vietā viņš atradās arī pirms gada, bet vēl sliktāka vīrietim izvērtās trīsdesmit astotā dzimšanas diena, kas beidzās ar asiņainu traģēdiju Jūrmalā, Saules ielā.

Strīda iemesls – alkohols

Nogalinātā Marika bija divus gadus jaunāka par Ediju. Viņi abi bija pāris jau astoņus gadus, kopā strādāja, nekādu īpašo strīdu vai skandālu abu starpā nekad neesot bijis, kaldinājuši nākotnes plānus. 2019. gada vasarā dzīvesbiedri sāka īrēt divistabu dzīvokli Jūrmalā, Saules ielā, lai būtu tuvāk viņu uzņēmuma birojam, kas no jaunā mitekļa atradās tikai piecpadsmit minūšu gājiena attālumā. Iespējams, Marika un Edijs laimīgi dzīvotu kopā vēl šobaltdien, ja ne pārlieku lielā aizraušanās ar tādu netikumu kā alkoholisko dzērienu lietošana. Dzēruši abi, bet, ja var ticēt Edijam, īpaši ar to grēkojusi Marika, kas bijusi ļoti simpātiska sieviete. Tiesā izskanēja liecības par to, ka dzīvoklī bijis daudz tukšu dārga alkohola pudeļu. Pāris liecinieku, kas Mariku pazina labāk, tiesas sēdē gan izteicās, ka pēdējā laikā viņa sākusi izskatīties sliktāk, iespējams, bijušas kādas veselības problēmas.

12. maijs ir Edija dzimšanas diena. 2020. gada pavasarī viņš to svinēja kopā ar Mariku. Vispār jau nekāda īpašā svinēšana nav notikusi – dzīvesbiedri tovakar bijuši mājās un, lai arī bija darba nedēļas vidus, vienkārši dzēruši. Marikai šķitis, ka dzeramā var pietrūkt, tāpēc viņa vēl taisījusies uz veikalu pakaļ alkoholam. Edijs iebildis, ka nevajag to darīt, tādēļ abu starpā radušās pirmās domstarpības. Marika savu plānu tomēr realizējusi – dzīvesbiedram nezinot, viņa izgājusi no mājām, nolīgusi taksometru un uz aizbraukusi uz veikalu. Edijs rakstījis sievietei dusmīgas īsziņas un liecis braukt atpakaļ, bet Marika viņu neesot klausījusi. Kad sieviete atgriezusies mājās pie jubilāra, abi turpinājuši dzert, pēc tam Edijs devies pie miera. Neko ilgi pagulēt gan viņam nav izdevies, jo draudzenei bijis garlaicīgi, tādēļ viņa pamodinājusi Ediju un aicinājusi vēl iedzert. Viņš paklausījis.

Vīrietis sievietes uzbrukumus atvairījis ar nazi

Kāds bija patiesais strīda un slepkavības patiesais iemesls, var tikai minēt, jo vienīgais, kurš par to kaut ko varēja pastāstīt tiesā, ir Edijs. Iespējams, ka daudz no viņa stāstītā ir tīrākā patiesība, tomēr tā vien šķiet, ka kaut ko viņš centies arī noklusēt, lai mazinātu savu vainu. Vakara strīdam bijis arī otrs iemesls – alkoholiskos dzērienus ne Edijs, ne Marika pat nedrīkstēja lietot savu veselības problēmu dēļ. Īpaši tas attiecās uz sievieti, kurai dzērumā jau bija gadījušās epilepsijas lēkmes, tostarp dienu iepriekš. Turklāt bijušas diezgan pamatotas aizdomas, ka sieviete varētu būt inficējusies ar C hepatītu, bet tas nebija zināms, jo viņa ignorējusi dzīvesbiedra lūgumus veikt attiecīgās analīzes.

Šis strīds abu dzīvesbiedru starpā tonakt pārkāpa visas robežas, kļūstot par fizisku konfliktu. Kā tiesā liecināja Edijs, pirmā agresīva esot kļuvusi tieši Marika, kura sākusi viņam sist un skrāpēt. Vīrietis esot tikai aizsargājies, bet darījis to situācijai neatbilstošā veidā, proti, viņš esot paņēmis no žurnālgaldiņa nazi un piedraudējis iereibušajai Marikai, ka iebakstīs viņai ar to, ja sieviete nenomierināsies. Tā kā Marika turpinājusi skrāpēties, Edijs viņai tiešām iedūris kājā, bet tikai pēc pāris minūtēm pamanījis, ka sadurtā vieta asiņo. Marika devusies uz virtuvi, lai sameklētu marles saiti un pārsietu kāju, bet, to neatradusi, viņa atgriezusies istabā un centusies saskrāpēt Edija seju.

Vīrietis Mariku atgrūdis, bet viņa turpinājusi uzbrukt. Edijs, kuram rokā joprojām bijis virtuves nazis, vicinājies ar to, teikdams, lai Marika pārstāj skrāpēties un nenāk klāt. Vicināšanās laikā vīrietis esot nepareizi aprēķinājis kustības, un Marika uzskrējusi duramajam virsū. Ievainojums bijis tieši sirds rajonā. Edijs sievieti vēl atgrūdis atpakaļ. Tad sapratis, ka nebūs labi, jo Marika saļimusi un smagi elpojusi, dūriena vieta asiņojusi. Edijs nekavējoties izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko pats uz ielas arī sagaidījis. Uzreiz pēc mediķiem klāt bijuši arī Valsts policijas darbinieki. Tas bijis jau pēc pulksten pieciem no rīta. Mediķi kādu pusstundu cīnījušies par sievietes dzīvību, bet viņiem neizdevās Mariku glābt. Nāvējošais dūriens bijis aptuveni desmit centimetrus dziļš un trāpījis tieši sirdī…

Sieviete durta un sista, Edijs atzīst tikai divus dūrienus

Arī gadu pēc šīs traģēdijas Edijs tiesā apgalvoja, ka viņš Marikai iedūris tikai divas reizes – kājā un krūtīs. Nāvējošo dūrienu izdarījis nejauši, viņa nodoms nekādā gadījumā neesot bijis sievieti nogalināt, viņš tikai vēlējies sievieti atbaidīt, lai viņa nenāktu klāt un pārtrauktu skrāpēties. Šie apgalvojumi gan nekādi neiet kopā ar tiesu medicīnas eksperta atzinumā pausto, kurā apliecināts, ka sievietes līķim konstatēti nevis divi, bet vismaz četrpadsmit naža dūrieni. Pieci no tiem kājās – gan augšstilbos, gan apakštilbos. Pārējie – krūškurvī. Ar nazi bijušas savainotas arī sievietes plaukstas, bet viņas seja un kakls – saskrāpēti. Piedevām sieviete bija saņēmusi arī ļoti spēcīgus sitienus gan pa krūškurvi, gan pa galvu.

Marikas nāves iemesls tiešām bija dūriens sirdī, bet, kā tiesā liecināja eksperts, tādu varēja izdarīt tikai ar lielu spēku un mērķtiecīgu darbību. Lai cilvēkam tā iedurtu nejauši, vajadzīga ārkārtīgi liela apstākļu sakritība. Eksperts ļoti apšaubīja to, ka sievietei iedurts nejauši. Turklāt, ja Edijs liecina, ka viņš dūris tikai divas reizes, kas Marikai nodarīja pārējos miesas bojājumus? Vīrietis neatceroties, ka viņš būtu savai dzīvesbiedrei dūris tik daudz reižu. Viņš apgalvo, ka nezina, kurš to izdarījis, bet nevarot arī garantēt, ka tas nekadā gadījumā nebija viņš pats. Tas, ko apsūdzētais pilnīgi noteikti varot atzīt, – viņam neesot bijis mērķa Mariku tīši noslepkavot.

Meita kapos, viņas parādi jāmaksā mammai

Par cietušo šajā kriminālprocesā atzīta Marikas mamma, kura dzīvo Rīgā. Sieviete, liecinot par savas nu jau mirušās meitas un viņas drauga Edija attiecībām, teica, ka tās bijušas normālas, par kaut kādiem konfliktiem ar dzīvesbiedru Marika neko neesot stāstījusi. Bijis laika posms, kad viņai ar abiem jaunajiem nācies padzīvot zem viena jumta – īrētā dzīvoklī Zolitūdē. Tad mammai pašai gadījies pa kādam strīdam ar znotu, reiz viņš pat iespiedis durvīs viņas pirkstus, pēc tam gan par to atvainojies. Marikas mamma bija ievērojusi, ka Ediju nedrīkstēja traucēt tad, kad viņš strādāja pie datora, tādos gadījumos vīrietis kļuvis agresīvs.

Cietusī sieviete krimināllietā bija pieteikusi morālā kaitējuma kompensāciju – 5000 eiro. Kā izrādās, Marika bija bankā aizņēmusies naudu, ieķīlājot mammas māju. Tagad, kad Marikas vairs nav, meitas parādsaistības, lai nepazaudētu māju, jākārto mammai. No meitas mantojuma viņa atteikusies, jo Marikai bijušas ļoti lielas parādsaistības. Tiesa cietušās sievietes kompensācijas pieteikumu apmierināja tikai daļēji, lemjot, ka par radīto morālo aizskārumu no Edija par labu Marikas mammai piedzenami tikai 2850 eiro, jo 2150 eiro viņai jau tikuši izmaksāti kā kompensācija no valsts. Nav gan teikts, vai Marikas mammai vismaz šo summu no savas meitas slepkavas izdevies jau saņemt, jo, kā izrādās, viņam pat nebija naudas advokātam. Tiesā Ediju aizstāvēja valsts norīkota advokāte, un arī par viņas pakalpojumiem vīrietim vēl būs jāmaksā.

No desmit gadiem nokaulē divus mēnešus

Tiesnese Ingrīda Bite, izskatot šo krimināllietu, konstatēja veselus trīs apsūdzētā Edija Kristuta atbildību pastiprinošus apstākļus. Pirmais: sevišķi smagais noziegums tika izdarīts alkohola ietekmē. Par to liecina 13. maija rītā veiktā testa rezultāts – vīrieša izelpā konstatētas 1,35 promiles alkohola. Otrais: noziedzīgais nodarījums, kas saistīts ar vardarbību, tika izdarīts pret personu, ar kuru nozieguma izdarītājam bija pastāvīgas intīmās attiecības un kopīga saimniecība. Trešais: tiesnese, ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu atzina tikai daļēji, nesniedzot konkrētas atbildes par to, kurš tad īsti nodarīja sievietei daudzos miesas bojājumus, ja reiz dzīvoklī atradās tikai viņš un Marika, secināja, ka vīrietis tiesā sniedzis apzināti nepatiesas liecības. Turklāt viņa pirmās šajā lietā sniegtās liecības manāmi atšķirās no tā, ko viņš liecināja tiesā.

Ņemot vērā to visu, kā arī to, ka nozieguma rezultātā iestājušās smagas un neatgriezeniskas sekas – cilvēka nāve –, tiesnese Bite lēma, ka Edijam Kristutim piemērojams par šādu noziedzīgu nodarījumu Krimināllikumā paredzētais brīvības atņemšanas sods, kā arī papildsods – probācijas uzraudzība, kas ļaus nodrošināt apsūdzētā pakāpenisku pāreju no dzīves ieslodzījumā uz dzīvi sabiedrībā un maksimāli nodrošinās apsūdzētā uzvedības uzraudzību pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Pirmās instances spriedums bija samērā bargs – sodīt Ediju Kristuti ar brīvības atņemsanu uz desmit gadiem un probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Šā gada 13. maijā apritēs tieši divi gadi, kopš Kristutis sodu faktiski jau sācis izciest.

Apsūdzētais Kristutis ar šo spriedumu nebija mierā, tāpēc pārsūdzēja to Rīgas apgabaltiesā. Var teikt, ka kaut ko no tā viņš ieguva, jo apelācijas instances tiesa lēma, ka viens atbildību pastiprinošais apstāklis uz Ediju tomēr neattiecas. Runa ir par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Ņemot vērā šo apstākli, Rīgas apgabaltiesa lēma sodu Edijam Kristutim samazināt par diviem mēnešiem. Apsūdzētais mēģināja pārsūdzēt arī Rīgas apgabaltiesas spriedumu, iesniedzot kasācijas sūdzību Senātā. Taču tas vairs nekādu rezultātu nedeva – Senāts lēma, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir likumīgs un taisnīgs, tādēļ kasācijas tiesvedību neuzsāka. Līdz ar to Ediju Kristuti notiesājošais spriedums jau ir stājies spēkā.