Par spiegošanu Krievijas labā Latvijas pilsonim piespriež piecu gadu cietumsodu

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā apsūdzēts ir 1955.gadā dzimušais Latvijas pilsonis Birzgalis. Detalizētas publiskas informācijas par šādu personu nav, vien "firmas.lv" dati rāda, ka līdz 2009.gadam viņš darbojies sporta klubā "Bauskas Zemgaļi".

Tiesa lēma apstiprināt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores Baibas Balodes un apsūdzētā 23.februārī noslēgto vienošanos.

Birzgalis atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā, proti par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij. Par šo likuma pārkāpumu viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Tāpat viņš atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā par šaujamieroču un munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Tiesa par šo nodarījumu lēma viņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Saskaņā ar Krimināllikumu galīgais sods Birzgalim tika noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, līdz ar to piemērojot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, tiesa lēma soda izciešanas termiņā ieskaitīt apsūdzētā aizturēšanā pavadīto laiku no 2021.gada 3. līdz 5.septembrim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 5.septembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Drošības līdzekli apcietinājumu tiesa lēma atstāt negrozītu.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis un cietušais desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pieejamības dienas var rakstveidā iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu, un lūgums nav iesniegts.

Kā ziņots, janvārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra vīrieti sauca pie kriminālatbildības pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par spiegošanu, proti, par ziņu nelikumīgu vākšanu un to tiešu nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā, kā arī par šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Prokurore 23.februārī ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tas darīts, izvērtējot izdarītā nozieguma smagumu, raksturu, kaitīgumu un apsūdzētā personību, kā arī ņemot vērā to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē.

Vienošanās paredz, ka prokurore lūdz tiesu atzīt apsūdzēto par vainīgu minēto noziegumu izdarīšanā un kā galīgo sodu viņam noteikt brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

LETA jau rakstīja, ka šis vīrietis bija viens no diviem cilvēkiem, kurus divās atsevišķās lietās pērn aizturēja Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru.

VDD iegūtā informācija liecina, ka personas ar Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvjiem tikās Krievijas teritorijā.

VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka vīrietis izmantoja savā profesionālajā darbībā izveidoto kontaktpersonu loku, lai iegūtu, apkopotu, analizētu un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodotu informāciju par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējām, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes spēku aktivitātēm Latvijas teritorijā.

Tāpat ziņots, ka VDD citā kriminālprocesā pērn vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet pagājušā gada nogalē tiesa deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5.janvārī.

Ādamsons patlaban ir apsūdzētā statusā. Tāpat šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.