Menu
 

Pērn Latvijā identificēts 61 cilvēku tirdzniecības upuris un cietušais

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Iekšlietu ministrija Foto - Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi pārskatu par cilvēku tirdzniecības situāciju un cīņu pret cilvēku tirdzniecību Latvijā 2021.gadā. Pārskatā secināts, ka turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences – biežāki darbaspēka ekspluatācijas gadījumi, lielāka digitālo tehnoloģiju ietekme upuru vervēšanā un cilvēku tirdzniecības organizēšanā.

Kopumā pērn identificēts 61 cilvēku tirdzniecības upuris un cietušais, kas ir nedaudz vairāk kā 2020.gadā (48). Skaita pieaugums lielākoties ir saistāms ar Valsts policijas aktivitātēm un atklātu cilvēku tirdzniecības gadījumu ar ievērojamu skaitu upuru.

Lai gan 2021.gadā Latvijā pamatā tika konstatēti Latvijas valstspiederīgo ekspluatācijas gadījumi, pēdējos gados identificēto upuru vidū aizvien biežāk ir trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Uzbekistānas, Tadžikistānas, kā arī Indijas.

Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas, 2021.gadā ierosināti četri kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību, no kuriem trīs bija saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju, bet viens bija saistīts ar piespiedu fiktīvajām laulībām. Kriminālprocesos uzliktie aresti aizdomās turēto un viņu tuvinieku līdzekļiem sasniedza 315 134 eiro. Vienai personai pagājušajā gadā piespriesta reāla brīvības atņemšana, bet vēl vienā lietā Senāta Krimināllietu departaments atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā par divu personu turēšanu kalpībā Cēsu novadā.

Cilvēku tirdzniecībā ir vērojama izteikta dzimuma dimensija, proti, darbaspēka ekspluatācijai lielākoties tiek pakļauti vīrieši, bet seksuālajai ekspluatācijai un piespiedu fiktīvajām laulībām – meitenes un sievietes. Arī pagājušajā gadā vērojama tāda pati tendence, jo darbaspēka ekspluatācijai bija pakļauti 49 vīrieši un 4 sievietes, seksuālajai ekspluatācijai – septiņas sievietes, bet  piespiedu fiktīvajām laulībām – viena sieviete.

Lielākai daļai upuru ir iegūta vidējā vai vidējā speciālā izglītība, pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis. Zemāks izglītības līmenis var būt saistīts arī ar lielāku sociālo atstumtību vai sliktāku sociālekonomisko situāciju, kas rada lielākus riskus tam, ka persona tiks pakļauta cilvēku tirdzniecībai. Taču par cilvēku tirdzniecības upuriem var kļūt arī cilvēki ar augstāko izglītību, norāda ministrijā.

Latvijā cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā. Savukārt cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā ir jāskata kontekstā ar seksuālās izmantošanas gadījumiem un iesaistīšanu prostitūcijā.

2021.gadā Latvijā iezīmējusies tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā. Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālās un ziņapmaiņu platformas.

“Karadarbības sekas Ukrainā un ar to saistītie cilvēku tirdzniecības riski detalizēti tiks apskatīti 2022. gada pārskatā. Vienlaikus jānorāda, ka, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības riskus attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, Valsts robežsardze pie iekšējām robežām pastiprināti veic imigrācijas kontroles pasākumus, lai konstatētu iespējami skartās personas. Arī Valsts policija ir pastiprinājusi preventīvu rīcību, piemēram, patrulēšanu, interneta monitoringu, lai novērstu vai savlaicīgi konstatētu iespējamo cilvēku tirdzniecību,” teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.