Menu
 

Strauji samazinājies vandālisma gadījumu skaits vēsturisko apbedījumu vietās

  • Autors:  LETA
Foto - Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Foto - Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Pēdējo gadu laikā par aptuveni desmit reizēm samazinājies vēsturisko apbedījumu vandālisma gadījumu skaits, šodien tiešsaistes diskusijā par kultūras priekšmetu nozīmi, to apdraudējumu un nepieciešamo rīcību ar kultūras priekšmetiem saistītu nelikumīgu darbību mazināšanai informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas vadītājs Māris Priednieks.

Viņš uzsvēra, ka līdz 2014.gadam vandālisma gadījumu skaits vēsturiskajās apbedījumu vietās bija mērāms desmitos gadījumu gadā. Vienu gadu vandālisma skaits bija konstatēts pat 40 reizes. Savukārt pašlaik pārkāpumu skaits ir samazinājies un pēdējo gadu laikā tiek konstatēti vien daži vēsturisko apbedījumu vandālisma gadījumi.

Tāpat Priednieks pauda viedokli, ka 2018.gadā pieņemtie likumu grozījumi par senlietu nelikumīgu apgrozījumu ir bijuši efektīvi, jo pret likumpārkāpējiem tiek vērsti lielāki sodi.

Kopš 2018.gada lielākais konstatētais pārkāpums bijis kādā izsoles namā, kurā tika izsolīta prece vairāku tūkstošu eiro vērtībā, savukārt likumsargi secināja, ka izsolē piedāvātie priekšmeti bijuši viltoti.

Kopumā visā Eiropā sešu gadu laikā izsoļu namos atrasti apmēram 160 000 vēsturisko priekšmetu, kuri tur nokļuvuši nelikumīgi.

Lai nerastos šādi pārpratumi un pret personu netiktu sākts kriminālprocess ir jāsaprot, ka visi vēsturiskie priekšmeti, kuru izgatavošanas laiks datējams līdz 17.gadsimtam, ir nododami valstij, jo saskaņā ar likumu tie ir valsts īpašums, uzsvēra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.

Viņš informēja, ka bieži cilvēki neapzinās priekšmeta vērtību un pat iznīcina to. Radiņš uzsēra, ka valsts īpašuma iznīcināšana ir aizliegta ar likumi, kā arī to nevar sūtīt pa pastu un nodot citai personai.

Lai nerastos pārpratumi un pret cilvēku netiktu sākta krimināllieta, vēsturiskā priekšmeta atradējam ir jāsazinās ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, ja ir aizdomas, ka priekšmets var būt kultūrvēsturisks mantojums, sacīja Radiņš, papildinot, ka ideāli būtu par šādu priekšmetu pārvaldei ziņot piecu dienu laikā kopš priekšmeta atrašanas.

Ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīkoto diskusiju tika sākta informatīvā kampaņa par kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites mazināšanu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.