Menu
 

Saulkrastos noslepkavo kandžas pudeles dēļ Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

5.maijā Rīgas rajona tiesas tiesnese Ilona Ozoliņa-Kļaviņa paziņoja spriedumu krimināllietā, kurā par slepkavību apsūdzēts Saulkrastu iedzīvotājs Jurijs Kukeļs. Tiesneses spriedums ir pietiekami bargs – piecpadsmit gadi cietumā. Tiesā Kukeļs savu vainu šī smagā nozieguma izdarīšanā kategoriski noliedza, bet no viņa sniegtajām liecībām pirmstiesas izmeklēšanas laikā var secināt, ka slepkavības iemesls varētu būt ļergas pudele, kuru gandrīz saplēsis nonāvētais Sergejs.

Nevienu nedrīkst uzskatīt par vainīgu, kamēr tiesas spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Šajā krimināllietā, kā izskatās, tas vēl nenotiks tik drīz, jo apsūdzētajam radusies detektīvromāna cienīga versija par to, kurš patiesībā ir noslepkavojis viņa pudelesbrāli Sergeju. Tomēr, sekojot līdzi šim tiesas procesam, radusies pārliecība, ka gan apsūdzība, gan arī spriedums ir taisnīgi. Šoreiz liela pateicība par šī smagā nozieguma veiksmīgu atklāšanu pienākas iedzīvotājiem, kas nebija vienaldzīgi, redzot viena vīrieša uzbrukumu otram.

Odekolons un trīs pudeles kandžas

Saulkrastietis Juris Kukeļs ir spēcīgas miesas būves vīrietis labākajos gados – nedaudz pāri četrdesmit. Pēdējā diena, kad Jurijs atradās brīvībā, bija 2020. gada 4. augusts. Torīt Jurijs piecēlās un devās uz tuvējo veikalu, kur nopirka odekolonu. Pa ceļam uz mājām viņš to… izdzēra. Mājās Jurijs ilgi neuzturējās, bet atkal devās pastaigā, līdz ap pulksten desmitiem nonāca pie tā paša veikala. Tur viņš satika Sergeju – nepilnus piecdesmit gadus vecu vietējo iedzīvotāju, kuru esot pazinis jau gadus divdesmit, tikai viņa uzvārdu nav zinājis. Nav informācijas, vai abiem vīriešiem bija kādas citas kopīgas intereses, bet par vienu nav šaubu – alkohols. Arī torīt Jurijs esot piedāvājis Sergejam nelielu darbiņu, par kuru atalgojumā tas dabūtu malku sīvā, pat vairākus. Sergejs, daudz nedomādams, piekritis.

Saskaņā ar Jurija plānu, abiem vīriešiem vajadzēja aizgādāt līdz kādam vietējam metāllūžņu uzpircējam dažus dzelzs gabalus. Tie gan izrādījās tik smagi, ka bez kādas palīgierīces nebija pārvietojami. Taču Jurijs zināja, kur var aizņemties ķerru, un to viņam aizdeva vīrietis, vārdā Anatolijs. Bet varbūt viņu tā nemaz nesauca – apsūdzētais to tik droši nemaz nezināja. Piekrāvuši ķerru pilnu ar lūžņiem, Jurijs un Sergejs devās pie uzpircēja Egīla. Tā kā lūžņi un “biznesa plāns” piederēja Jurijam, viņa ceļabiedram bija jāuzņemas ķerras stumšana. Ceļš bija patāls, un kopā ar pīppauzēm abiem “timuriešiem” tā veikšana prasīja apmēram stundu.

Diezin vai Egīls bija reģistrējies kā metāllūžņu uzpircējs, jo par Jurija un Sergeja atvesto metālu viņš norēķinājās graudā. Ja precīzāk – iedeva trīs puslitra pudeles ar pašdarinātu alkoholu un cigaretes polietilēna maisiņā. Abi klienti bija tik izslāpuši, ka pa pudelei ļergas izdzēra uzreiz turpat Egīla pagalmā. Labi uztankojušies, abi paņēma ķerru, trešo pudeli ielika savā braucamajā un devās tālajā atpakaļceļā.

Lai nesalauztu degunu, sit pa pieri

Necik tālu abi vēl nebija aizgājuši – kādus 300 metrus –, kad Sergejs pēkšņi sapratis, ka viņam apnicis visu laiku stumt ķerru. Sulīgu vārdu pavadījumā viņš to iemetis ceļmalas grāvī. Kā vēlāk izrādījās, tā bija Sergejam liktenīgā kļūda. Tiešām liktenīgā, jo Jurijs kļuva vai traks, redzēdams, kā grāvī kopā ar ķerru ielido tik smagi pelnītā trešā ugunīgās dziras pudele. Lai arī stikla trauks kritienu izturēja, Jurija dusmas tas nemazināja, un viņš metās virsū Sergejam. Abi vīrieši saķērās un iegāzās tajā pašā grāvī. Sergejs, kurš augumā bija daudz mazāk, pakļuva apakšā, bet Jurijs uzsēdās viņam virsū un sāka soda eksekūciju. Kā apsūdzētais liecināja pirmo nopratināšanu laikā, viņš ar kreiso roku esot sagrābis savu upuri pie kakla, bet ar labo četras reizes iesitis pa pieri. Tur esot tēmējis speciāli, jo jāsit bija, bet nav gribējis draugam salauzt degunu.

Sergejs esot atslābis, vairs nav pretojies, iespējams, ka bija zaudējis samaņu. Tā kā Jurijs nekur nesteidzās, esot apsēdies turpat blakus un, gaidīdams, kamēr Sergejs atgūsies, malkojis no tās pašas laimīgi nesaplīsušās alkohola pudeles. Vispār esot bijis ļoti piedzēries, tāpēc visus notikumus tik precīzi nemaz neatceroties. Nesagaidījis, kamēr draugs modīsies, ķerru esot noslēpis kaut kur netālu zem tilta, bet pats sācis kaut kur iet, kamēr saticis pašvaldības policiju, kas viņu aizturēja. Tas, ka pudeles brālis Sergejs ir miris, viņam esot bijis liels un nepatīkams pārsteigums. Katrā ziņā, viņš neko tādu neesot gribējis. Starp citu, Juriju policija aizturēja pie Egīla mājas vārtiņiem, tātad viņš bija devies pretējā virzienā no savām mājām. Varbūt visu izskaidro tas, ka uzreiz pēc aizturēšanas apsūdzētajam tika fiksēts ļoti smags alkohola reibums? Arī narkologa uzskaitē esošam cilvēkam 3,3 promiles tomēr ir ļoti daudz…

Apsūdzētais tiesā krasi maina savas liecības

Tajā pašā dienā, jau būdams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirknī, Jurijs Kukeļs pašrocīgi uzrakstīja iesniegumu, kurā atzina savu vainu Sergeja nonāvēšanā, kā arī izteica nožēlu par to. Arī pratināšanu laikā aizdomās turētais teica to pašu, lai gan godīgi atzina, ka izdzertā alkohola daudzuma dēļ ne visu atceras precīzi. Kā drošības līdzeklis aizdomās turētajam Kukeļam tika piemērots apcietinājums. Tātad jau gandrīz divus gadus, kamēr notika pirmstiesas izmeklēšana un tiesa, Jurija uzturēšanās vieta ir Rīgas Centrālcietums.

Tieši cietumā, ko reizēm sarkastiski mēdz dēvēt par sava veida dzīves augstskolu, Jurija attieksme pret izdarīto noziegumu un savu vainu tajā krasi mainījās. Nav izslēgts, ka viņu samācījuši kameras biedri, taču arī viņš pats, kā izskatās, ne pirmo reizi ir ar pīpi uz jumta. Tiesas izmeklēšanas laikā jau no pirmās sēdes Jurijs Kukeļs kategoriski noliedza, ka Sergeju būtu noslepkavojis viņš. Savas liecības viņš mainīja tikai par to, kas notika ceļmalas grāvī trīssimt metru attālumā no metālu uzpircēja mājas.

Saskaņā ar Jurija jauno versiju, tieši tur gan viņam, gan Sergejam uzbrucis kāds vīrietis – aptuveni sešdesmit gadus vecs, 1,80–1,85 metrus garš, simt divdesmit līdz simt trīsdesmit kilogramus smags, ar īsiem matiem un labi koptu bārdu. Svešais sitis abus, bet sevišķi nepaveicies Sergejam, kurš par uzbrucēju bijis augumā daudz mazāks. Arī Jurijam nav klājies viegli – nepazīstamais pat esot pret viņa rokas pirkstu nodzēsis izsmēķi. Iespējams, lai pārbaudītu, vai Jurijs vēl dzīvs. Viņš tomēr izdzīvojis un meties bēgt basām kājām, notikuma vietā pametot savas iešļūcenes. Sergejs palicis tur…

Kukeļa vainu pierāda ar liecinieku liecībām

Tiesai Jurijs bija sagatavojies ļoti labi, uz katru jautājumu viņam nekavējoties bija atbilde. Piemēram, uz jautājumu, kāpēc uzreiz nav teicis policijai, ka uzbrucējs bijis cits, apsūdzētais, nezinādams uzbrucēja vārdu, apgalvoja, ka Sergeju nogalinājis bijušais policijas darbinieks, savukārt Saulkrastu policijas iecirkņa darbinieki šī iemesla dēļ neesot ieinteresēti, lai uz apsūdzēto sola nonāktu īstais slepkava.

Toties pret Juriju policistiem vienmēr bijusi īpaši slikta attieksme, viņi vienmēr centušies viņu apvainot visos pasaules grēkos. Lai arī Jurijs Saulkrastos dzīvo jau vismaz pārdesmit gadu, viņu tur neuzskata par vietējo. Kā apgalvoja apsūdzētais, tagad policisti izmanto iespēju izrēķināties ar Juriju, reizē glābjot savu bijušo kolēģi. Juris aizrunājās pat tiktāl, ka viņa iedomātais (vai izdomātais) slepkava pēc Sergeja nonāvēšanas varētu būt slēpies metāllūžņu uzpircēja mājā.

Valsts apsūdzību šajā kriminālprocesā uztur prokurore Baiba Balode, kura savā debašu runā ļoti loģiski un pamatoti atspēkoja visus Jurija Kukeļa argumentus par to, ka Sergeja slepkavību varētu būt izdarījusi kāds cits. Prokurores teikto apstiprināja vairāki aculiecinieki, pirmkārt jau divas sievietes, kuras garāmejot bija redzējušas, kā viens vīrietis sit otru. Viņas nepagāja vienaldzīgi garām, bet izsauca pašvaldības policiju. Vēlāk viņas kā sitēju atpazina tieši Juriju. Vēl kā liecinieki bija nopratināti vairāki pusaudži. Jāsaka, par laimi, bet Sergeja nonāvēšanas brīdi viņi nav redzējuši, bet bija ievērojuši divus vīriešus grāvī, no kuriem viens gulējis, bet otrs dzēris no pudeles. Tas otrs pat esot ar kāju uzkāpis guļošajam uz vēdera. Viena no meitenēm bija viņus ar telefonu nofilmējusi.

Gan abu sieviešu, gan bērnu liecības apsūdzētā versiju sagrāva kā kāršu namiņu – neviens cits tajā laikā un vietā, kur atradās Jurijs un Sergejs, nav bijis. Arī baskājainā Jurija uzvedība, satiekot pašvaldības policiju, neliecināja, ka viņam un Sergejam kāds būtu uzbrucis. Viņš teicis, ka nekas nav noticis. Arī miesas bojājumi, tostarp tādi, kas varētu būt nodarīti ar cigaretes izsmēķi, viņam netika konstatēti.

Tiesa ir barga – piecpadsmit gadi cietumā

Savā debašu runā prokurore Balode minēja divus apstākļus, kas pastiprina apsūdzētā Jurija Kukeļa atbildību. Pirmais ir iespaidīgais alkohola reibums, kādā viņš bija, kad izdarīja slepkavību, bet otrais – klaji nepatiesu liecību sniegšana tiesā. Krimināllikumā par slepkavību paredzētais sods ir mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Prokurore lūdza tiesu atzīt Juriju Kukeļu par vainīgu citas personas nonāvēšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz piecpadsmit gadiem, kā arī ar probācijas uzraudzību.

Tiesnese Ozoliņa-Kļaviņa, pasludinot saīsināto spriedumu, piemēroja Jurijam Kukeļam tieši tādu sodu, kā bija vēlējusies prokurore, – piecpadsmit gadus cietumā, no kuriem gandrīz divi gadi jau izciesti, kā arī probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Ar šo pašu spriedumu no Kukeļa tiek piedzīta arī materiālā un morālā kaitējuma kompensācija par labu noslepkavotā Sergeja māsai Olgai. Par bēru izdevumiem Kukeļam būs jāmaksā 500 eiro, bet par māsas pārdzīvojumiem – desmit reižu lielāka summa.

Tiesa apsūdzēto atbrīvoja no samaksas par triju valsts nodrošinātu advokātu juridisko palīdzību pirmstiesas izmeklēšanā, bet par advokāta, kas viņu aizstāvēja tiesā, darbu Kukeļam būtu jāšķiras no iespaidīgas summas – 1380 eiro… Šo spriedumu apsūdzētais vēl var pārsūdzēt, bet drošības līdzeklis viņam joprojām būs tas pats – apcietinājums.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.