Menu
 

Kurš vainīgs – šoferis vai gājēji? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - LETA Foto - LETA

Teju trīsarpus gadus pēc tam, kad Jūrmalā, Meža prospektā, ar automašīnu tika notriekti četri gājēji, no kuriem divi gūto traumu rezultātā mira, Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesnese Ingrīda Bite paziņoja savu spriedumu par šo negadījumu uzsāktajā kriminālprocesā. Lai arī gan Valsts policija, kas izmeklēja šo krimināllietu, gan arī prokurore Žaklīna Zemgaliete, kura uztur valsts apsūdzību, uzskata, ka avārijas traģiskās sekas radušās autovadītāja vainas dēļ, tiesnese lēmusi, ka 1947. gadā dzimušais Leonīds Barons ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Ņemot vērā to, ka automašīna ir paaugstinātas bīstamības avots, bet gājējs – pats neaizsargātākais satiksmes dalībnieks, pēc ceļu satiksmes negadījumiem uz apsūdzēto sola nonāk tieši autovadītāji. Tiesas uzdevums ir rūpīgi izvērtēt, bija vai tomēr nebija transportlīdzekļa vadītājam iespēja izvairīties no uzbraukšanas gājējam. Varbūt pats gājējs tik rupji pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, ka viņu nekas vairs nevarēja glābt?

Divi gājēji slimnīcā, divi – kapos

2018.gada nogalē par Jūrmalā notikušo ceļu satiksmes negadījumu uzzinājām visi. Gan tāpēc, ka avārijas, kurā cieta faktiski vienas ģimenes locekļi, sekas bija ļoti traģiskas, gan arī tāpēc, ka bojāgājušie bija tagadējā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un viņa brāļa Andreja Staķa tēvs un vectēvs. Traumas guva Andreja Staķa sievas vecāki.

2018.gada 29.decembra vakarā ap pulksten 17.30 Gunārs un Juris Staķi un Vītolu pāris Ināra un Ēriks ar vilcienu ieradās Jūrmalā, lai dotos uz Dzintaru koncertzāli. Viņu apmeklējuma iemesls bija koncerts, kurā uzstājās Andreja Staķa dēls – Jura, Ināras un Ērika mazdēls, Gunāra mazmazbērns. Laikam jau četrotne steidzās, ja reiz nolēma šķērsot Meža prospektu tam neparedzētā vietā netālu no krustojuma ar Skujenes ielu, tā vietā, lai dotos uz gājēju pāreju. Gājējus neapturēja arī tas, ka bija tumšs, turklāt lija lietus, un satiksme pa Meža prospektu vienmēr bijusi gana intensīva. Meža prospekts ir plats – katrā virzienā divas braukšanas joslas. Pirmo joslu Staķiem un Vītoliem izdevās šķērsot…

Pamanīja tikai lielu ēnu…

Tieši tajā pašā laikā pa Meža prospektu Rīgas virzienā brauca automašīna “Toyota Corolla Verso”, kuru vadīja Leonīds Barons. Blakus pasažiera vietā sēdēja viņa dzīvesbiedre Sofija. Leonīds vienmēr bijis ļoti apzinīgs šoferis, braukšanas noteikumus viņš nepārkāpa arī tajā vakarā. Atļautais ātrums šajā ielas posmā ir 50 kilometri stundā. Leonīds braucis pat nedaudz lēnāk, un tobrīd viņš stūrējis pa otro braukšanas joslu.

Kā apsūdzētais liecināja tiesā, pirmais, ko viņš pamanījis, bija liela ēna, kas no labās puses tieši automašīnas priekšā šķērso brauktuvi. Tagad viņš saprot, kāpēc ēna izskatījās tik liela, – tas nebija viens cilvēks, bet gājēju grupa, kas ātrā solī mēģināja šķērsot Meža prospektu. Leonīds pilnīgi automātiski spiedis bremzes pedāli, bet izvairīties no uzbraukšanas cilvēkiem neesot bijis iespējams. Kad izkāpis no mašīnas, viņa šoks kļuvis vēl lielāks, jo uz brauktuves gulēja četri cilvēki: trīs vīrieši pēc trieciena bija nokļuvuši pretējā braukšanas joslā, bet sieviete gulējusi tieši priekšā mašīnai.

Visi iesaistītie – pensijas vecumā

Leonīds Barons, kurš visu mūžu strādājis medicīnā, meties pie tuvākā vīrieša, kuram sniedzis pirmo palīdzību, atjaunojot elpošanu. Ļoti drīz negadījuma vietā ieradušās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, kas ievainotos cilvēkus nogādāja slimnīcā. Jurim Staķim tas gan diemžēl vairs nebija vajadzīgs – viņš mira avārijas vietā. Arī Jura tēvs Gunārs bija guvis nāvējošas traumas un mira nākamajā dienā slimnīcā. Var teikt, ka daudz vairāk paveicās Inārai un Ērikam Vītoliem, lai gan arī viņu traumas bija ļoti nopietnas: vienam tiesu medicīnas ekspertīzē konstatēti vidējas pakāpes, otram – smagas pakāpes miesas bojājumi.

Šajā ceļu satiksmes negadījumā bija iesaistītas tikai cienījama vecuma personas – pensionāri, tostarp šoferis un viņa dzīvesbiedre. Kā tiesas sēdē pastāstīja Leonīds Barons, traģiskā avārija arī viņam un viņa sievai radījusi smagas sekas. Leonīds, kurš līdz liktenīgajai dienai bija pie labas veselības un tik mundrs, ka vēl joprojām strādāja savā specialitātē, nopietni saslima un turpina ārstēties. Vēl sliktāk klājies viņa dzīvesbiedrei Sofijai, kuras veselības stāvoklis sašķobījies tik ļoti, ka viņai piešķirta invaliditātes grupa, sirmgalve ir kopjama. Klāt pie visām Baronu ģimenes nelaimēm nācis arī tas, ka pirmstiesas izmeklēšanā tieši Leonīds tika atzīts par aizdomās turēto, bet pēc tam arī apsūdzēts. Šis neapskaužamais statuss no inteliģentā sirmgalvja prasījis daudz spēka, izturības un nervu.

Apsūdzētais vainu neatzīst

Lai arī Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpa tikai gājēji, pirmstiesas izmeklēšanā par aizdomās turēto tika atzīts automašīnas vadītājs Leonīds Barons. Tam piekrita arī prokuratūra, kas pieņēma lēmumu par Barona kriminālvajāšanu. Kā tiesā skaidroja prokurore Zemgaliete, autovadītājam vajadzējis pamanīt pārgalvīgos gājējus un bremzēšanu sākt krietni agrāk. Starp citu, kā secinājuši autotehniskās ekspertīzes veicēji, Leonīdam Baronam, braucot ar atļauto ātrumu, lai izvairītos no uzbraukšanas gājējiem, bremzēšanu vajadzējis sākt vismaz 36 metrus iepriekš. Prokurore uzskata, ka, lai arī bijis vakars un gājēju apģērbs – tumšas krāsas un bez atstarojošiem elementiem, apsūdzētais varējis cilvēkus ieraudzīt daudz agrāk. Krimināllietas materiāliem pievienota pat izziņa no Jūrmalas pilsētas komunālā dienesta, kas apliecina to, ka ielas apgaismojums liktenīgajā vakarā bijis ieslēgts, strāvas sprieguma kritumi neesot bijuši.

Apsūdzētais Leonīds Barons tiesā liecināja, ka ļoti nožēlo notikušo, viņš vēl un vēl atvainojās cietušajiem, izsakot līdzjūtību par notikušo. Tomēr vienā jautājumā gan viņš bija nelokāms – Leonīds ir pārliecināts, ka konkrētajā situācijā nebija viņa spēkos izvairīties no uzbraukšanas pēkšņi priekšā izskrējušajiem gājējiem. Leonīdam esot jau vairāk nekā 40 gadu autovadītāja stāžs, un visu šo gadu laikā viņš braucis tik uzmanīgi, ka līdz šim nebija izraisījis nevienu, pat ne vismazāko, avāriju. Apsūdzētajam bija spiesta piekrist arī prokurore Zemgaliete, kura tiesai sniedza informāciju, ka Leonīdam Baronam nav fiksēts neviens administratīvais pārkāpums, arī ceļu satiksmes jomā ne.

Gājēju vaina nav vērtēta?

Arī apsūdzētais Barons bija gatavojies tiesai. Viņa draugi bija samaksājuši par speciālista pakalpojumu, lai tiktu veikti mērījumi, kāda ir ielas apgaismojuma kvalitāte Meža prospektā. Lai mērījumi pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai situācijai, Meža prospekta laternu apgaismojuma kvalitāte tika vērtēta tieši pēc gada – 2019. gada decembra otrajā pusē. Mērījumu rezultāti esot bijuši šokējoši – ielas apgaismojuma lampas deva tikai ceturto daļu jeb 25% no tās gaismas intensitātes, ko tām būtu jādod. Apsūdzētais vēlējās, lai šo mērījumu rezultāti tiktu pievienoti krimināllietas materiāliem. Pret to kategoriski iebilda prokurore Zemgaliete. Viņas pamatojums bija tāds, ka mērījumi esot veikti pēc gada, nevis tad, kad notika negadījums. Gada laikā apgaismojuma kvalitāte varējusi ievērojami mainīties… Viņai piebalsoja arī advokāts Didzis Vilemsons, kurš šajā kriminālprocesā pārstāv cietušos.

Jau kopš ceļu satiksmes negadījuma dienas nevienam nebija noslēpums, ka gājēju četrotne ielu ar intensīvu satiksmi šķērsoja vietā, kur tas nav paredzēts. Vēl vairāk – Valsts policija pēc avārijas publiski paziņoja, ka izmeklēšanā tiks skaidroti visi ceļu satiksmes negadījuma apstākļi, vērtējot gan gājēju, gan autovadītāja rīcību. Varbūt tomēr nevajadzēja solīt, ja reiz cietušo pārstāvis Vilemsons tiesas sēdes laikā varēja uzsvērt, ka krimināllietas materiālos nav neviena dokumenta, kas pierādītu, ka četri gājēji būtu pārkāpuši Ceļu satiksmes noteikumus?

Pieci gadi nosacīti un 600 000 eiro

Šajā kriminālprocesā par cietušajiem atzītas trīs personas. Bez jau pieminētajiem Ērika un Ināras Vītoliem cietušā statuss ir arī bojāgājušo personu dēlam un mazdēlam Andrejam Staķim. Viņš Staķu ģimenes vārdā šo pienākumu uzņēmies, jo ir diplomēts jurists. Uzreiz jāsaka, ka neviens no cietušajiem neizteica viedokli, ka apsūdzētajam Leonīdam Baronam būtu jāpiespriež reāls cietumsods. Arī prokurore Žaklīna Zemgaliete, lai gan apsūdzēja Baronu smaga nozieguma izdarīšanā (Krimināllikuma 260. panta trešā daļa), par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, neuzskata, ka viņam savā sirmajā vecumā būtu jādodas cietumā.

Debašu runā prokurore lūdza tiesu Leonīdu Baronu atzīt par vainīgu, sodot ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, piemērojot šo sodu nosacīti, kā arī ar pārbaudes laiku uz pieciem gadiem. Kā papildsodu prokurore lūdza tiesu atņemt Baronam autovadītāja apliecību uz septiņiem gadiem.

Varbūt tas ir šīs publikācijas autora subjektīvais viedoklis, bet par lielāko apsūdzētā Barona problēmu šajā tiesvedībā varēja kļūt morālā kaitējuma kompensācijas, kuras pieteica cietušie. Negadījuma rezultātā traumas guvušie Ēriks un Ināra Vītoli vēlējās no apsūdzētā piedzīt katrs pa 100 000 eiro, bet Andrejs Staķis par katru bojāgājušo tuvinieku vēlējās saņemt 200 000 eiro. Tātad pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju kopsumma sasniedza 600 000 eiro.

Pat prokurore Zemgaliete, ņemot vērā tiesu praksi un judikatūru, uzskatīja, ka kompensācija, kuru tiesa varētu piespriest no Barona Staķim, varētu būt tikai 25 000 eiro, savukārt Vītolu pāris savu kompensāciju varēs saņemt no apdrošināšanas uzņēmuma, kurā Leonīds Barons apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību. Diezin vai pensionētajam mediķim, kurš, lai varētu daudzmaz normāli dzīvot, visu mūžu strādājis divās darbavietās, tie paši 25 000 eiro ir bankas kontā…

Tiesa Baronu attaisno, bet vēl iespējama pārsūdzība

Lai cik pārliecināta prokurore bija par to, ka traģiskā ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā vainīgs ir tieši apsūdzētais Leonīds Barons, tiesnese Bite lēma citādi. Saskaņā ar viņas paziņoto saīsināto spriedumu, Barons viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams. Morālo kompensāciju pieteikumi netika izskatīti. Tomēr, kā izskatās, ar to šai tiesvedībai punkts vēl nebūs pielikts. Lietas dalībniekiem ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu un pārsūdzēt to apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Tā vien izskatās, ka gan prokurore Žaklīna Zemgaliete, gan arī cietušie tieši tā arī darīs…

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.