"Randiņš" Medemciemā beidzas ar diviem mēnešiem cietumā ^{Apriņķis.lv}

Medemciems ir ciems Olaines pagastā ar apmēram pusotru tūkstoti iedzīvotāju. Pagājušā gada naktī uz 29.martu šīs padomju laikā izveidotās vasarnīcu un mazdārziņu kolonijas mieru satricināja policijas Speciālo uzdevumu bataljona operācija, kuras mērķis bija atbrīvot kādu sievieti, kuru viņas paziņa bija ieslodzījis savā mājoklī.

Nosalušais Igors sievietei sit ar kulaku

2021.gada 28.marta vakarā pie medemciemieša Igora, vīrieša labākajos gados (šogad svinēs 50 gadu jubileju) atbrauca viņa paziņa Natālija. Prokurore Anete Valpētere, kura šajā kriminālprocesā ir valsts apsūdzības uzturētāja, savā debašu runā izteicās, ka sieviete pie Igora ieradusies, lai palīdzētu viņam saimniecības darbos. Droši vien, ka prokurorei vismaz daļēji ir taisnība.

Natālija bija klāt pulksten 17.00, Igors, viņu gaidīdams, lietoja alkoholiskos dzērienus, turklāt bija dusmīgs, jo uzskatīja, ka draudzene pamatīgi kavējusies, bet viņš pa to laiku paguvis nosalt. Natālija labi pazina vīrieti, jo paredzēja, kā viņš savu niknumu var izpaust. Viņa jau uzreiz gribēja doties prom, bet draugs pat neļāva viņa piecelties no dīvāna. Lai Natālija kļūtu paklausīgāka, Igors viņai ar dūri iesita pa galvu deniņu rajonā.

Kad vīrietis bija nedaudz nomierinājies, abi kopā devās uz veikalu pēc briketēm. Pa ceļam uz veikalu sieviete mēģināja no sava agresīvā paziņas aizbēgt, bet tas viņai neizdevās. Arī pēc atgriešanās Igora mājoklī, vīrietis turpināja būt agresīvs, solot piekaut Natāliju. Vienā brīdī sievietei izdevās izskriet no ēkas, bet nekur tālu viņa netika, jo apkārt pagalmam ir žogs, bet vārti bija aizslēgti ar piekaramo atslēgu. Natālija sauca pēc palīdzības, bet viss beidzās ar to, Igors viņu ar spēku ievilka atpakaļ mājā un aizslēdza ārdurvis. Arī vakara turpinājumā vīrietis bija vardarbīgs, jo vēl vismaz divas reizes iesita Natālijai ar dūri pa galvu.

Gūstekni atbrīvo Speciālo uzdevumu bataljons

Nevar zināt, cik ilgi gūsteknei turpinātos šis šausmīgais vakars, ja ap pulksten 20.30 viņai nebūtu izdevies savai mātei nosūtīt īsziņu: “Esmu nelaimē!” Mamma nekavējoties zvanīja meitai, taču neviens neatbildēja. Cietusī Natālija tiesā pēc tam liecināja, ka Igors ne tikai ierobežoja viņas brīvību, bet arī neļāva viņai sazināties pa telefonu. Sievietes māte par to, ka viņas meita nonākusi nelaimē, ziņoja Valsts policijai, bet nevarēja norādīt, kur Natālija varētu atrasties. Tikai pēc stundas Natālijai radās iespēja atzvanīt mātei un nosaukt Igora uzvārdu. Sieviete arī paspēja pastāstīt, ka varmāka ir neadekvātā stāvoklī, tāpēc viņai ir ļoti bail.

Vēl pēc stundas pie Igora mājokļa piebrauca policijas ekipāža. Vārti joprojām bija ciet, tāpēc policisti ar dienesta mašīnas bākugunīm un speciālo skaņas signālu mēģināja pievērst mājas saimnieka uzmanību, bet velti – reakcijas nebija. Acīmredzot Igors kārtības sargiem bija labi zināms, ja reiz viņiem jau bija vīrieša tālruņa numurs. Tiesa, mēģinājums sazināties ar vīrieti telefoniski rezultātu nedeva.

Tika pieņemts lēmums gūsteknes atbrīvošanā iesaistīt Speciālo uzdevumu bataljona darbiniekus, kurus mēdz iesaistīt sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšanā, ķīlnieku atbrīvošanā un tamlīdzīgās operācijās. Viņi Igoru uzrunāja ar skaļruņa palīdzību, pieprasot iznākt ārā, bet arī uz to nebija nekādas atbildes. Policisti iekļuva pagalmā, bet izrādījās, ka mājas durvis ir aizslēgtas. Tikai dažas minūtes pēc pusnakts Igors tomēr atslēdza ārdurvis un policijas darbiniekiem radās iespēja atbrīvot Natāliju.

Visu atceras tikai tiesas zālē

Pirmajā tiesas sēdē, kad Igoram tika nolasīta apsūdzība, viņš savu vainu atzina tikai daļēji, apgalvodams, ka Natālijai neesot sitis ar dūri, bet gan ar plaukstu, bet zilumus viņa guvusi. Lai arī atšķirība bija ļoti neliela, tiesā tika veikta pilna pierādījumu pārbaude. Tomēr jau otrajā sēdē, kurā liecināja cietusī, apsūdzētais paziņoja, ka nu visu ir atcerējies, vainu atzina, notikušo ļoti nožēloja, atvainojās cietušajai un lūdza piedošanu. Vēl pirms sprieduma paziņošanas Natālija bija savam paziņam piedevusi un noslēgusi ar viņu izlīgumu.

Ņemot vērā to, ka Igoram inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags, pastāvēja iespēja, ka kriminālprocess šādā situācijā tiktu izbeigts, bet pret tādu notikuma attīstības gaitu iebilda prokurore Valpētere. Viņa uzsvēra, ka apsūdzētais pret Natāliju bijis gan emocionāli, gan fiziski vardarbīgs, liekot viņai ciest, nelaižot ārā no savas mājas un ignorējot lūgumus ļaut doties projām. Cietušās atbrīvošanā nācies iesaistīt lielus policijas spēkus, lai arī, kā liecināja Natālija, viņas pāridarītājs ļoti labi redzējis policijas ekipāžas aktivitātes. Prokurore uzskata, ka tādējādi apsūdzētais aizskāris ne tikai cietušās Natālijas, bet arī plašākas sabiedrības intereses, liekot uztraukties un pārdzīvot Natālijas mātei, kā arī sagādājot darbu daudziem policistiem.

Igoram pirmo reizi piespriests reāls cietumsods

Kā izskanēja tiesā, Igors ne pirmo reizi atradās uz apsūdzēto sola. Jau iepriekš viņam bijušas četras sodāmības, tās gan visas jau ir dzēstas. Visas reizes vīrietim piespriests nosacīts cietumsods, un iepriekšējā tiesa bijusi pirms krietna laika – 2008.gadā. Kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli prokurore Valpētere minēja to, ka viņš savu vainu atzinis, notikušo nožēlo, ir atvainojies cietušajai un noslēdzis ar viņu izlīgumu.

Ir arī viens Igora vainu pastiprinošs apstāklis – noziedzīgo nodarījumu viņš izdarījis, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē. Uzreiz pēc aizturēšanas vīrietim konstatētas 2,56 promiles alkohola. Tomēr prokurore neuzskatīja, ka apsūdzētais būtu pelnījis doties uz cietumu. Valsts apsūdzības uzturētāja lūdza Igoru sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem un pārbaudes laiku uz vienu gadu.

Tiesnese Lapiņa gan lēma nedaudz citādi. Viņa apsūdzēto Igoru atzina par vainīgu, bet uzskata, ka jau piekto reizi vienu un to pašu cilvēku sodīt ar brīvības atņemšanu nosacīti ir pārāk liela uzticēšanās. Saskaņā ar tiesneses paziņoto saīsināto spriedumu Igoram tika piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana uz diviem mēnešiem. Cietusī Natālija šajā lietā kaitējuma kompensāciju nebija pieteikusi, bet tiesa lēma, ka no Igora par labu valstij piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā – 220 eiro.

Igoram un Natālijai būšot vēl viens “randiņš” tiesā

Savā pēdējā vārdā Igors vēlējās vēlreiz atvainoties Natālijai par notikušo un solīja, ka nekas tāds nekad vairs neatkārtosies. Tajā pašā laikā jau iepriekš tiesas sēdē bija izskanējis, ka abu paziņu vētrainās attiecības turpinājušās arī pēc 2021.gada marta notikumiem. Kā izrādās, pagājušā gada 4.septembrī Igors jau atkal bijis vardarbīgs pret Natāliju, nodarīdams viņai vidēja smaguma pakāpes miesas bojājumus (lauzta kāja).

Policija arī par šo noziedzīgo nodarījumu uzsākusi kriminālprocesu, tātad gaidāma vēl viena tiesa. Kad tiesnese pārmeta Igoram, kāpēc viņam atkal vajadzēja tikties ar cietušo, ja reiz jau bijusi tik bēdīga pieredze, viņš aizbildinājās, ka Natālija pati viņam gan zvanījusi, gan sūtījusi īsziņas – it kā esot gribējusi, lai viņš samaksā par viņai nodarītajām ciešanām.

Kā tur bija patiesībā, tagad jau tiks skaidrots nākamajā tiesas procesā, kas Igoram kā apsūdzētajam viņa pusgadsimtu ilgajā mūžā būs sestais.

Starp citu, Rīgas rajona tiesas Jūrmalā saīsinātais spriedums, saskaņā ar kuru Igoram šobrīd jau būtu vajadzējis atrasties ieslodzījuma vietā, vēl nav stājies spēkā. Acīmredzot apsūdzētais ir lūdzis tiesu sagatavot pilnu spriedumu, lai apelācijas kārtībā to pārsūdzētu Rīgas apgabaltiesā.