Traģēdija Stūnīšos jeb Skumjš stāsts par Vinetu ^{Apriņķis.lv}

Stūnīši ir ciems Olaines novadā, kas atrodas vienpadsmit kilometrus no novada centra. Kādreiz ciema nosaukums bija Gaismas, un cilvēki joprojām mēdz lietot arī iepriekšējo nosaukumu. Šī apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā kūdras fabrikas strādnieku ciemats. Stūnīšos savas mātes dzīvoklī dzīvoja Vineta – trīsdesmit gadu vecumu vēl nesasniegusi sieviete, var teikt, meitene. Kā izskanēja tiesas zālē, Vineta ļoti vēlējās normālas attiecības un ģimeni, gribēja mīlēt un būt mīlēta, bet nodibināt attiecības ar normāliem vīriešiem Vinetai neizdevās – viņai uzmanību pievērsa tie, kam bija dažādas atkarības.

Apžēlojas par bezpajumtnieku

Ar Raivo Vineta iepazinās 2020. gada oktobrī, lai gan noteikti bija ievērojusi viņu jau agrāk. Raivo bija bijušais bērnunama audzēknis – bez radiniekiem un palicis bez savas dzīvesvietas. Arī pastāvīga darba viņam nebija, bet, kā varēja saprast, viņš ļoti labi iztika bez tā. Jaunais vīrietis atkritumu konteineros meklēja metāllūžņus, ko pārdeva, un runā, ka mēdzis arī kaut ko nozagt, bet iegūto naudu lielākoties tērējis alkoholiskajiem dzērieniem, neesot smādējis arī odekolonu.

Kad Vineta sāka draudzēties ar Raivo, viņš nakšņoja kādā dārza būdiņā Medemciemā – bez elektrības un apkures. Pie savas jaunās draudzenes Raivo tikai ciemojās. Pienāca ziema, un Raivo pažēlojās Vinetai, ka būdiņas īpašnieks licis viņam izvākties. Puisim gada aukstākajos mēnešos vairs nebija kur palikt, tāpēc Vineta viņu uzaicināja pie sevis, vēlāk pat uzticēja viņam sava dzīvokļa atslēgas.

Kā tiesā liecināja Vineta, sākumā intīmu attiecību starp viņiem neesot bijis, vienkārši dzīvojuši zem viena jumta. Tomēr ar laiku abi satuvinājušies un sākuši dzīvot kā pāris. Tiesas spriedumā teikts: bija kopdzīves partneri. Tieši tad arī atklājās, ka Raivo ir gandrīz vai patoloģiski greizsirdīgs. Greizsirdības uzplūdos viņš kļuvis emocionāli vardarbīgs pret Vinetu, kā arī draudējis un vicinājies ar dūrēm.

Abiem alkohola atkarība

Tomēr Vineta esot Raivo mīlējusi un cerējusi, ka viņš mainīsies uz labo pusi. Būdama ļoti kārtīga un akurāta sieviete, Vineta rūpējusies par to, lai viņas vīrietis vienmēr ir nomazgājies un kārtīgi apģērbies, tāpēc par savu veikala kasieres algu pat pirkusi viņam drēbes. Šķiet, Raivo ar tādu dzīvi bijis pat ļoti apmierināts, tikai mainīties gan nav vēlējies. Viņš negribēja sākt strādāt algotu darbu, lai gan viņam piedāvāta palīgstrādnieka vieta. Raivo savas dienas joprojām pavadījis bezdarbībā, grozoties pie ciema veikala, bet vakaros devies uz autobusu pieturu, lai sagaidītu Vinetu atgriežamies no darba.

Raivo pavadījis Vinetu no pieturas uz mājām, un laikam jau viņa iespaidā pārim par tradīciju kļuvis pa ceļam esošā veikala apmeklējums, kur par Vinetas naudu vienmēr tika iegādāta kāda alkoholiskā dzēriena pudele. Meitene arī pirms draudzības ar Raivo neesot bijusi atturībniece, bet, kā zināja stāstīt liecinieki, ja iedzēra, tad tikai kaut ko pavisam vieglu, piemēram, sidru. Dažu mēnešu kopdzīves laikā Vineta vispirms esot pieradinājusies pie stiprajiem alkoholiskajiem kokteiļiem, bet pēc tam arī pie brendija un tamlīdzīgiem dzērieniem. Jau cietumā speciālisti konstatēja, ka sievietei bija izveidojusies alkohola atkarība

Policija nereaģē

Tiesā liecināja arī abi Vinetas vecāki, kas dzīvo Siguldā, bet zināja par meitas jaunajām attiecībām. Viņi jau uzreiz bija sapratuši, ka potenciālais znots Vinetai var sagādāt tikai nepatikšanas, varbūt pat nelaimi. Kā liecināja meitenes tēvs, vienmēr, kad viņš atbraucis pie meitas uz Stūnīšiem, abus jaunos sastapis dzīvoklī pie grādīgā pudeles. Pirmajā reizē Raivo pat aicinājis arī Vinetas tēvu sēsties pie galda un iedzert. Tēvs to nekad neesot darījis un lūdzis viņu nenodzirdīt meitu. Kad dzeršanas dzīvoklī turpinājās, Vinetas tēvs pieprasījis, lai Raivo dodas projām, bet to jaunais vīrietis pat nedomāja darīt. Vēl vairāk – pēdējās apmeklējuma reizes beigušās ar to, ka Raivo uzbrucis Vinetas tēvam un sitis viņam pa seju. Vīrietis, kuram ir invaliditāte, pretoties īsti nav varējis, tāpēc iebēdzis tualetē un zvanījis policijai.

Par policijas rīcību ir atsevišķs stāsts, kas tiesu gan ne īpaši interesēja. Vispār Valsts policija uz šo dzīvokli tikusi saukta divas reizes. Pirmajā gadījumā policijas darbinieki Vinetas tēvam pavēstījuši, ka tas esot tikai ģimenes konflikts, kas kopdzīves partneriem ir jāatrisina pašiem. Otrajā reizē, kad tēvam bija nodarīti miesas bojājumi, policijas atbilde bijusi vēl interesantā. Tobrīd spēkā bija Covid-19 dēļ izsludinātie epidemioloģiskie ierobežojumi, un policisti teikuši, ka, jā, viņi var no Vinetas tēva pieņemt iesniegumu par to, ka viņš ticis piekauts, bet tad viņš pats tikšot saukts pie administratīvās atbildības par šo ierobežojumu neievērošanu.

Vinetas tēvs, protams, iesniegumu neuzrakstīja, taču tā arī neesot sapratis, kāpēc policijai būtu jāsoda dzīvokļa īpašnieces laulātais, bet meitas piedzīvotājs var tikai pasmieties un turpināt savu amorālo dzīvesveidu.

Uzbrukumu atvaira ar nazi

Vinetas un Raivo liktenīgā diena pienāca nākamajā rudenī – 13. septembrī. Priekšpusdienā starp abiem esot izcēlies nopietns strīds, jo Raivo uzzinājis, ka viņa sieviete ciemos uzaicinājusi abu kopīgo draugu. Viņi visi trīs jau arī agrāk vairākas reizes bija Vinetas dzīvoklī kopā lietojuši alkoholiskos dzērienus, un viss bijis mierīgi un labi. Šajā reizē Raivo burtiski uzsprādzis, jo viņu sākusi mocīt greizsirdība. Viņš acīmredzot bija nolēmis savu draudzeni pamatīgi pārmācīt, jo kliedzis uz Vinetu, apsaukājis rupjiem vārdiem un fiziski uzbrucis.

Raivo esot bļāvis, ka tas draugs nekādā gadījumā nenāks iekšā dzīvoklī. Viņš esot bijis tik dusmīgs, ka uz lūpām parādījušās putas. Vīrietis gājis Vinetai virsū un iespēris, divas reizes iesitis ar dūrēm un solījis “sadot pa purnu”. Sieviete atkāpusies, līdz bijusi iedzīta virtuves stūrī. Redzēdama, ka izejas no šīs situācijas vairs nav, Vineta ķērusi pirmo, kas pagadījies pa rokai, un tas, izrādās, bijis virtuves nazis. Viņa cerējusi, ka Raivo nobīsies un mitēsies, bet viņš turpinājis nākt virsū, un sieviete gluži vai automātiski izdarījusi dūrienu. Uzbrucējam, kurš bija daudz stiprāks par viņu, Vineta iedūra tikai vienu reizi, bet ar to pietika. Raivo pēc dūriena vēl nedaudz esot pastāvējis, divas reizes samirkšķinājis acis, pēc tam saļimis zemē.

Vineta tobrīd esot bijusi kā apstulbusi. Sākumā viņai licies, ka Raivo tikai tēlo, ka viņš tūlīt piecelsies. Sieviete pieliekusies pie nokritušā vīrieša un ieraudzījusi, ka ir pavisam slikti – viņa bija iedūrusi Raivo kaklā, un no brūces šļācās asinis. Apjukumā Vineta vispirms piezvanījusi savai mammai, izstāstījusi, kas noticis, un lūgusi, lai viņa izsauc palīdzību.

Uz notikuma vietu izsauktie mediķi tur ieradušies pēc kādas stundas, faktiski viņi atbrauca, lai konstatētu, ka sadurtais vīrietis ir miris. Ieradās arī policijas darbinieki, kas aizturēja Vinetu, veica dzīvokļa apskati. Vineta tika apcietināta un kopš tās dienas atrodas ieslodzījumā.

Liecinieku stāstītajā saskatāmas pretrunas

Tiesas sēdēs izskanēja arī tādas liecības, kurās gan Raivo, gan Vinetu tika raksturoti pavisam citādāk. Piemēram, Raivo esot bijis izpalīdzīgs, sirsnīgs, strādīgs, mīlējis bērnus. Par viņu varot teikt tikai to labāko, Raivo nevienam neesot varējis nodarīt pāri. Viņš gan tiešām esot daudz dzēris, bet agresīvs neesot bijis, pat stiprā reibumā ne. Kopumā vīrietis esot bijis diezgan bezpalīdzīgs, bet labsirdīgs un pieklājīgs. Naudu sev iztikai pelnījis, palīdzot vietējiem dārzā un citos saimniecības darbos.

Savukārt Vineta esot valdonīga, Raivo par to pat vairākas reizes esot sūdzējies kādam paziņam, kurš arī tikai pratināts kā liecinieks. Emociju uzplūdā Raivo esot stāstījis, ka vairs nevar Vinetu izturēt un vēlas aiziet no viņas, bet mīl viņu, tāpēc nevar to izdarīt. Bieži vien Raivo esot redzēts ar saskrāpētu seju un pat durtām brūcēm. Visiem bijušas aizdomas, ka to izdarījusi Vineta, jo viņa, kad iedzer, kļūstot neadekvāta, bet dzerot viņa līdz bezsamaņai. Raivo esot Vinetu mīlējis, jo viņa tam bijusi kā glābēja.

Tiesa pārkvalificē Vinetas nodarījumu

Apsūdzība šajā krimināllietā Vinetai bija celta par slepkavību jeb par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu. Prokurore Dace Auziņa to pamatoja tā, ka sieviete pret Raivo izmantojusi nazi, durot ar to ķermenī tādā vietā, kur atrodas dzīvībai svarīgi orgāni. Pēc tam, kad vīrietis nokritis zemē, Vineta nevis izsaukusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet gan zvanījusi citām personām. Prokurore uzskatīja, ka apsūdzētā varbūt nemaz nevēlējās letālas sekas, tomēr apzināti pieļāvusi vīrieša nāves iestāšanos.

Lietu izskatīja tiesnese Aija Briede, kura, izvērtējot visus pierādījumus kopumā, konstatēja un atzina, ka Vinetas nodarījums nav kvalificējams kā slepkavība, bet gan kā smagu miesas bojājumu nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei. Tāds secinājums bija labvēlīgs apsūdzētajai, jo par slepkavību Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem, bet par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kuru rezultātā iestājusies nāve, – uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem. Ar tiesneses Briedes spriedumu Vineta tika atzīta par vainīgu un sodīta ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Kā papildsods viņai piespriesta probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Prokuratūra šo spriedumu nav pārsūdzējusi, un tas ir stājies likumīgā spēkā.

13.septembrī apritēs gads, kopš Vineta izcieš savu sodu. Jācer, ka šis cietumā pavadītais laiks viņu nesalauzīs un pēc atbrīvošanas viņa spēs sākt jaunu dzīvi, varbūt nodibinās normālas attiecības un iegūs to, ko visu laiku tik ļoti gribēja, – ģimenisku laimi…