Menu
 

Krūmu mākleris atstāj jūrmalnieci bez pajumtes Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Jau divus gadus turpinās krimināllietas iztiesāšana, kurā par dzīvokļa Jūrmalā izkrāpšanu pensionārei invalīdei Zojai apsūdzēts Garijs Alijevs. Ar Rīgas rajona tiesas un Rīgas apgabaltiesas spriedumu Alijevs atzīts par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, bet apsūdzētais iesniedzis sūdzību Augstākajā tiesā, kas jau lēmusi uzsākt kasācijas tiesvedību.

Garijs Alijevs ir apsūdzēts par to, ka ar viltu ieguva mantu lielā apmērā, tas ir – izdarīja krāpšanu. Alijeva nodarījumu īpaši cinisku padara tas, ka apkrāptā ir pensijas vecuma invalīde ar nopietnām veselības problēmām – garīga rakstura traucējumiem – un nozieguma izdarīšanas brīdī atradās bezpalīdzības stāvoklī.

Kriminālprocess uzsākts četrus gadus pēc nozieguma

Saskaņā ar prokurora Martina Jurjāna uzrādīto apsūdzību 2014. gada februārī Garijs Alijevs mantkārīgu motīvu vadīts ar viltu pierunāja pensionāri Zoju parakstīt pirkuma-pārdevuma līgumu par viņai piederoša dzīvokļa Jūrmalā, Jurģu ielā, pārdošanu citai personai. Tādējādi apsūdzētais ieguva faktisku pārvaldījumu pār svešu mantu. Šajā darījumā Alijevs piedalījās kā starpnieks, izmantojot savas specifiskās zināšanas nekustamo īpašumu jomā. Krūmu mākleris bija apvārdojis nabaga sievieti, iestāstīdams, ka darījums viņai būs ļoti izdevīgs.

Apsūdzētā darbību rezultātā invalīde Zoja zaudēja savu dzīvokli, turklāt ne centa nesaņēma no līgumā norādītās pirkuma maksas. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka policija kriminālprocesu par šo krāpšanas faktu uzsāka tikai četrus gadus pēc nozieguma izdarīšanas, arī pirmstiesas izmeklēšana nebija ātrs process – tā ilga vairāk nekā divus gadus.

Jāpiebilst, ka dzīvokļa pircējs par “māklera” noziedzīgo plānu neko nezināja, tāpēc ir uzskatāms par īpašuma labticīgo ieguvēju. Visu naudu, ko Alijevs saņēma no dzīvokļa pircēja, viņš paturēja sev. Krimināllietā pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir 20 000 eiro. Vēl pirms krimināllietas iztiesāšanas sākuma apsūdzētais cietušajai Zojai neko nebija atlīdzinājis – viņš aizbildinājās, ka neesot zinājis konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudu. Pirmās instances tiesas laikā, iespējams, cerot, ka tādējādi izglābsies no reāla brīvības atņemšanas soda, Alijevs cietušajai pāris reižu pārskaitīja pa 300 eiro.

Apkrāptā pensionāre nakšņojusi parkā uz soliņa

Apsūdzētais Garijs Alijevs, kurš par spīti nelatviskajam vārdam un uzvārdam valsts valodu pārvalda tik perfekti, ka tiesas procesā iztika bez tulka, viņam uzrādīto apsūdzību gan saprata, gan atzina sevi par vainīgu pilnībā, kā viņš pats izteicās, par to neesot nekādu šaubu. Tomēr iztikt bez tiesas izmeklēšanas šajā procesā neizdevās, jo Alijevs iebilda pret tik lielu nodarītā kaitējuma kompensācijas summu. Viņš norādīja, ka kompensācijas apmērs ir vērtēšanas jautājums, bet dzīvoklis esot bijis tieši tik vērtīgs, par cik viņš to pārdevis, proti, 14 000 eiro vai nedaudz vairāk, to viņš vairs tik precīzi neatceroties. Tik lēts šis dzīvoklītis esot bijis ne pārāk labā stāvokļa dēļ. Maksimālā summa, par kuru viņš to toreiz varējis pārdot, bija 15 000 eiro.

Cietusī Zoja veselības stāvokļa dēļ nevienā tiesas sēdē nepiedalījās, viņu šajā kriminālprocesā pārstāv sociālā darbiniece Anita Zeltiņa, un viņa savā liecībā norādīja, ka tieši šādu summu konkrētajam īpašumam noteica sertificēti vērtētāji. Tā atbilstot 2014. gada nekustamo īpašumu tirgus cenai. Sociālā darbiniece arī uzsvēra, cik nežēlīgs šis noziegums bija pret Zoju, jo pēc tam, kad dzīvoklis bija izkrāpts, pensionāre no tā tika izlikta. Kādu laiku viņa bija spiesta dzīvot pat zem klajas debess – nakšņojusi parkā uz soliņa. Kad Zoja nonāca sociālās aprūpes namā, viņa bijusi piekauta, izbadējusies un slima.

Nebūs lieki atgādināt, ka pensionāre ir cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, tieši tāpēc kļuva par upuri krāpniekam. Savai aprūpētājai viņa stāstījusi, ka Alijevs viņai solījis palīdzēt tikt vaļā no komunālo maksājumu parādiem, kā arī ierādīt viņai citu mājvietu.

Vēl kā paradoksu A. Zeltiņa minēja to, ka Zojas dzīvoklis tika pārdots citai personai, bet visi parādi par komunālajiem maksājumiem joprojām tika adresēti no mājokļa izdzītajai pensionārei. Uz sociālās aprūpes namu, kur bezpalīdzības stāvoklī nonākusī sieviete tika uzņemta, pienāca tiesas pavēstes. Piemēram, saskaņā ar tiesas lēmumu uzņēmumam “Jūrmalas siltums” Zoja ir parādā 4614 eiro, “Jūrmalas namsaimniekam” – 1730 eiro. Arī uzņēmumam “Latvenergo” pensionāre ir parādā, tikai sociālajai darbiniecei līdzi nebija tiesas sprieduma, lai nosauktu precīzu parāda summu. Parasti ir tā, ka jaunais īpašnieks, iegādājoties dzīvokli, visus parādus nomaksā, bet šoreiz tā nav noticis.

Krūmu māklera “pakalpojuma” cena – pāris tūkstošu

Kad pirmās instances tiesa apsūdzētājam Alijevam deva iespēju sniegt savas liecības, viņš aizbildinājās, ka neko daudz vairs neatceras, mēģināšot atbildēt uz jautājumiem. Zojas dzīvokli viņš esot pārdevis par četrpadsmit vai četrpadsmit ar pusi tūkstošiem eiro. Dzīvokļa pārdošanas iniciators bijis viņš, jo tolaik dzīvojis tajā pašā daudzdzīvokļu mājā, kur Zoja, un esot uzzinājis, ka pensionārei iekrājušies lieli parādi par komunālajiem maksājumiem. Alijevs atnācis pie sievietes un piedāvājis dzīvokli pārdot, viņa piekritusi. Nekustamā īpašuma pārdošanai nepieciešamos dokumentus Alijevs sagatavojis pats. Līgumu cietusī parakstījusi mājās, bet Garijs Alijevs viņu vēl vedis pie notāra, lai tur viņa parakstītu arī Zemesgrāmatai adresētu nostiprinājuma lūgumu.

Par to, ka krūmu māklera nodomi jau no paša sākuma bija noziedzīgi, liecina tas, ka sākotnēji dzīvoklis zemesgrāmatā tika nostiprināts uz kāda viņa paziņas vārda. Šis paziņa gan it kā neesot zinājis, ka tiek iesaistīts noziedzīgā shēmā, vismaz izmeklēšanas laikā tādi pierādījumi netika iegūti. Tikai jau pēc tam to nopirka nākamais īpašnieks, kurš atsaucies uz Alijeva publicētu sludinājumu. Pircējs dzīvokli esot remontējis, bet ko viņš pēc tam ar to darījis, Alijevs nezinot. Kā liecināja apsūdzētais, pensionāre Zoja teikusi, ka viņai ir kur dzīvot, tikai citā vietā, viņa braukšot prom no Jūrmalas.

Garijs Alijevs tiesā godīgi atzina, ka Zojai par viņas dzīvokli nekas netika samaksāts. Tam gan bijis objektīvs attaisnojums – kopš notāra apmeklējuma un līdz pat šai baltai dienai apsūdzētais pensionāri vairs neesot redzējis. Alijevs pat gribēdams neesot varējis Zojai atdot naudu. Uz tiesas jautājumu, vai viņš gribēja pensionārei atdot naudu, apsūdzētais atbildēja pārliecinoši: “Protams, ka gribēju!” Viņš tikai vēlējies par savu “pakalpojumu” paņemt no Zojas kādus pāris tūkstošus.

To gan Alijevam nācās atzīt, ka naudu par dzīvokli viņam pensionārei vajadzēja atdot vēl pirms notāra apmeklējuma. Tā vietā viņš bija panācis, ka sieviete gados, kas no šādiem darījumiem faktiski neko nesaprata, parakstot dokumentus, apliecināja, ka samaksu jau ir saņēmusi. Kad Alijevs no dzīvokļa īstā pircēja saņēma naudu, viņš to esot iztērējis savām vajadzībām. Tiesā apsūdzētais savu rīcību, kuras dēļ pensionāre Zoja palika gan bez dzīvokļa, gan naudas, vērtēja šādi: “Nekas labs. Par to es arī nožēloju.”

Tiesa māklerim piespriež gadu aiz restēm

Runājot par apsūdzēto, laikam gan pensionārei izkrāptie tūkstoši Garijam Alijevam nekādu pārticību nebija atnesuši. Par to liek domāt apstāklis, ka arī viņam pašam nav savas pajumtes – tiesas laikā apsūdzētais dzīvoja vienā no galvaspilsētas patversmēm vīriešiem, tur viņš bija arī deklarēts. Alijevam nebija arī pastāvīgas darbavietas – kā viņš pats norādīja tiesas sēdē, pārtiekot no tā, ko nopelna ar gadījuma darbiem. No tiesas sēdē izskanējušās informācijas samērā droši varēja nojaust, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad Alijevam nācies sēsties uz apsūdzēto sola. Viņa biogrāfijā ir gan sodi par administratīviem pārkāpumiem, gan arī krimināla rakstura sodāmības.

Tagad Garijs Alijevs apsūdzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā). Par šādu noziegumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, kā arī mantas konfiskācija. Tādas mantas, ko varētu konfiscēt, krūmu māklerim nemaz nav. Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Siliņevičas spriedumu apsūdzētais Alijevs tika atzīts par vainīgu viņam inkriminētā smagā nozieguma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Kā papildsods viņam piespriesta policijas kontrole uz vienu gadu. Tāpat Alijevam pilnībā jāatlīdzina cietušās pieteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija.

Apsūdzētajam tāds sods šķitis pārāk bargs, tāpēc viņš bija iesniedzis apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Apelācijas instance atstāja spēkā Rīgas rajona tiesas spriedumu. Nu Garijam Alijevam atlikusi pēdējā cerība – viņa lietu izskatīšanai pieņēmusi kasācijas instance – Augstākā tiesa. Šajā instancē krimināllieta tiks skatīta rakstveida procesā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.