Tiesā izskan Ādažu BMX trases tapšanas apstākļi ^{Apriņķis.lv}

Vēl no padomju laikiem atmiņā palicis teiciens par to, ka ir mašīnas, ir labas mašīnas un ir dienesta mašīnas. Protams, dienesta mašīna ir ļoti laba lieta, jo tā tās lietotājam izmaksā vislētāk. Bet, kā izrādās, vēl labāk par vienu dienesta mašīnu ir, ja tu esi veselas autobāzes priekšnieks. Tomēr varbūt arī nē, jo, kā liecina Armanda Možeiko gadījums, galarezultātā viņš zaudēja vairāk, nekā bija ieguvis, ar valsts mantu rīkojoties kā ar savējo…

Biedrība grib uzbūvēt BMX trasi

Stāsts par Ādažu BMX trasi sākās ļoti pozitīvi. 2016. gadā Ādažu novada pašvaldībā vērsās sabiedriskā labuma organizācija – sporta klubs “BMX Ādaži”, kura viens no dibinātājiem bija Armands Možeiko, šī paša novada iedzīvotājs. Biedrība pašvaldībai ierosināja zemesgabalu, kas atradās degradētā teritorijā Kadagā, nodot bezatlīdzības lietošanā klubam, lai izveidotu tur BMX trasi.

Līgumu ar pašvaldību uz desmit gadiem noslēdza biedrības valdes loceklis Ģirts Lūsis, bet faktiski visus darbus gan juridiski, gan praktiski kārtoja Možeiko. Ādažu novada pašvaldība šo darījumu uzskatīja par ļoti veiksmīgu, jo tādējādi ne vien tiktu sakārtota un attīstīta degradēta teritorija, bet arī iekārtots atpūtas parks, turklāt pašvaldībai tas nebūtu jāuztur.

Bija paredzēts, ka teritorijas labiekārtošana notiks trijās kārtās, trases izbūves darbus bija plānots pabeigt 2022. gadā. Jau 2018. gadā trasei atvēlētajā zemesgabalā notika ļoti aktīvi darbi, un nebija noslēpums, ka galvenais darītājs bija tieši Armands Možeiko. Viņa klātbūtne trasē rīkotajās talkās bija redzama gan  biedrības “BMX Ādaži” interneta mājaslapā, gan sociālajos tīklos. Bija informācija, ka Možeiko gribējis, lai topošā trase tiktu nodota viņa pārziņā, jo ar BMX sportu nodarbojās viņa dēli.

2018.gada jūlija vidū Kadagu pat apmeklēja LNT raidījums “900 sekundes”, kas savā sižetā pozitīvi novērtēja biedrības iniciatīvu izveidot jaunu BMX trasi, dodot iespēju bērniem un jauniešiem trenēties šajā sporta veidā. Ļoti iespējams, ka šim sižetam visā šajā stāstā bija arī liktenīga loma, jo tieši pēc tā parādīšanas ēterā policijas pulkvežleitnantu Armandu Možeiko pie sevis “uz paklāja” esot izsaucis viņa tiešais priekšnieks Ints Žukovskis.

Izmanto Valsts policijas resursus

Tagad, kad krimināllieta izskatīta pirmās instances tiesā, var saprast, ka šī Žukovska saruna ar Možeiko neko neietekmēja. Izrādās, Ādažu BMX trases pirmā kārta praktiski tikusi veikta ar Valsts policijas resursiem un pat darbaspēku, turklāt tas darīts pretlikumīgi. Saskaņā ar apsūdzību Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieks Armandu Možeiko ilgākā laika posmā savu personīgo interešu īstenošanai bija izmantojis Valsts policijas resursus, turklāt nodarbināja trīs savus padotos, liekot viņiem pildīt ar dienestu nesaistītus uzdevumus. 2018. gadā no 2. maija līdz 18. decembrim trasē pēc biroja priekšnieka Možeiko norādījuma strādāja trīs viņa padotie autovadītāji. Viens no viņiem šajā laika posmā tur atradās 83 darba dienas, otrs – 62 darba dienas, bet trešais – 113 darba dienas, lielākoties tur strādājot no pulksten 8.00 līdz 16.30.

Tomēr šo autovadītāju darbs bija ne tikai trasē. Kā viņi paši liecinājuši, lietus laikā Možeiko padotie, piemēram, apbraukājuši veikalus, meklējot labākos cenas piedāvājumus trases izbūvei nepieciešamajiem materiāliem. Vēl bijis darbs arī kādā demontējamā objektā, kur bez maksas tikuši iegūti BMX trases izbūvei noderīgi materiāli, piemēram, bruģis. Ar priekšnieka Možeiko svētību autovadītāji tam visam izmantoja trīs policijas automašīnas, kā arī minitraktoru zemes darbiem, kas uz trasi tika nogādāts ar policijas autoevakuatoru.

Arī pats Armands Možeiko, lai arī viņam noteikti netrūka daudz dienesta pienākumu, 2018. gadā pamatīgi bija pieķēries trases izbūves darbiem. Darba laikā un ar dienesta mašīnu biroja priekšnieks uz topošo BMX trasi Kadagā bija devies vismaz 64 reizes, lai tur kontrolētu savus padotos un vadītu viņu darbu. Reizēm Možeiko tur uzturējās tikai pāris stundu, bet bijuši arī gadījumi, kad viņš tur strādājis visu dienu.

Nevajag arī lolot ilūzijas, ka degviela automašīnu un traktoru tvertnēs tika pildīta par, piemēram, biedrības naudu. Visi darbi tika veikti, izmantojot tikai un vienīgi policijas degvielu. Valsts policija šajā kriminālprocesā bija pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju. Ļoti iespējams, ka reāli nodarītais kaitējums bija vēl lielāks, bet arī summa, ko policija varēja pierādīt un pamatot ar faktiem, ir gana iespaidīga – 16 860,98 eiro. Tik liela summa kvalificējama kā būtisks kaitējums.

Kriminālprocess esot atriebība

Valsts policijas Iekšējās drošības birojs kriminālprocesu par šo nodarījumu uzsāka 2019. gada sākumā, bet tā paša gada marta nogalē policijas pulkvežleitnants Možeiko tika aizturēts. Izmeklētājs pat lūdza tiesu kā drošības līdzekli piemērot viņam apcietinājumu, bet biroja priekšniekam vismaz šajā ziņā paveicās – viņš tika atbrīvots pret drošības naudu (20 000 eiro). Tādu summu samaksāt viņam diez vai bija problēma, jo pat Možeiko dzīvoklī kratīšanas laikā tika atrasti tieši 20 000 eiro.

Kad toreiz žurnālisti aizdomās turēto Armandu Možeiko tincināja par to, vai viņš tiešām ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, Možeiko liedzās un aizbildinājās, ka neko sliktu neesot darījis. Viņš esot darbojies tikai un vienīgi sabiedrības labā, nekādas mantkārības neesot bijis. Ja policija likšot atmaksāt par patērēto degvielu, viņš to izdarīšot.

Vēl Možeiko attīstīja sazvērestības teoriju, ka Valsts policijas Iekšējās drošības birojs kriminālprocesu pret viņu safabricējis, lai atriebtos par to, ka tas sniedzis Valsts policijas priekšnieku kompromitējošu informāciju saistībā ar iepirkumiem Iekšlietu ministrijas sistēmā. Možeiko gan neatklāja nedz to, kas tā bija par informāciju, nedz arī to, kuram dienestam viņš to būtu nodevis.

Jau pieminētās kratīšanas laikā izmeklēšanā tika iegūti pierādījumi par vēl vienu Armanda Možeiko pastrādātu noziedzīgu nodarījumu. Sekcijas plauktā tika atrastas un izņemtas četras sevišķā veidā veicamām operatīvām darbībām radītas rūpnieciski izgatavotas ierīces. Šīs ierīces bija nomaskētas kā pildspalvas, tās bija iespējams izmantot slēptai audio un videodokumentēšanai. Tikai glabājot tādas ierīces, nemaz nerunājot par to izmantošanu, Možeiko bija pārkāpis sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu ierīču aprites aizliegumu, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Zaudē amatu, pazaudē pensiju

Uz apsūdzēto sola Armands Možeiko nonāca kopā ar diviem saviem padotajiem, kas bija trases izbūvē nodarbināto autovadītāju tiešie priekšnieki. Māris Rumps un Pēteris Veļičko apsūdzēti par to, ka atbalstīja biroja priekšnieka Možeiko darbības, kas bija vērstas uz dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Starp citu, Možeiko, Rumpa un Veļicko attieksme pret viņiem uzrādītajām apsūdzībām krasi atšķīrās. Možeiko jau pirmajā tiesas sēdē savu vainu pilnībā atzina un piekrita, ka pierādījumu pārbaude nav vajadzīga, bet viņa bijušie padotie savu vainu nav atzinuši joprojām.

Apsūdzētais Armands Možeiko noslēdza vienošanos ar prokuroru Aldi Lasmani par vainas atzīšanu un sodu, ko tiesa apstiprināja jau pagājušajā gadā. Saskaņā ar to Možeiko tika piespriests naudas sods – 17 000 eiro –, kas bija jāsamaksā 30 dienu laikā. Valsts policijai pilnīgi visu tās pieteikto mantiskā kaitējuma summu apsūdzētais bija atlīdzinājis jau pirms vienošanās noslēgšanas. Armandam Možeiko piespriests arī papildsods – viņam uz divarpus gadiem atņemtas tiesības ieņemt Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieka amatu, bet uz trim gadiem aizliegta jebkāda darbošanās stratēģiskas nozīmes preču aprites sfērā.

Droši vien, ka vissāpīgāk nu jau atvaļinātajam policijas pulkvežleitnantam bija zaudēt kopš 1990. gada pelnīto izdienas pensiju. Valsts policijā par viņa pārkāpumiem bija sākta disciplinārlieta, saskaņā ar kuras slēdzienu kā disciplinārsods Armandam Možeiko tika piemērota viņa atbrīvošana no dienesta. Policists no dienesta tika atbrīvots tikai vienu dienu pirms savas 50. dzimšanas dienas, kad viņš jau būtu varējis sākt saņemt pensiju – varbūt pat kādus 1000 eiro mēnesī. Tagad vairs nekā – jāpaciešas līdz vecuma pensijai.

Ārprāts militarizētā iestādē

Možeiko atbalstīšanā apsūdzētie Māris Rumps un Pēteris Veļičko, kas paši pirms darba autobāzē bija atestēti policijas darbinieki, centās tiesu pārliecināt, ka par savu padoto strādāšanu BMX trasē neesot zinājuši. Apsūdzība gan pierādīja, ka viņi zināja gan, turklāt parakstīja triju autovadītāju darba uzskaites tabeles ar informāciju, kas neatbilda īstenībai. Kad trases izbūvē izmantotajam policijas traktoram ar 50 litriem degvielas izrādījās par maz, ar apsūdzēto ziņu šī norma tikusi pat četrkāršota.

Trasē strādājošajiem policija maksāja ne vien algu, bet arī piemaksas un pat prēmijas par labu darbu, un tas viss noticis ar Rumpa un Veļičko ziņu. Vēl abi apsūdzētie aizbildinājās, ka par Možeiko nelikumībām neesot varējuši ziņot augstākstāvošai priekšniecībai, jo policijā taču esot jāievēro subordinācija. Ziņot arī baidījušies, jo negribēja pazaudēt darbu. Tagad, kā izrādījās, darbu abi tāpat pazaudējuši, turklāt tiesa viņiem arī piesprieda naudas sodu – 5500 eiro katram. Apsūdzētie šo spriedumu gan vēl var pārsūdzēt.

Ja kāds domā, ka Armands Možeiko tiešām darbojies tikai sabiedrības interesēs, jāpiemin vēl daži fakti, kas tiesā izskanēja par triju autovadītāju nodarbināšanu biroja priekšnieka personīgajās interesēs. Kā savā debašu runā atklāja prokurors Lasmanis, policijas šoferiem par ikdienas pienākumu bija uzlikts braukt uz Ādažu novadu, lai palīdzētu priekšnieka radiniecēm gados – izvadāt viņas pa veikaliem un aptiekām vai pie dakteriem, krāmēt malku un tamlīdzīgi. Vēl kādam Armanda Možeiko paziņam bijusi tāda privilēģija, ka policijas autobāzes darbinieks regulāri veicis viņa mašīnas apkopi, nodarbojies ar tehniskās apskates iziešanu, palīdzējis automašīnu iegādē.

“Kā Možeiko šo ārprātu varēja īstenot, ka valstij tas bija jāapmaksā? Turklāt šis ārprāts tika īstenots militarizētā iestādē – Valsts policijā!” savā debašu runā retoriski vaicāja prokurors.